Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars: “Saistībā ar vēja ģenerāciju top regulējums, kas paredz komforta nodevas ieviešanu vietējām kopienām, kas tiktu novirzīta pašvaldību budžetā. Tāds komforta maksājums ir visās valstīs.”
Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars: “Saistībā ar vēja ģenerāciju top regulējums, kas paredz komforta nodevas ieviešanu vietējām kopienām, kas tiktu novirzīta pašvaldību budžetā. Tāds komforta maksājums ir visās valstīs.”
Foto: Karīna Miezāja

Enerģētikas nākotne: kompromisi un komforta maksājumi 7

Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
7 lietas, ko gudri cilvēki par sevi nekad nesaka 20
Dārgāk nekā Šveicē, Vācijā vai Dānijā. Vietnē, kas analizē dzīves dārdzību, norādīts, ka Latvijā komunālie pakalpojumi ir otrie dārgākie pasaulē
Kokteilis
“Tā ir visprastākā lielummānija un cinisms!” Grupas “Līvi” dibinātājs beidzot skaļi paudis savu viedokli par grupas pašreizējām darbībām
Lasīt citas ziņas

Ar jaunizveidotās Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) mērķiem, klimata un enerģētikas jomas izaicinājumiem, kā arī savu redzējumu par vairākiem sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem intervijā “LA” dalās klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars.

Esat jaunajā amatā jau vairāk par mēnesi. Kādas ir jūsu kā ministra galvenās prioritātes?

CITI ŠOBRĪD LASA

R. Čudars: Galvenā prioritāte ir saistīta ar Latvijas enerģijas ražošanas būtisku pieaugumu tieši atjaunojamo energoresursu sadaļā. Mums šajā ziņā ir liels potenciāls. Primāri tā ir vēja parku attīstība un saules enerģijas izmantošana. Pateicoties Daugavas kaskādes hidroelektrostacijām, Latvijā vēsturiski iegūst vienu no zaļākajām enerģijām, taču gada griezumā mūsu patēriņš ir daudz lielāks, nekā spējam saražot. Pamatojoties uz pētījumiem, sauszemes vēja parku izveidošanai var tikt izmantotas Latvijas valstij piederošās meža teritorijas. Mūsu uzdevums ir radīt likumdošanas ietvaru pieteikšanās iespējām šo projektu attīstībai un to sekmīgai uzsākšanai. Tāpat ir nepieciešams risināt ar elektroenerģijas pārvades un sadales tīkla stiprināšanu saistītus jautājumus. Elektroenerģijas ražošanas pieaugums prasa lielākas investīcijas tīklos, jo bez tiem nav iespējama ekonomiski efektīva elektroenerģijas pārvade līdz iedzīvotājiem. Ilgtermiņā jādomā par atjaunojamās enerģijas eksporta iespējām uz attālākām vietām Eiropas vidienē, kurā strukturāli mainās enerģijas ražošanas resursu veidi – notiek atteikšanās no oglēm un dabasgāzes. Mums ir jāizmanto iespējas, ko sniedz šī situācija. Tāpat lētāki un pieejamāki energoresursi uzlabotu investīciju vidi mūsu reģionā.

Vairāki enerģētikas nozares uzņēmumi ir atzinuši, ka valstī nav nedz enerģētikas politikas, nedz atjaunojamo energoresursu stratēģijas, kas bremzē investīcijas šajā nozīmīgajā sektorā. Ko darīsiet lietas labā?

Es šādiem apgalvojumiem nepiekītu. Mums ir 2020. gadā izstrādātais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam. Tajā ir aprakstīta gan esošā situācija, gan mērķi, uz kuriem jātiecas saistībā ar atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem un energoneatkarības iegūšanu, kā arī klimata mērķi, kas paredz SEG emisiju izmešu samazināšanu. Ir arī rīcības plāns. Tiesa gan, ņemot vērā karadarbību Ukrainā, plāns enerģētikas jomā būtu pārskatāms un precizējams Eiropas Savienības (ES) kontekstā. Tas, ko prasa investori un enerģētikas nozarē iesaistīti cilvēki, ir pavisam konkrēti spēles noteikumi par to, kā viens vai otrs potenciālais investors var iegūt to vai citu zemes gabalu vienā vai otrā vietā, lai realizētu kādu konkrētu projektu. Tostarp viņus interesē, kas notiek ar elektroenerģijas tīkla kapacitāti un kā tiks risināti tīkla pieejamības jautājumi. Tā gluži nav stratēģija, bet gan pavisam praktiskas lietas, kurām ir jāķeras klāt. Vārdu “stratēģija” varētu aizstāt ar “skaidriem spēles noteikumiem”, kas, manuprāt, būs daudz precīzāk.

