
VIDEO. “Pasakaini Dziesmu svētki, tomēr, dārgie folkloristi, kas ir šis?” Liāna Langa neizpratnē par rusifikāciju svētkos 0
No 5. līdz 13.jūlijam vairāk nekā 15 vietās Rīgā notika vairāk nekā 30 pasākumi, kurus apmeklējuši ap 300 000 skatītāju. Uz maksas pasākumiem pārdotas kopumā 103 038 biļetes, liecina rīkotāju aplēses.
Arī soctīklotāji pēdējo nedēļu runā teju tikai par dziesmu svētkiem. Savs viedoklis par noslēguma koncertā dzirdēto bija arī Liānai Langai.
Viņa raksta: “Šie bija pasakaini Dziesmu svētki, tomēr, dārgie folkloristi, kas ir šis? Правда, душенька моя….. Vai tiešām tad, ja Latgalē kāds ir ietekmējies no rusifikācijas nozieguma, – tad tas obligāti jāatskaņo Dziesmu svētkos? Šādi jāleģimitē rusifikācija? Nopietni?”
Šie bija pasakaini Dziesmu svētki, tomēr, dārgie folkloristi, kas ir šis?
Правда, душенька моя…..
Vai tiešām tad, ja Latgalē kāds ir ietekmējies no rusifikācijas nozieguma, – tad tas obligāti jāatskaņo Dziesmu svētkos? Šādi jāleģimitē rusifikācija? Nopietni?… pic.twitter.com/MwbOfemJVd— Liāna Langa 🇱🇻 🇺🇦 🇮🇱 (@liana_langa) July 14, 2025
Šajos svētkos piedalījās ap 38 000 dalībniekiem, no kuriem 33 946 ir bērni. Vairums bērnu svētkos piedalījās pirmo reizi.
Vairāk nekā trešdaļa dalībnieku jeb 13 782 jaunieši bija vismaz 14 gadus veci, līdz ar to šie Skolēnu dziesmu un deju svētki daļai varēja būt pēdējie. Svētku rīkotāji cer, ka daudzi no viņiem piedalīsies Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos 2030.gadā.
Visplašāk pārstāvēta bija tautas deju nozare ar 17 041 dejotāju, savukārt koros dzied 11 399 dalībnieki. Svētkos piedalījās arī mūsdienu deju dejotāji, pūtēju un simfonisko orķestru mūziķi, folkloras kopas, teātra un vizuālās mākslas pārstāvji, mazie mūzikas kolektīvi, koklētāji un akordeonisti, tostarp dalībnieki no diasporas.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sauklis bija “Nāc gavilēt!”, kas pirmo reizi izmantots 2005.gadā IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Savukārt svētku zīme veidota no posmiem jeb dzīpariem, simbolizējot katra dalībnieka spēku, talantus, darbus un personības. Zīmē izmantoti arī tautastērpu raksti.
Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas notiek reizi piecos gados.