“Nepaspēju paspiest roku, bet asaras slēpām un valdījām mēs abi,” vīrietis dalās emocionālā stāstā no Dziesmu svētkiem 0
Lai gan sākusies jauna nedēļa, teju visa Latvija vēl joprojām ir Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku jūtīs. Kāds soctīklu lietotājs Ivars dalījās sirsnīgā mirklī no svētkiem un tādējādi aizkustināja arī interneta lietotājus.
Viņš raksta: “Pie drona pozīcijas vakar savu darbu pildīja kāds zemessargs- sirms kungs gados.
Viņš tikai dzirdēja svētkus, tāpēc pa laikam lavījās pie manis, lai neuzkrītoši ieskatīties programmas monitorā un noķert svētku sajūtas.
Pie koncerta beigām es pamanīju, ka viņš raud… Skanēja pēdējās dziesmas, viņš neveikli centās slēpt no manis savas asaras, bet tas bija lieki!
Nepaguvu viņam paspiest roku, bet mani tas tik ļoti aizkustināja, ka asaras slēpām un valdījām mēs abi.”
Komentāros vīrietim raksta, ka kungi ar drīkst un pat viņiem vajag raudāt. Arī lasot šīs rindas, ne viens vien atzinās, ka asaras acīs. Dziesmu svētku fenomens reti kuru spēj atstāt vienaldzīgu. Šodien ar Valsts prezidents atklāja, ka, viņaprāt, svētki izdevušies.
Aizvadītie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir izdevušies, šodien, Rīgas pilī uzrunājot svētku organizatorus, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Viņš norādīja, ka tiek analizēts, ko varbūt varēja darīt savādāk, tomēr Rinkēvičs ir pārliecināts, ka atbildīgie darījuši visu, ko varēja. “Es gribētu no savas puses teikt, ka svētki vienkārši izdevās,” uzsvēra prezidents. Par to viņš izteica pateicību visiem svētku organizēšanā iesaistītajiem, kā arī mūzikas skolotājiem un koru un deju kolektīvu vadītājiem skolās un mūzikas skolās.
“Es domāju, ka tas brīnums, ko redzējām pēdējās nedēļas laikā, ir apliecinājums tam, ka nauda, kas ir investēta šajā izglītībā, ir investēta lietderīgi, pareizi,” teica Rinkēvičs, uzsverot, ka tas arī būtu jāturpina.
Viņš izcēla četrus svētku koncertus, kas prezidentam bijuši personīgi aizraujoši. Kā pirmo Rinkēvičs minēja simfoniskās mūzikas lielkoncertu. Tas esot bijis kas tāds, kas “norāva jumtu tiešā un pārnestā nozīmē”.
Tāpat viņš izcēla kokļu koncertus. Rinkēvičs gan nav varējis apmeklēt kokļu mūzikas koncertu Dailes teātrī, tomēr bijis uz koncertu, kas noritējis Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā. Viņš šo koncertu nosauca par ļoti skaistu tradīciju.
Kā nākamo Valsts prezidents minēja deju lielkoncertu “Es atvēru Laimas dārzu”. Šo koncertu aizvadītās piektdienas vakarā gan nācās pārtraukt tehnisku iemeslu dēļ. Rinkēvičs norādīja, – lai arī redzējis emocijas un asaras, ka nav izdevies pabeigt koncertu un izdejot visas dejas, deju virsvadītājai esot izdevies ātri visus mobilizēt un “diriģēt skatītājus”. Un tādējādi sestdienas lielkoncerts esot padevies vēl skaistāks.
Savukārt noslēguma koncerts svētdien, 13.jūlijā, bijis tāds, kas licis visiem dziedāt un lēkāt līdzi – to, pēc Rinkēviča teiktā, darījušas arī vairākas valsts augstākās amatpersonas, tostarp viņš pats. “Ja pat mani spēj izkustināt palēkāt līdzi… Man pašam tas bija liels pārsteigums,” atzina Rinkēvičs, atkārtoti paužot pateicību svētku organizatoriem.
Jau vēstīts, ka svētdien noslēdzās XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.
Šajos svētkos piedalījās 38 114 dalībnieki, no kuriem 33 946 ir bērni. Visplašāk bija pārstāvēta tautas deju nozare ar 17 041 dejotāju, savukārt koros dzied 11 399 dalībnieki. Svētkos piedalījās arī mūsdienu deju dejotāji, pūtēju un simfonisko orķestru mūziķi, folkloras kopas, teātra un vizuālās mākslas pārstāvji, mazie mūzikas kolektīvi, koklētāji un akordeonisti, tostarp dalībnieki no diasporas.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sauklis ir “Nāc gavilēt!”, kas pirmo reizi izmantots 2005.gadā IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Savukārt svētku zīme veidota no posmiem jeb dzīpariem, simbolizējot katra dalībnieka spēku, talantus, darbus un personības. Zīmē izmantoti arī tautastērpu raksti.
Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas notiek reizi piecos gados.