Reklāma
Reklāma

No jūsu teiktā nākas secināt, ka spēles noteikumi potenciālajiem investoriem tomēr nav skaidri. Vai jūs tam piekrītat?

Viens no galvenajiem KEM uzdevumiem ir šos spēles noteikumus definēt. Šogad sauszemes vēja parku attīstītājiem būs iespēja pieteikties uz zemes vienībām, tuvāko mēnešu laikā valdībā tiks iesniegts konkrēts regulējums. Ir jābūt skaidriem spēles noteikumiem, kas saistās ar elektroenerģijas tīkla izmantošanu, proti, kas, kur, kādas jaudas un kādos apstākļos var saņemt. Ņemot vērā elektroenerģijas cenas, šobrīd ir ļoti liela interese par atjaunojamās enerģijas projektiem. Esam saskārušies ar tādu kā Eldorado skrējienu, proti, ar šā brīža elektroenerģijas cenām teju ikviens šāds projekts atmaksājas. Tāpēc sadales un pārvades energokompānijām ir vesela kaudze ar pieteikumiem uz slodzēm, kuras ir nepieciešamas šo projektu īstenošanai.

Cik liela ir šī kaudze?

To es precīzi nevaru pateikt. Pēdējo gadu laikā attīstība ir bijusi ļoti strauja, tie, kuri ir pieteikušies pirmie, ir saņēmuši tehniskos noteikumus objektu pieslēgšanai tīkliem. Tie ir atbilstoši pieejamajām tīkla jaudām, ņemot vērā tā kapacitāti. Ir vēl vesela kaudze ar pieteikumiem, kuri stāv rindā. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir noteikusi jaudu rezervācijas maksas, kurām 1. aprīlī ir jāparāda, cik patiesa ir viena vai otra potenciāla investora interese par atjaunojamo energoresursu ražošanas objekta izveidi.

Valsts kapitālsabiedrība “Latvenergo” ir iesaistījusies divos vērienīgos projektos, kopā ar AS “Latvijas valsts meži” izveidojot SIA “Latvijas  vēja parki”, kura plānos ir līdz 2030. gadam valsts mežos uzbūvēt  vēja parkus ar kopējo jaudu vismaz 800 MW, kā arī parakstījusi sadarbības memorandu ar līderi atjaunīgo energoresursu jomā “RWE”, lai apvienotu spēkus atkrastes vēja parku attīstībā. Vai tādējādi “Latvenergo” netiks radīts monopolstāvoklis atjaunojamo energoresursu tirgū, kropļojot konkurenci šajā tik nozīmīgajā tirgus daļā?

Tam es varētu piekrist gadījumā, ja Latvijā būtu tikai “Latvenergo” realizētie atjaunojamo energoresursu projekti. Problēma ir cita – Latvijā kopumā ir par maz vēja parku projektu. Tā kā “Latvenergo” projekti ir tikai daļa un nebūt ne tā lielākā, par monopolstāvokli nevar būt ne runas. Pieteikšanās uz valsts zemi atjaunojamo energoresursu projektiem būs iespējama jau šogad, uz to mēs paredzam lielu interesi no Dānijas, Vācijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas investoriem. Tostarp būs arī vietējā kapitāla investīcijas.

Ir izskanējis, ka pašreiz pieteikto atjaunojamās enerģijas projektu kopējā jauda četras reizes pārsniedz valsts enerģētiskās vajadzības. Vai no tā izriet, ka turpmāk valsts šādiem projektiem liks šķēršļus, jo tie vairs nav vajadzīgi?

