“Galvenā motivācija pirkt kontrabandas preces ir to cena.” Latvijā šogad kontrabandas preces pirkuši vairāk nekā pirms gada 15
Latvijā 23% iedzīvotāju šogad paši vai viņu draugi un paziņas ir pirkuši kontrabandas preces, kas ir par trim procentpunktiem vairāk nekā 2022.gadā, trešdien kontrabandas problemātikas forumā sacīja pētījumu kompānijas SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
To, ka paši vai viņu draugi un paziņas nav pirkuši tādas kontrabandas preces kā cigaretes, tabakas un nikotīna izstrādājumus, alkoholu vai degvielu 2023.gadā norādījuši 74% aptaujāto salīdzinājumā ar 78% 2022.gadā.
Lielākā daļa respondentu jeb 69%, ja rastos tāda nepieciešamība, nezinātu, kur var iegādāties kontrabandas preces. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pētījumu datiem ir pieaudzis to respondentu īpatsvars, kuri nezina, kur var iegādāties kontrabandas preces, – no 56% 2019.gadā līdz 69% 2023.gadā.
Vienlaikus Kaktiņš atzina, ka līdz pagājušajam gadam to iedzīvotāju īpatsvars, kuri nezina, kur iegādāties kontrabandas preces, ik gadu pieauga, taču šogad šādu cilvēku skaits samazinājies par trim procentpunktiem. Kaktiņš gan atzīmēja, ka tas nav uzskatām par būtisku kritumu.
Tajā pašā laikā aptaujā 22% respondentu norādījuši, ka zina, kur var iegādāties kontrabandas cigaretes, 11% respondentu zina, kur var iegādāties kontrabandas alkoholu, bet 9% zina, kur var iegādāties kontrabandas degvielu. Savukārt 3% respondentu zina, kur var iegādāties kontrabandas elektroniskās cigaretes, karsējamo tabaku vai nikotīna spilventiņus.
Joprojām galvenā motivācija pirkt kontrabandas preces ir to cena, uzsvēra Kaktiņš. No tiem respondentiem, kuri pēdējā gada laikā ir iegādājušies kontrabandas preces, šogad 96% atzinuši, ka to dara tāpēc, ka tās ir būtiski lētākas nekā legālās preces, 21% norādījuši, ka tās ir tikpat kvalitatīvas kā legālās, savukārt vēl 7% atzīmējuši, ka tās tirgo viņiem pazīstam cilvēki, un viņi šīs preces pērk, lai viņus tādējādi atbalstītu.
To, ka kontrabandas preču iegāde ir izdevīga, apliecinājis arī respondentu norādītais ietaupījums – 18% no tiem, kuri pēdējā mēneša laikā iegādājušies kontrabandas preces, minējuši, ka ir ietaupījuši līdz 19 eiro, 24% kontrabandas preču pircēju ietaupījuši 20-50 eiro, bet 24% – vairāk nekā 50 eiro pēdējā mēneša laikā.
Attiecībā uz plānotajiem aizliegumiem un ierobežojumiem e-cigaretēm un nikotīna spilventiņiem, aptaujātie iedzīvotāji ir skeptiski – 47% respondentu norādījuši, ka gadījumā, ja tiks aizliegtas vai būtiski ierobežotas šīs cigarešu alternatīvas, cilvēki tās turpinās pirkt nelegāli internetā, ārzemēs vai no kontrabandistiem, 31% norādījis, ka atgriezīsies pie cigarešu smēķēšanas, bet 6% pauduši, ka pārtrauks lietot nikotīnu saturošus produktus.
Jautājumā par to, kā, pēc iedzīvotāju domām, kontrabandas apmērus ir ietekmējis karš Ukrainā, viedokļi dalās.
Tostarp apmēram trešā daļa respondentu uzskata, ka degvielas (33%), alkohola (35%) un cigarešu (35%) kontrabandas apmēri nemainījās, bet aptuveni piektā daļa uzskata, ka degvielas (20%), alkohola (18%) un cigarešu (18%) kontrabandas apmēri kopumā pieauguši. To, ka kontrabandas apmēri kara Ukrainā ietekmē ir kopumā samazinājušies, uzskata līdzīgs respondentu īpatsvars, tostarp 15% uzskata, ka kopumā samazinājās degvielas, 14%, ka alkohola un 15%, ka samazinājās cigarešu kontrabandas apmēri.
Kaktiņš akcentēja, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā ir nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.
Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013.gadā 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, kamēr 42% nosodīja kontrabandas preču pirkšanu.
Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norādījuši, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzinuši, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norādījuši, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norādījuši, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).
Kaktiņš sacīja, ka šogad samazinājies to cilvēku īpatsvars, kuri uzskata, ka valsts cīņa ar kontrabandu ir sekmīga. Šogad tā domā 23% iedzīvotāju, bet pērn tā uzskatīja 31%.
Vienlaikus 52% iedzīvotāju pauduši uzskatu, ka valstij cīņa ar kontrabandu būtu jāpastiprina. Pērn tā uzskatīja 53% aptaujāto.
Uz jautājumu kā karš Ukrainā ir ietekmējis kontrabandas apjomus aptuveni trešdaļa iedzīvotāju minējuši, ka tas nav mainījies, 15% uzskata, ka degvielas kontrabanda ir samazinājusies, bet 20% pauda uzskatu, ka apmēri ir auguši. Tāpat 14% uzskata, ka alkohola kontrabanda ir samazinājusies, bet 18% – ka palielinājusies. Savukārt 15% domā, ka cigarešu kontrabanda ir samazinājusies, bet 18% – palielinājusies.
Savukārt uz jautājumu, kas varētu mazināt tabakas un nikotīna izstrādājumu kontrabandu, 57% pauduši uzskatu, ka to varētu ar zemāku cenu, 26% – stingrāku robežas un muitas kontroli, bet 23% – ar samērīgāku akcīzes nodokļa likmju pieaugumu.
