“Es ceru, ka kļūdos, bet es sajūtu “Minhenes” smaku šeit.” Rietumus brīdina neiekrist Putina slazdā 52
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakar Briselē Eiropas Savienības samits sākās ar Austrumu partnerības valstu – Ukrainas, Gruzijas, Moldovas, Armēnijas un Azerbaidžānas (Baltkrievija ir apturējusi savu dalību) vadītāju piedalīšanos, apspriežot Krievijas apdraudējumu Ukrainai un Baltkrievijas izvērstos hibrīduzbrukumus.
“Nord Stream 2” kā svira sarunās
Pirms ES samita notika Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Vācijas kancleru Olafu Šolcu “Normandijas–3” formātā (bez Krievijas).
Attiecības starp Ukrainu un jauno Vācijas valdību pagaidām bijušas saspīlētas, Kijevai apsūdzot Berlīni ieroču piegādes bloķēšanā pa NATO kanāliem, Vācijai uzsverot nepieciešamību veidot dialogu ar Krieviju.
Vācijas valdības pārstāvis gan atzīmējis, ka Berlīne gribot “sūtīt skaidru signālu Krievijai, ka robežu integritāte ir neaizskarama un ka jebkurš pārkāpums izraisīs nopietnas sekas”.
Normandijas sarunās var izvērsties strīdi par gāzes vadu “Nord Stream 2”, pret ko asi iebilst Ukraina. ASV administrācija mudina Berlīni iekļaut “Nord Stream 2” sankciju paketē, taču līdz šim Vācijas jaunā valdība nav būtiski mainījusi attieksmi pret šo projektu, lai gan ārlietu ministre Annalēna Bērboka ir paziņojusi, ka gāzesvads nevar tikt apstiprināts, jo neatbilst ES enerģētikas likumam.
Vācijas amatpersona paziņojusi, ka Vācijas federālais regulators, kas pārrauga cauruļvadus, ir atlicis gāzesvada sertifikāciju.
Analītiķi atzīmē, ka attieksme pret gāzesvadu “Nord Stream 2” būs pirmais nopietnais diplomātiskais pārbaudījums Vācijas kancleram Olafam Šolcam, kurš pirmo reizi piedalās ES samitā.
Kā vēsta izdevums “Politico”, atsaucoties uz avotiem diplomātiskajās aprindās, kopējā paziņojumā pēc vakardienas tikšanās ir atkārtoti uzsvērta sadarbība starp ES un Austrumu partnerības valstīm, taču nav atklātu aicinājumu izvērst cīņu pret Lukašenko režīmu.
Analītiķi uzskata, ka Eiropadomes secinājumi Eiropadomes apspriedē ceturtdien varētu būt asāki, it īpaši pēc Minskas režīma piespriestā 18 gadu cietumsoda opozīcijas politiķim Cihanouskim.
Politiskais spiediens un piektā sankciju pakete pret Baltkrieviju ir mazinājusi Lukašenko režīma vēlmi izmantot migrantus hibrīdkaram pret Poliju, Lietuvu un Latviju, taču situācija uz ES austrumu robežām vēl nav normalizējusies.
Divi viedokļi ES attieksmē pret Krieviju
Kādas ES dalībvalsts vēstnieks atzīmējis, ka ES attieksmē pret Krieviju ir divi viedokļi: vieni apgalvo, ka ES nevar atļauties pārāk asu nostāju pret Krieviju, ja nav bijis tiešas agresijas (Itālija, Francija, Vācija). Citi (galvenokārt Austrumeiropas valstis) uzskata, ka Briselei jāattur Maskava no tālākas eskalācijas.
“Ir svarīgi atzīmēt, ka mēs visi esam vienoti, ka agresijas gadījumā situācija pilnībā mainītos. Pret to neiebilst neviena ES dalībvalsts,” atzina diplomāts.
Vakar Gruzijas prezidents Iraklijs Garibašvili, kurš ieradies Briselē uz ES Austrumu partnerības apspriedi, NATO mītnē tikās ar alianses ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu. Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa pirms ES samita brīdinājusi, ka nedrīkst pieļaut, ka Krievijas militārais spiediens ietekmētu valstu izvēli pievienoties ES un NATO.
“Koncentrējot militāros spēkus pie Ukrainas robežas un tad pieprasot, lai NATO atteiktos no 2008. gadā Bukarestes samitā dotā apliecinājuma, ka Ukraina un Gruzija kādu dienu kļūs par alianses dalībvalstīm, Krievijas prezidents Vladimirs Putins cenšas uzdot sevi kā risinājumu problēmai, ko pats ir radījis. Mums nevajadzētu iekrist šajā slazdā,” paziņojusi Kallasa intervijā izdevumam “Politico”.
“Krievijai nav nekādu tiesību spriest, kas drīkst un kas nedrīkst pievienoties ES vai NATO,” uzskata Igaunijas premjerministre.
Viņasprāt, ir ļoti svarīgi visaugstākajā līmenī apliecināt, ka jebkurš militārais spiediens no ārienes, lai mēģinātu ietekmēt NATO, ES vai Ukrainas lēmumus, ir nepieņemams.
ASV prezidents Džo Baidens pagājušajā nedēļā videoformātā tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, izraisot bažas dažās Austrumeiropas valstīs, ka ASV prezidents būtu gatavs uzklausīt Kremļa aicinājumus ierobežot NATO paplašināšanos un bruņojuma izvietošanu Krievijas teritorijas tuvumā.
“Es ceru, ka kļūdos, bet es sajūtu “Minhenes” smaku šeit,” intervijā laikrakstam “The Financial Times” paziņojis Igaunijas parlamenta Ārlietu komitejas vadītājs Marko Mihkelsons, atsaucoties uz 1938. gada Minhenes vienošanos, kad vairākas Rietumeiropas valstis centās izvairīties no konflikta ar Ādolfu Hitleru, piekrītot Sudetijas atšķelšanai no Čehoslovākijas.
