Ekonomika
Darbs un nauda

ES fondu projektu maksājumos ieguldīta gandrīz trešdaļa Latvijai pieejamā finansējuma šajā plānošanas periodā0


Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: SCANPIX/REUTERS/LETA

Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju 2014.-2020.gada plānošanas periodā līdz šī gada 1.jūnijam kopā noslēgti ES fondu investīciju projektu līgumi par 3,354 miljardiem eiro jeb 75,9% no Latvijai pieejamā 4,418 miljardu eiro finansējuma, bet projektu maksājumos jau ir ieguldīts 1,2 miljards eiro jeb gandrīz trešdaļa Latvijai pieejamā finansējuma šajā plānošanas periodā, valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā norāda Finanšu ministrija (FM).

Ziņojumā teikts, ka 2019.gada piecos mēnešos projektu īstenotājiem veikti ES fondu maksājumi 271,4 miljonu eiro apmērā. Tas ir par 79,4 miljoniem eiro vairāk, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2018.gadā. Saglabājas pozitīva kopējā tendence – pārskata perioda plāna izpilde 105%. Gada sākuma augstais maksājumu temps ir sasniegts, pateicoties īpaši intensīvai maksājumu pieprasījumu apstrādei snieguma ietvara izpildes veicināšanai. Attiecīgi gada otrā pusē prognozējama kopumā mazāk dinamiska maksājumu plūsma.

Ierobežotās projektu atlasēs atbilstoši 2019.gada plānam termiņā nav iesniegti astoņi projekti kopā par ES fondu atbalstu 6,7 miljonu eiro apmērā (divas reizes vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi), tajā skaitā četri ir pašvaldību projekti, trīs valsts ēku un viens IKT projekts.

Projektu maksājumu pieprasījumu plānu izpilde vidēji ir 95% 214 projektos (23% no 938 projektiem), ir negatīvas plāna novirzes lielākas par 25%, tas ir, 53,1 miljonu eiro, kas ir nedaudz uzlabojušās. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, kopumā negatīvās novirzes samazinās, ziņojumā norāda FM.

Lielākās neizpildes (kopā 49,2% no kavējumiem) ir transporta, vides un teritoriālās attīstības projektos, kā arī īstenotāju dalījumā – komersantu projektos (43,6%). Kopā projektos gada plāns ir palielinājies par 65,9 miljoniem eiro gan jaunu projektu (58,1 miljons eiro), gan esošo plānu aktualizācijas rezultātā.

Projektos, kuri samazinājuši gada izpildes prognozi, kopējā negatīva ietekme uz gada plānu ir 30,9 milj. eiro, t.sk. deviņos projektos samazinājums ir vairāk kā par 25 % (kopā 20,5 milj. eiro). Vienā projektā (Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstība) gada plāna samazinājumu par 79% jeb 11,5 miljoniem eiro Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir atzinusi par pamatotu izņēmuma gadījumu finanšu disciplīnas nosacījumu piemērošanai.

FM saskata palielinātu risku izpildīt gada plānu atbilstoši finanšu disciplīnas nosacījumiem tiem projektiem, kuros būtiski kavējumi ir vairāk kā divus mēnešus pēc kārtas. Maijā strauji palielinājās šādu projektu skaits, tas ir, divus līdz piecus mēnešus kavējumi ir 82% no kavējumu kopsummas (71% komersantu un pašvaldību projekti, galvenokārt, vides, teritoriālās attīstības, transporta un videi draudzīgākas ekonomikas jomās). Šajos gadījumos CFLA turpinās intensīvāku darbu ar projektu īstenotājiem, lai pēc iespējas sekmētu kavējumu novēršanu.

Saistībā ar pārtraukto projekta “Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība” līgumu par 70 miljoniem eiro Kohēzijas fonda (KF) investīcijām Satiksmes ministrija (SM) turpina darbu pie pamatotu priekšlikumu izstrādes atbrīvotā ES finansējuma efektīvai izmantošanai citiem projektiem, teikts ziņojumā.

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) maija beigās un jūnija sākumā atkārtoti izsludinājis iepirkuma konkursus LDz īstenotajos projektos “Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava-Mangaļi-Ziemeļblāzma modernizācija” (kopējās atteicināmas izmaksas 25 miljoni eiro, tai skaitā KF finansējums 21,3 miljoni eiro), “Daugavpils Šķirošanas stacijas attīstība” (kopējās attiecināmas izmaksas 36,6 miljoni eiro, tai skaitā KF – 31,1 miljons eiro) un “Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība” (kopējās attiecināmas izmaksas 43,5 miljoni eiro, tai skaitā KF – 37 miljoni eiro) īstenošanai.

Projekta “Vienotas vilcienu kustības plānošanas un vadības informācijas sistēmas ieviešana” (kopējās attiecināmas izmaksas 21,4 miljoni eiro, tai skaitā KF – 17,9 miljoni eiro) ieviešana nav uzsākusies pēc būtības jau vienu gadu kopš līguma parakstīšanas 2018.gada 4.jūnijā dēļ konstatētiem sarežģītākiem tehniskiem risinājumiem un attiecīgi dēļ finansējuma nepietiekamības. LDz un SM vērtē projekta turpmākas īstenošanas iespējas un alternatīvus risinājumus. Lēmumi jāpieņem pēc iespējas ātrāk, lai pilnībā izmantotu ES fondu iespējas, norāda FM.

Ziņojumā teikts, ka atsevišķos projektos ir konstatēti iespējami ievērojami drošas finanšu pārvaldības un likumības riski, par ko ir informācija arī publiskajā telpā. CFLA, veicot uzraudzības un kontroles funkcijas, kā arī citas kompetentās iestādes noteiktā kārtībā atbilstoši kompetencei izskata gadījumus. Publisko līdzekļu izmantošanā ir nulles tolerance pret krāpšanu, tai skaitā korupciju un nelikumīgiem darījumiem, ziņojumā uzsver FM.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ekonomika
Valsts aizdos līdzekļus krīzē cietušo pašvaldību kapitālsabiedrību atbalstam
4 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Kopumā patlaban bezdarbnieka statuss piešķirts 65 942 personām. Jaunākie NVA dati
4 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
Vai ES pārdzīvos koronavīrusa krīzi? INTERVIJA ar Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli
Intervija 5 stundas

Lasītākie

LE
LETA
Latvijā
Lieldienu laikā ciemošanās ir aizliegta 2
2 stundas
IE
Ināra Egle
Latvijā
Parādījušās šaubas, vai Rīgas domes vēlēšanas vispār varētu notikt arī rudenī
51 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Konkursu par finansējumu Covid-19 skarto mediju atbalstam varētu izsludināt jau rīt 1
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Pēdējā diennaktī vislielākais Covid-19 inficēto skaita pieaugums Rīgā 2
3 stundas
IR
Ilmārs Randers
Ekonomika
No liela ieguvuma reģionam līdz lielai bēdai saulkrastiešiem. Kā vērtēt atcelto atbalstu “Skulte LNG terminal” projektam?
16 minūtes