Viss ir atkarīgs no plānošanas, kā arī nākotnes elektroenerģijas tīkla kapacitātes un tehnoloģijām, kas ļaus pārpalikumu eksportēt un akumulēt. Pētījumi liecina, ka atjaunojamās elektroenerģijas patēriņš līdz 2030. gadam palielināsies par 30%. Tas ir saistīts ar fosilo kurināmo īpatsvara samazināšanos un zaļās enerģijas ražošanas apjomu pieaugumu. Mājsaimniecībās vairāk tiks izmantoti siltumsūkņi, kas būtiski palielinās elektrības patēriņu. Domājot par elektroenerģijas akumulāciju, vajadzētu izmantot centralizētās siltumapgādes sistēmas, kas mūsu valstī ir izplatītas. Tam nepieciešamās tehnoloģijas tiek meklētas un attīstītas, piemēram, elektrības pārpalikumi tiek novadīti ūdens sildīšanai lielos rezervuāros, lai vēlāk šo resursu izmantotu siltumapgādē. Tāpat ar laiku var tikt izmantotas zaļā ūdeņraža tehnoloģijas.

Esat publiski paziņojis, ka plānotos AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) un AS “Sadales tīkls” (ST) elektroenerģijas tarifus, kas sacēla sabiedrības sašutuma vētru, varētu samazināt uz pusi. Ja reiz tas ir iespējams, jāsecina, ka tie bija absolūti ekonomiski nepamatoti. Vai jūs tam piekrītat?

Lielāko iespaidu uz pārvades un sadales tarifu veidoja elektroenerģijas cena. Ņemot vērā, ka tarifu projekts tika iesniegts laikā, kad tā bija ļoti augsta, grāmatvediski bija pareizi šo cenu iekļaut nākotnes tarifa aprēķinā. Šobrīd elektroenerģijas cena ir samazinājusies, kas ļauj plānoto tarifa pieaugumu bremzēt. Tarifa aprēķināšanas metodika paredz, ja uzņēmumi ir prognozējuši noteiktus ieņēmumus, kuri nav gūti, šie nosacītie zaudējumi tiek pārcelti uz nākamo tarifa periodu. Tas netiks darīts, ļaujot tarifu iegrožot. Tāpat bremzēšana plānota uz abu uzņēmumu nākotnes investīciju rēķina, aizstājot tās ar ES Atveseļošanas fonda finansējumu, kas ir nepieciešams, lai varētu stiprināt tīklus un nodrošināt desinhronizāciju no kopējā tīkla ar Krieviju un Baltkrieviju (BREL sistēmas), un sinhronizāciju ar Eiropas sistēmu.

Uz cik ilgu laiku plānots tarifu iegrožot? Kas notiks nākamajā gadā?

Šis jautājums šobrīd tiek risināts. Tas ir saistīts ar AST un ST tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai nepieciešamās elektroenerģijas iepirkšanu, kas būtu ekonomiski vispamatotākā ilgtermiņā. Tāpat no 1. jūlija līdz 31. decembrim ir plānoti atbalsta mehānismi plānoto tarifu pieauguma samazināšanai.

Cik lielas subsīdijas plānotā tarifa pieauguma samazināšanai valsts ir iecerējusi šī pusgada laikā?

Subsīdijas plānotas aptuveni 13 miljonu eiro vērtībā. Iepriekšējo periodu zaudējumi, kurus uzņēmumi nedrīkstēs iekļaut jaunajos tarifos, veido aptuveni 50 miljonus eiro.

Vairākas iniciatīvas grupas norāda, ka nav skaidra tarifu aprēķinu metodika, un aicina padarīt to caurspīdīgu un uz nākotni vērstu, lai nepieļautu situāciju, ka izrēķina tā, kā kādam vajag. Vai tarifu aprēķina metodika ar visām izmaksu pozīcijām būtu atklājama publiski?

Pilnībā piekrītu tam, ka tas būtu pareizais ceļš un tā vajadzētu darīt. Tarifa aprēķināšanas metodikai ir jābūt atklātai. Taču atšķirībā, piemēram, no gāzes tarifa par vienu kubikmetru, šeit mēs saskaramies ar daudz komplicētāku situāciju, kas ir saistīta ar dažādiem elektroenerģijas pieslēguma veidiem.

Pēdējā gadā energoresursu cena Latvijā ir pamatīgi augusi – līdz pat tādai pakāpei, kas apdraud Latvijas ekonomikas konkurētspēju. Ir izskanējis priekšlikums, ka būtu jāmaina valstij piederošo enerģētikas monopolu, piemēram, “Latvenergo”, kā arī citu valsts kapitālsabiedrību darbības principi, proti, tām ir jāstrādā nevis kā komercuzņēmumiem, kuru mērķis ir gūt maksimālo peļņu, bet gan lai nodrošinātu energoresursu pieejamību iedzīvotājiem un tautsaimniecībai par iespējami zemāko cenu. Vai jūs to atbalstāt?

