Igaunijā, Latvijā un Polijā iedzīvotāji pie Krievijas robežas saka, ka karš ir izpostījis viņu iztiku un sagrāvis drošības sajūtu 124
Veru, Igaunija — Ložņu militarizācijas pazīmes ir viegli pamanāmas.
Šajā mazajā pilsētiņā, kas atrodas 37 km no Eiropas Savienības robežas ar Krieviju, kravas automašīnas, kas krāsotas armijas zaļā krāsā, traucas pa galvenās ielas bruģi. Bārā, kas atrodas netālu no centrālā laukuma, ASV karavīri skatās basketbolu un futbolu divcīņu TV ekrānos. Pāri mierīgam ezeram tiek iztīrīts meža pleķītis militārās apmācības zonas paplašināšanai, vēsta “Politico“.
“Kad mācību laukums darbojas, jūs par to zināt,” sacīja Kratmars Mūrseps, viesmīlis, kurš strādā pie centrālās “Mantelahi” kafejnīcas. Viņš skaidro, ka to var dzirdēt un just. Trīc pat logu rūtis.
Kad amatpersonas Briselē un citās Eiropas galvaspilsētās runā par konflikta ar Krieviju eskalācijas risku, viņi runā par šo kontinenta daļu.
Taču šeit dzīvojošajiem ES politikas jaukās lietas šķiet attālinātas. Tā vietā viņi ir pārņemti ar pastāvīgiem ikdienas atgādinājumiem par Krievijas agresiju un bailēm, kas nemitīgi virmo gaisā.
“Viņi saka, ka mums visu laiku ir jābūt benzīnam mūsu automašīnās, ja mums vajadzētu bēgt, un es cenšos to panākt,” sacīja kāda 33 gadus veca Veru iedzīvotāja, kura lūdza neminēt savu vārdu, jo baidījās pievērst uzmanību viņas ģimenei.
“Bet man šeit ir vecvecāki, man ir draugi, man šeit ir viss. Kā es varu vienkārši iet?”
