Atklāts jauns Mārburgas vīrusa izplatības avots: apdraudēti varētu būt miljoniem cilvēku 0
Pie Pitona alas Ugandā, kur dzīvo tūkstošiem Ēģiptes augļsikspārņu, kāds dabas pētnieks nejauši nonāca pie satraucoša atklājuma, kas var ietekmēt globālo veselību. Šie sikspārņi ir zināmi kā Mārburgas vīrusa – ļoti bīstama Ebolas radinieka – pārnēsātāji.
Atklājums veikts vietējā dabas aizsardzības projekta ietvaros, kura sākotnējais mērķis bija pavisam cits, raksta “The Conversation”.
Uzstādot novērošanas kameras pie alas Karalienes Elizabetes nacionālajā parkā, pētnieku komanda četru mēnešu laikā fiksēja 261 plēsēju uzbrukuma gadījumu sikspārņiem.
Zinātnieki konstatēja, ka vismaz 14 dažādas plēsīgo dzīvnieku sugas – tostarp leopardi, pērtiķi, pitoni, klinšu ērgļi un Nīlas varāni – vai nu medīja sikspārņus, vai barojās ar to maitu.
Dažos gadījumos tika novērota ļoti reta plēsēju uzvedība – piemēram, pērtiķi ielavījās sikspārņu midzeņos un ķēra tos tur, bet zivju ērgļi – lidojumā.
Līdz šim bija zināmi divi galvenie Mārburgas vīrusa izplatības veidi – cilvēkiem ieejot sikspārņu apdzīvotās alās un nonākot saskarē ar to izdalījumiem, un inficētu augļu ēšana.
Tomēr šis novērojums liecina par vēl vienu ceļu: vīrusa pārnesi caur plēsējiem un maitēdājiem.
Tas palielina infekcijas pārnešanas risku no dzīvniekiem uz cilvēkiem, īpaši vietās, kur cilvēku un savvaļas dzīvnieku ceļi krustojas.
Ne mazāk satraucošs fakts, ko atklāja kameras, bija cilvēku klātbūtne bīstamajā zonā. Četru mēnešu laikā tika nofilmēti vairāk nekā 400 cilvēku, daudzi no tiem tūristi, kuri bez jebkādiem aizsarglīdzekļiem tuvojās alas ieejai.
Daži stāvēja tikai pāris soļu attālumā no sikspārņu kolonijas, ignorējot norādījumus ieturēt 35 metru distanci, tādējādi pakļaujot sevi milzīgam inficēšanās riskam.
Pētījuma rezultāti publicēti vietnē “bioRxiv”.
Bet kāpēc sikspārņi paši neslimo? Ēģiptes augļsikspārņiem ir izveidojusies spēcīga pretvīrusu imūnsistēma, kas ļauj tiem pārnēsāt vīrusus, piemēram, Mārburgu, neizjūtot simptomus.
Šīs adaptācijas – īpaši dabisko galētājšūnu un interferonu aktivitāte – šobrīd tiek pētītas, lai izprastu, kā šādi vīrusi saglabājas dzīvnieku populācijās un kādus riskus tie rada cilvēkiem.