Latvijā ir atvērts elektroenerģijas tirgus. “Latvenergo” nav monopolstāvoklis, ir vairāki elektroenerģijas ražotāji. Šāds risinājums tos izspiestu no tirgus, kas nebūtu godīgi. Valsts piedāvā dažādas atbalsta programmas iedzīvotājiem un energoietilpīgajiem uzņēmumiem energoresursu cenas pieauguma kompensācijai par kopējo summu aptuveni 800 miljoniem eiro. “Latvenergo” peļņa veido relatīvi nelielu daļu no šīs summas.

Kādā attīstības stadijā šobrīd ir Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts? Vai ir saņemts šī projekta ekonomiskais pamatojums? Vai, jūsuprāt, šis projekts Latvijai un reģionam ir vajadzīgs?

Šis projekts ir nepieciešams valsts energodrošībai, jo gāze joprojām spēlē un tupmākajā desmitgadē spēlēs būtisku lomu bāzes slodžu nodrošināšanai elektroenerģijas ražošanā. Sašķidrinātās dabasgāzes piegāžu apjoms Baltijas reģionā kļūst lielāks, bet mēs nevaram būt droši par nepieciešamību nodrošināt gāzes piegādes, kas atstāj fundamentālu iespaidu uz elektroenerģijas un apkures sistēmām. Šī apkures sezona ir parādījusi, ka mājsaimniecībās izmantotās gāzes apjoms samazinās, ko nevar teikt par šī resursa izmantošanu koģenerācijas stacijās. Īpaši situācijā, kad notiks atslēgšanās no vēsturiskā BREL tīkla. 13. janvārī valdība saņēma vēstuli no potenciālajiem investoriem, kurā vispārīgā formā tika aprakstīti iespējamie sadarbības veidi, kuri paredzēja garantijas no valsts puses. Šobrīd tiek precizēta un analizēta šo iespējamo garantiju ietekme uz valsts budžetu un saistībām. Lai pieņemtu konkrētu lēmumu, šie priekšlikumi tiks skatīti šī mēneša valdības sēdē. No savas puses gribētu teikt, ka vēl vienu “oiku” (obligāto iepirkuma komponenti) mēs atļauties nevaram. Valstij nevajadzētu dot nekādas garantijas. Cits jautājums ir, kā īstenot likumdevēja (Saeimas) doto uzdevumu šo termināli uzbūvēt plānotajā termiņā līdz 2024. gada rudenim.

Vai jūs dotu zaļo gaismu šī projekta realizācijai, ņemot vērā vietējo iedzīvotāju protestus?

Mēs noteikti saskarsimies ar līdzīgu jautājumu par vēja turbīnām meža zemēs. Jā, mēs runājam par tehnogēnām būvēm, kurām ir paaugstināti riski, kurus vienmēr ir jāņem vērā, plānojot būvniecību. Ir jāspēj rast kompromiss starp to, kas kalpo mūsu tautsaimniecības konkurētspējai un sabiedrības labklājībai, un noteiktas iedzīvotāju daļas interesēm. Izšķiršanās un diskusijas vienmēr būs, bet kompromisus vajadzēs panākt.

Daudzi atjaunojamās enerģijas projekti, īpaši vēja parki, tiek nobremzēti pašvaldību līmenī, jo daudziem iedzīvotājiem nepatīk vēja turbīnas apdzīvoto vietu tuvumā. Vai valsts neplāno veidot kādu īpašu atbalsta politiku, kas palīdzētu un atvieglotu šo projektu ceļu pašvaldību un iedzīvotāju līmenī, piemēram, noteikt, ka šādiem projektiem zināms peļņas procents ir jānodod vietējo komūnu attīstības veicināšanai, vai ko citu?

