Drīzumā jādodas uzdevumā, lai pretinieks saturas!
Drīzumā jādodas uzdevumā, lai pretinieks saturas!
Foto no Zemessardzes 3. Latgales brigādes arhīva

Vai Latvijā iespējams izveidot ideālus bruņotos spēkus, ideālu armiju un ideālu Zemessardzi? 18

Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Viņi izvilka līķus, izņēma visu aprīkojumu.” Krievijas spēki veikuši slepenu operāciju no nogrimušā kreisera “Moskva”
VIDEO. Āgenskalnā pie atkritumu konteineriem klaiņo milzīga izmēra grauzējs
“Ārstiem darba būs daudz…” – prognozē profesors
Lasīt citas ziņas

 

Lai kā gribētos, nav iespējams izveidot ideālus bruņotos spēkus, ideālu armiju un ideālu Zemessardzi. Tomēr tas nenozīmē, ka pēc tā nevajadzētu tiekties. Tāpat kā jebkurā citā jomā arī valsts aizsardzības sektorā jāveido pats labākais, kas iespējams.

CITI ŠOBRĪD LASA

Skeptiķi norādīs, ka tas ir nesasniedzams mērķis tik nelielām valstīm kā Latvija un tās tuvākajiem kaimiņiem Igaunijai un Lietuvai. Tomēr ir arī citi piemēri – gan pagātnē, gan arī tagad.

 

Viens no spilgtākajiem meklējams Baltijas jūras otrā krastā Somijā, jo ne velti tas ieguva Ziemas kara brīnuma nosaukumu. Tas bija karš, kas pasaulei sagādāja negaidītu pārsteigumu, jo nelielā Somija bargā karā sevi nosargāja pret milzeni – uz militārisma sliedēm uzlikto Staļina padomju lielvalsti.

Vēl pirms tam Somijā, kas divos gadu desmitos bija spējusi nostāties uz kājām un lielā mērā spējusi sadziedēt nežēlīgā pilsoņkarā cirstās rētas, bija daudz diskusiju, vai aizsardzībā vajadzētu ieguldīt tādus līdzekļus, kā prasīja slavenais karavadonis Gustavs Mannerheims.

Viņā neieklausījās, bet jau pēc gada pirms Turpinājuma kara vairs nebija šaubu, ka maršalam izrādījusies taisnība, un līdzekļi atradās. Somu sabiedrībā nav diskusiju, kādēļ nepieciešams obligātais dienests, kādēļ ik pēc pieciem gadiem jādodas atsvaidzināt karavīra speciālista iemaņas. Nevajadzētu šaubīties – ja somi pateikuši, ka kara gadījumā viņu armijā būs 230 tūkstoši karavīru, tad tā arī būs.

Līdztekus somiem, kas tradicionāli izceļas ar savu labi sagatavoto un motivēto armiju, ieteicams paraudzīties uz Tuvajiem Austrumiem. Kādēļ nemācīties no ebreju valsts Izraēlas? Šī valsts jau sen sapratusi, ka ir vērts ieguldīt līdzekļus savā armijā, ka tā nedrīkst zaudēt, jo atkāpšanos nepieļauj nelielā teritorija.

Nav šaubu, ka ikkatra Izraēlas pašvaldība zina, kā nopietnās situācijās parūpēties par saviem iedzīvotājiem. Tur jau sen par normālu tiek uzskatīta drošas telpas izveidošana bez logiem katrā būvējamā mājā.

Vai Latvijas pašvaldībās zina, kā un ar kādiem spēkiem tiks evakuēti iedzīvotāji nepieciešamības gadījumā?

Lūk, tas ir labs jautājums, ko pirms gaidāmajām vietējās varas vēlēšanām uzdot sarakstu līderiem. Un aicināt arī plašāk izteikties par skatījumu uz valsts vispārējās aizsardzības programmas ieviešanu.

 

Ko vairāk nepieciešams pirkt?

Varbūt jūrnieki teiktu, ka būtu vajadzīgi kuģi, tomēr tas nebūtu lietderīgi, un šādu diskusiju arī nav, jo ir skaidrs, ka Latvijas bruņotajiem spēkiem nepieciešamības gadījumā būs jāsargā teritorija ar cietu pamatu zem kājām.

Tomēr viss nav tik vienkārši, un šķiet, ka pat augstākā militārā ranga komandieriem ir dažādas domas, kādu tehniku vēl nepieciešams iegādāties. Vai to neapliecina Nacionālo bruņoto spēku komandiera ģenerālleitnanta Leonīda Kalniņa gluži nesen teiktais, ka Latvija palikusi vienīgā valsts Austrumeiropā, kuras armijai nav bruņutransportieru.

