Erdogans: “Putins tiecas uz drīzām kara beigām, bet karš notiks ļoti ilgi.” Vai viņš dzīvo savā politiskajā naratīvā? 85
Anita Pizele, pulkvežleitnante, Zemessardzes štāba virsniece, TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā”, runājot par Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana izteikumu, ka Putins tiecoties uz drīzām kara beigām, norāda: “Es domāju, ka šis prezidents dzīvo kaut kādā savā politiskajā naritīvā.”
Ir zināms, ka viņam ir īpašas attiecības ar Putinu un pastāv iespēja, ka viņš zina kaut ko vairāk par visiem citiem.
“Kāpēc viņam šādas idejas rodas, man nav ne jausmas,” A.Pizele norāda.
Apnews.com vēsta par vēl kādu Erdogana izteikumu, kur viņš norādījis, ka viņš uzticas Krievijai. “Man nav iemesla viņiem neuzticēties,” Erdogans sacīja intervijā ASV raidorganizācijai “PBS” Ņujorkā, kur viņš piedalās ANO Ģenerālajā asamblejā.
“Rietumi ir tikpat uzticami, cik Krievija. Beidzamos 50 gadus mēs esam gaidījuši pie ES sliekšņa, un šobrīd es uzticos gan Krievijai, gan Rietumiem.”
“Unites Nations” ziņoja, ka Turcijas prezidents otrdien savā runā ANO Ģenerālajā asamblejā demonstrēja savu valsti kā aktīvu partneri gan reģionālā, gan globālā līmenī un aicināja reformēt starptautiskās institūcijas, norādot: “Mieram nav zaudētāju.”
Savu kaislīgo un plašo runu viņš sāka, izceļot humanitārās krīzes, politiskos konfliktus un sociālo spriedzi, kas nomoka dažādus reģionus visā pasaulē, uzsverot grūtības risināt šīs problēmas globālo ekonomisko problēmu apstākļos. Viņš pauda nopietnas bažas par terorisma kā instrumenta izmantošanu starpkaros tādos reģionos kā Sīrija, Ziemeļāfrika un Sāhela un apgalvoja, ka tas grauj starptautisko drošību.
Izsakot pateicību starptautiskajai sabiedrībai, tostarp ANO, par palīdzības sniegšanu viņa valstij pēc spēcīgas zemestrīces, kas 2023. gada februārī prasīja vairāk nekā 50 000 cilvēku dzīvības un izraisīja plašus postījumus, Erdogans atzīmēja, ka “draudzība, kas tika izrādīta viņa valstij tajā ļoti tumšajā dienā … bija svarīgs mierinājuma avots.”
Karam nav uzvarētāju
Prezentējot savu valsti kā aktīvu starptautisku spēlētāju, prezidents Erdogans izklāstīja vairākus Turcijas kontaktus ar tuvākām un tālākām valstīm. Valsts attiecības aptver visu pasauli no Ķīnas un Dienvidāzijas līdz Āfrikai un Latīņamerikai, taču galvenā uzmanība tiek pievērsta tās kaimiņreģionam.
Atsaucoties uz “karu pie Eiropas austrumu robežām”, prezidents Erdogans sacīja: “Kopš Krievijas un Ukrainas kara sākuma mēs esam centušies turēt pie galda gan mūsu krievu, gan ukraiņu draugus ar tēzi, ka karam nebūs uzvarētāju un mieram nebūs zaudētāju.”
Viņš apliecināja gatavību pastiprināt centienus izbeigt karu, izmantojot diplomātiju un dialogu, kas balstīts uz Ukrainas neatkarību un teritoriālo integritāti.
Šajā kontekstā viņš uzsvēra Melnās jūras iniciatīvu, kas tika uzsākta kopā ar ANO un kuras mērķis ir novērst globālu bada krīzi, atvieglojot graudu transportēšanu caur Melno jūru uz pasaules tirgiem.
Nepieciešama reforma
Erdogans runāja par ANO reformas nepieciešamību, apgalvojot, ka pēc Otrā pasaules kara izveidotās institūcijas vairs neatspoguļo mūsdienu pasauli. Viņš norādīja, ka “Drošības padome ir pārstājusi būt pasaules drošības garants un kļuvusi par kaujas lauku tikai piecu valstu politiskajām stratēģijām”.
Viņš mudināja pārvērtēt pašreizējās starptautiskās institūcijas, lai labāk atspoguļotu mūsdienu pasaules realitāti, kā aarī runāja par ilgtspējīgas attīstības mērķiem, uzsverot nepieciešamību izskaust badu un nabadzību.
