AP/LETA

Nākamā gada valsts budžets būtiski atšķiras no iepriekšējo gadu likumiem, jo budžeta papildināšanai nav palielināti nodokļi, tādejādi sabiedrībai tiek nodrošināta stabilitātes sajūta.

2018. gada valsts budžets ir veselības aprūpes veicināšanas budžets. Saeima ir pieņēmusi likumu, par svarīgākajām prioritātēm nosakot veselības aprūpi, valsts iekšējo un ārējo drošību, kā arī atbalstu demogrāfijas pasākumiem.

Valdība ir sagatavojusi ekonomiskajai situācijai atbilstošu budžetu, kas ir saskaņā ar fiskālās disciplīnas prasībām un nodrošina būtisku finansējumu prioritārajām nozarēm. Tas ir pārdomāts un spēs nodrošināt straujāku Latvijas tautsaimniecības attīstību, nekā citās Eiropas Savienības valstīs.

Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, stacionāros sniegtajiem pakalpojumiem rindu samazinājumam, kā arī veselības nozarē strādājošo specialistu darba samaksas palielināšanai nākamgad, salīdzinot ar vidējā termiņa budžeta ietvarā 2017., 2018. un 2019. gadam plānoto, papildus tiek piešķirti vairāk kā 235 miljoni eiro, kas vēsturiski – pirmo reizi nodrošinās finansējumu nozarei virs 1 miljarda eiro.

Nacionālās drošības stiprināšanai papildus piešķirti 126,8 miljoni eiro, tādējādi tās finansējums sasniedz 2% no Latvijas IKP.

Finanšu ministrija prognozē, ka šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (salīdzināmās cenās) palielināsies par 3,7%. Paredzams, ka nākamajos gados izaugsme būs mērenāka, jo nav gaidāms tik straujš investīciju pieaugums, kāds sekoja pēc krasā investīciju krituma 2016. gadā. 2018. gadā iekšzemes kopprodukts palielināsies par 3,4% un tad 2019. un 2020. gadā pieaugums nostabilizēsies 3,2% līmenī, kas ir tuvu ekonomikas izaugsmes potenciālam.

Vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās valdības pieļaujamais budžeta deficīts 2018. gadā būs 1%, 2019. gadā 0,9%, bet 2020. gadā 0,4% no iekšzemes kopprodukta. 2018. gadā, kā arī 2020. gadā tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Valsts budžets arī turpmākajos gados būs vērsts uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu un atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus.

2018. gada budžets ir pārdomāts budžets, kas ļaus nodrošināt gan iesāktās reformas veselības jomā, gan mūsu valsts ārējo un iekšējo drošību, kā arī nepieciešamo atbalstu demogrāfijas pasākumiem. Tas kopā ar nodokļu reformu un Eiropas Savienības līdzekļu investīcijām veicinās Latvijas tautsaimniecības attīstību.