To grūti aptvert, ka šāds secinājums mums Latvijā jāizdara pēc neatkarīgā valstī pavadītiem jau gandrīz trīsdesmit gadiem. Ko daudzi komandieri, padomdevēji, bruņoto spēku attīstības plānotāji domājuši iepriekš?

Tomēr ar minēto tehniku patiesi nav tik vienkārši. Jebkurš pieredzējis karavīrs un virsnieks pavaicās – kādam mērķim bruņutransportieri paredzēti. Vai vienkāršai personāla pārvadāšanai, un tas tomēr ir drošāk nekā pilnīgi neaizsargātās kravas automašīnās, ar ko pārvietojas zemessargi, vai tehnikai ar uzbrukuma potenciālu, kas var nopietni atbalstīt kājniekus kaujā.

No ukraiņu karavīru stāstītā labi zināms, ka bruņutransportieriem, piemēram, BTR, 12,7 milimetru munīcija ejot cauri kā sviestam, tāpēc karavīri labprātāk braucot sēž uz “bruņām”.

Pirmajos braucienos uz Ukrainas austrumiem pēc kara sākuma centos noskaidrot, cik liela nozīme bijusi kara tehnikai. Kādam karavīram vaicāju, cik lietderīgi bijuši tanki. Viņa atbildē bija sajūtama patiesa sajūsma, viņš teica: “Tanciņš – tas mums bija īsts un neaizstājams palīgs!”

Atgriezies Latvijā, vaicāju zemessargiem, vai arī viņiem nebūtu vajadzīga bruņutehnika. Tas bija lieks jautājums, protams, vajagot! Arī Doņeckas lidostas aizstāvēšanā nepietika tikai ar pašu kiborgu motivēto cīnīšanos – no muguras viņus atbalstīja ukraiņu artilērija, tanki un citi ieroči.

 

Kā attīstīt Zemessardzi?

Mediķu apmācības norisinās kaujas situācijām aizvien pietuvinātākos apstākļos.
Foto no Zemessardzes 3. Latgales brigādes arhīva

Ja raugāmies tikai uz skaitļiem, tad pagātnē bijis labāk – kā stāstīja kāds pieredzējis zemessargs, deviņdesmito gadu sākumā viņa bataljonā bijuši vairāk nekā 1000, bet varbūt pat 1200 karotāju. Tas izklausās gandrīz vai neticami – tādi skaitļi tagad šķiet kā kosmoss.

Tas gan bija cits laiks, apgalvo tie, kas joprojām atrodas ierindā. Un tas arī ir saprotami – tā bija sajūsma par atjaunoto valsti, lai gan ekonomiski nācās izturēt daudz pārbaudījumu.

Šis pats zemessargs pastāstīja, ka bataljons mācību rīkošanai toreiz mēnesī saņēmis “veselus” divus simtus latu! “Un kāda izveidojās attieksme pret zemessargiem! Lika nodot ieročus, kompostrēja smadzenes! Naudas mācībām nebija. Ko gan varēja iemācīties, ja cilvēks tikai nedaudz tika pie šaušanas!”

Sarunājoties ar profesionāliem karavīriem, nākas secināt, ka darāmā mūsu Zemessardzes bataljonos ir ļoti daudz.

Cerams, ka nākotnē zemessargi saņems bruņutehniku, kaujas bataljoni kļūs pilnībā nokomplektēti ar visiem vajadzīgajiem ieročiem, tajā skaitā vadāmajām prettanku raķetēm, un tiks piesegti ar sava bataljona mīnmetējiem.

SAISTĪTIE RAKSTI

Cerams, spēsim piesaistīt vismaz divas, bet ieteicams pat trīs reizes vairāk jaunu zemessargu. Kāpēc to visu darīt? Te Zemessardzes 56. kaujas nodrošinājuma komandiera pulkvežleitnanta Venta Kodora pirms dažiem gadiem teiktais:

“Nevienu nevar piespiest ar varu mīlēt kaut ko. Ja tu mīli to valsti, to vietu, tad ne šo sajūtu, ne tevi pašu nevar nopirkt! Patriotisms ir augstākā mīlestības pakāpe, tā ir domāšana par savas valsts un savu bērnu nākotni. Tāpēc novēlu visiem – lai to, ko mēs tagad darām – piedalāmies mācībās, mācāmies šaut un visu pārējo, kas saistīts ar militāro, – tomēr nekad nevajadzētu pielietot.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Viņi izvilka līķus, izņēma visu aprīkojumu.” Krievijas spēki veikuši slepenu operāciju no nogrimušā kreisera “Moskva”
VIDEO. Āgenskalnā pie atkritumu konteineriem klaiņo milzīga izmēra grauzējs
“Ārstiem darba būs daudz…” – prognozē profesors
“Cerēsim, ka tam nebūs par vēlu…” Rajevs raksturo situāciju Ukrainā
VIDEO. “Galīgi jau nekaunīgi palikuši!”: Ivars nakts melnumā savā dārzā sadzird nesaprotamu brakšķēšanu….
Lasīt citas ziņas
Eiropa piekrīt glābt “Air Baltic”. Cik miljons tā dos šoreiz?
“Jā, tā ir patiesība!” Bergmanis skaidro, kā aizsardzības budžets tērēts stadionu būvniecībai
“Vai tik tas neatgriezīs atpakaļ aplokšņu algas.” Deputāts par minimālās algas celšanu Latvijā
Līdaka: Jaunā paaudze ir krietni imūnāka pret šo “maskavismu” un “rašismu”
Kas Latvijā nosaka degvielas cenas? Skaidro eksperts
09:56
“Jā, tā ir patiesība!” Bergmanis skaidro, kā aizsardzības budžets tērēts stadionu būvniecībai
09:26
Kara izraisītā energokrīze kļuvusi par īstu apdraudējumu Eiropas Zaļajam kursam
09:18
“Dzīvojam no krīzes krīzē!” Kariņa valdība vēlreiz atjaunota
Miris grupas “Depeche Mode” dibinātājs Endrū Flečers
VIDEO. Lielo izmēru pašmāju modele Tatjana Mackeviča: “Man vēl nebija sešpadsmit, kad piedzemdēju savu dēlu”
Maijā nodokļu ieņēmumi lielāki nekā bija plānots
“Cerēsim, ka tam nebūs par vēlu…” Rajevs raksturo situāciju Ukrainā
“Mēs veidojam izrādi par slepenu iekāri, kas ir sodāma!” Būt Džonam Malkovičam Dailes teātrī
“Viņi izvilka līķus, izņēma visu aprīkojumu.” Krievijas spēki veikuši slepenu operāciju no nogrimušā kreisera “Moskva”
Kirgizstānā Putina smailē pacelts Ukrainas karogs
VIDEO. Zelenskis uzrunā Latvijai atklāj, cik liela nozīme cīņā pret okupantiem bija dienu pirms kara saņemtam sūtījumam no Latvijas
“Ārstiem darba būs daudz…” – prognozē profesors
Anda Līce: 50% ir “purvs” – vienaldzīgie, jebkurai varai pakļāvīgie ir visuzticamākie Putina atbalstītāji
Bunkus slepkavības lietā apcietinājumu piemēro arī uzņēmējam Uļmanam
Piektdien gaisa temperatūra nepārsniegs 17 grādus. Vai sola arī lietu?
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
“Ir ziņas, ar ko Mariupolē šobrīd nodarbojas krievu karaspēks,” Rajeva dienas notikumu apskats
“Dieva vārdā, kad mēs stāsimies pretī ieroču lobijam?” Baidens par asinspirti ASV skolā
“Es esmu lasījis visu, ko viņš smagā reibumā krieviem epastos rakstīja!” Lapsa Adamsonu nosauc par nožēlojamu
Kārlis Šadurskis: LKS ļoti cenšas balansēt krimināllikuma pareizajā pusē, bet es gaidu, kad viņi šo robežšķirtni pārkāps
Sprūds: Krievija ir pierādījusi, ka tai nav izpratnes un vēlmes iestāties par cilvēku dzīvībām
Kārlis Streips: Tādas katastrofas var atkārtoties vēl un vēl
VIDEO. Traģēdija vai sakritība? Kādā Rīgas skolā audzēknis iesit skolotājam pa žokli: pedagogs nokļūst slimnīcā, bet vēlāk nomirst
“Maiji rāva sirdis cilvēkiem ārā, tāpēc jau nejaucam nost viņu piramīdas!” Bikše par atbrīvošanos no “Padomju mantojuma”
“Sievietes dažreiz vakariņu vietā izvēlas kefīru, bet tā nedariet!” Dziedātāja atklāj, kā, atsakoties no cukura un piena, mainīja dzīvi
TV personība Rūta Dvinska: “Iekrišana apātijā, depresijā un asarās nevienam ukrainim nepalīdzēs…”