“Kur paliek Dziesmu svētku miljoni?” Melbārde skaidro, kam aiziet lielākā daļa izmaksu 5
Dziesmu un deju svētku rīkošana Latvijā kļūst aizvien dārgāka, šogad to kopējās izmaksas sasniegušas 14,26 miljonus eiro, taču kā uzsver izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV), Tv24 raidījumā “Dienas personība” šie tēriņi ir pamatoti.
“Lielākā daļa Dziesmu un deju svētku izdevumu ir saistīti ar dalībnieku uzņemšanu,” norāda Melbārde.
Rīgā šobrīd uzņemti vairāk nekā 38 000 dalībnieku, no kuriem ap 34 000 ir bērni. Tas nozīmē, ka jānodrošina naktsmītnes, trīs ēdienreizes dienā un uzkodas, kas kopumā veido aptuveni vienu trešdaļu no visa svētku budžeta.
Ieguldījumi drošībā, skatuvēm un profesionālā darbā
Vēl viens būtisks izdevumu bloks ir infrastruktūra un drošība:
“Ir daudz un dažādi normatīvie akti, kas nosaka, kādiem jābūt apstākļiem pasākumos – sākot no skatuvēm un skaņas sistēmām līdz apsardzei un sanitārajiem mezgliem,” skaidro ministre.
Ne mazāk svarīga ir arī uzvedumu sagatavošana, ko veic virsdiriģenti, projekta vadītāji un virsvadītāji, ieguldot mēnešiem ilgu darbu.
Dziesmu svētki – arī ekonomiska atdeve
Lai gan rīkošana ir dārga, pasākums arī nes būtiskus ekonomiskus ieguvumus. Kā rāda Latvijas Kultūras akadēmijas pētījums par 2023. gada svētkiem, katrs ieguldītais eiro budžetā nes atpakaļ 1,70 eiro, kas nāk gan no tiešajiem nodokļu ieņēmumiem, gan citiem ekonomiskiem procesiem.
Kopējie tiešie ieņēmumi no Dziesmu un deju svētku nodokļiem ir ap 3 miljoniem eiro.
Dziesmu svētki ir izpārdoti, tas apliecina, ka sabiedrības interese nemazinās, un, kā uzsver Melbārde, emocionālā un valstiskā vērtība šiem svētkiem ir neizmērāma.
