“Man drebēja ceļi, mute bija sausa!” Ceļotājus, dodoties uz Klaipēdu, Baltijas jūrā vajā Krievijas zemūdene 0
Jūnija beigās vācu ceļotāji Gerds un Anke Šekāni piedzīvoja murgu Krievijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā, netālu no Kaļiņingradas. Viņu jahtu agresīvi vajāja nemarķēta zemūdene, pāris pastāstīja vācu laikrakstam “Tagesspiegel”.
Tiek uzskatīts, ka tas bija Krievijas karakuģis.
Incidents noticis, ceļotājiem kuģojot no Polijas ostas Vladislavovo uz Klaipēdu – viņi bija paredzējuši 110 jūras jūdžu attālumu veikt 22 stundās. Šis nav viņu pirmais šāds ceļojums. Vasarā viņi bieži kuģoja apkārt Baltijai ar savu jahtu “Malö 40 Emaloca”, vienmēr šķērsojot Krievijai piederošo ekskluzīvo ekonomisko zonu pie Kaļiņingradas. Viņiem tas ir atļauts, jo atšķirībā no 12 jūdžu zonas šī zona neietilpst nevienas valsts suverēnā teritorijā.
Taču šoreiz, iebraucot Krievijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, ceļotāji vispirms pamanīja melnus dūmus un pēc tam pelēku zemūdenes torni, kas tuvojās viņu jahtai taisnā leņķī. Viņi teica, ka zemūdenei nebija nekādu valsts vai militāru zīmju.
Šekāns mēģināja sazināties ar zemūdeni pa radio, kad attālums starp kuģiem bija samazinājies līdz vienai jūras jūdzei, taču nesaņēma atbildi. Jahta mēģināja mainīt kursu, lai izvairītos no sadursmes, taču tajā brīdī kuģis pēkšņi apstājās, un, kad vācu jahta atgriezās iepriekšējā kursā, krievu kuģis sāka pārvietoties paralēli.
Šāda spriedze ilga apmēram pusstundu, līdz zemūdene pagriezās pretējā virzienā. “Man drebēja ceļi, mute bija sausa,” atcerējās Šekāns. Vēlāk ģimene pie apvāršņa ieraudzīja karakuģu siluetus, taču no tiem vairs netika pievērsta tieša uzmanība.
Kad jahta iebrauca Lietuvas teritoriālajos ūdeņos, viņi pa rāciju dzirdēja klusinātu poļu jūrnieka brīdinājumu visiem tuvumā esošajiem kuģiem. Pēc vāciešu teiktā, jūrnieka balsī bija skaidri dzirdams saspringums – viņi saprata, ka viņš runā par Krievijas karakuģu aktivitāti.
Ierodoties Klaipēdā, Šekaniem vietējais jūrnieks jautāja, vai krievi ir mēģinājuši viņus provocēt. Situācija, kas viņus “pilnībā apstulbināja”, šeit ir kļuvusi par jaunu normu, raksta Tagesspiegel.
Polijas ostās, piemēram, Kolobžegas ostā, tieši pie piestātnes tiek rūpīgi pārbaudīti personu apliecinoši dokumenti un pases, un tiek sastādīti saraksti. “Kura bija pēdējā osta, kāda bija nākamā?” – visu rūpīgi reģistrēja Polijas varas iestādes, liecināja Šekahnai.
Vienlaikus Klaipēdā strādā Frontex darbinieki. Pieredzējušiem jūrniekiem Baltijas valstīs šī ir vēl viena jauna parādība. Tomēr fregates kapteinis Štefens Lange no Jūras spēku pavēlniecības Hamburgā nav pārsteigts par zemūdeņu pakaļdzīšanos.
“Situācija Baltijas jūrā ir saspringta,” viņš uzsvēra, norādot uz plaši izplatītiem GPS navigācijas un AIS traucējumiem. “Tas ir īpaši manāms Baltijas jūras centrālajā un austrumu daļā, ģeogrāfiski tuvu Krievijai.” Pēc viņas teiktā, situāciju Baltijas jūrā “vairs nevar salīdzināt ar miera laiku”. “Tas vairāk atgādina aukstā kara apstākļus,” viņš atzīmēja.