Saistībā ar vēja ģenerāciju šāds regulējums top, tas paredz komforta nodevas ieviešanu vietējām kopienām, kas tiktu novirzīta pašvaldību budžetā. Tāds komforta maksājums ir visās valstīs. Taču uz šo jautājumu ir jāskatās daudz plašāk, piemēram, vai rīdzinieki saņem komforta maksājumu no Rīgas ostas esošās infrastruktūras un no pārkraušanas piestātnēm, kas tur atrodas? Šeit ieguvums vietējai kopienai ir saistīts ar iekasētajiem nodokļiem, kas tiek novirzīti pašvaldības budžetā.

Cik liela tiek plānota komforta nodeva pašvaldībām, kuru tuvumā atradīsies vēja parki?

Līdz 2000 eiro par vienu megavatu jaudas gadā.

Vai jūs ticat, ka ES Zaļā kursa mērķi 2030. un 2050. gadam Latvijai un ES kopumā ir reāli sasniedzami?

Jāņem vērā, ka mēs esam tikai vieni no spēlētājiem, turklāt ne tie lielākie. Ja mēs vērtējam Latvijas mērķus, tad daži no tiem ir izaicinoši, piemēram, SEG emisiju samazināšana transporta jomā, ņemot vērā mūsu valsts veco autoparku un tās investīcijas, kas būtu jāveic tā nomaiņai. Enerģētikā ir pavisam skaidrs ceļš, kuru mēs jau ejam. Ir diskusija ekspertu vidū par lauksaimniecības jeb zemes izmantošanas veidu sadaļu, kas skar mežsaimniecību. Šeit tas lielākais izaicinājums ir rast kopīgus risinājumus, kurus atzīst gan nozares pārstāvji, gan zinātnieki un pētnieki, jo tur valda diezgan plaša diskusija. Kopumā ņemot, pats būtiskākais, manuprāt, ir jautājums par to, vai maksa par Zaļā kursa ieviešanu valstīm nebūs par lielu šajā transformācijas skrējienā?

Kāds ir jaunizveidotās ministrijas gada budžets? Cik tajā ir darbinieku?

Ministrijas budžets 2023. gadam ir 18,3 milj. eiro. No tiem 12,1 milj. eiro veido Eiropas kvotu izsolīšanas instrumenta un ES fondu projekti. Pārējais finansējums ir pārdalīts no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Ekonomikas ministrijas budžetiem. Šobrīd KEM strādā teju 50 darbinieki.

Kāds ir jūsu atalgojums?

Tas ir atbilstošs Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

Vai, jūsuprāt, valsts enerģētikas uzņēmumu vadības atalgojums ir atbilstošs? Vai AST valdes priekšsēdētājas alga 11 tūkstoši eiro mēnesī, kas ir krietni vien lielāka nekā jums, Valsts prezidentam, premjeram un citām augstākajām valsts amatpersonām, nav pārāk augsta?

Ir bijusi diskusija un regulējums, kas pieņemts relatīvi sen attiecībā uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojumu. Ja likumdevējs ir nodefinējis, kādā veidā tiek noteikts viņu atalgojums, es iebilstu, ka mēs šo jautājumu skatām situatīvi. Atalgojuma mērķis ir izvēlēties tādas amatpersonas, kuras ir gan spējīgas, gan pieredzējušas un ar atbilstošām zināšanām, lai šīs kapitālsabiedrības vadītu. Lai tās nebūtu politiski ietekmētas un atbilstu OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) rekomendācijām par pārvaldību, ir jābūt filtram pretendentu atlasē uz šiem amatiem. Turklāt valsts pārvalde cenšas piesaistīt darbiniekus no privātā sektora, un tam ir nepieciešams atbilstošs atalgojums. Es varu piekrist vienā aspektā, proti, ka šie nav brīvi konkurējoši uzņēmumi, bet dabiskā monopolstāvoklī esošas valsts kapitālsabiedrības.

Kā plānojat sabalansēt klimata un enerģētikas mērķus, kas bieži vien ir atšķirīgi? Vai tie abi ir vienlīdz svarīgi? Vai enerģētikas krīzes laikā klimata mērķiem nebūs sekundāra nozīme?

Pretrunas ir novēršamas jautājumos, kuri ir saistīti ar atjaunojamās enerģijas projektiem, kas ir viena no galvenajām ministrijas prioritātēm. Citām ministrijām tos sabalansēt būs daudz grūtāk. Enerģētikas jomā, pateicoties hidroelektrostacijām, mēs esam jau esam gana zaļi, tagad vien atliek šo zaļumu pieaudzēt.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.