“Ilūziju vairs nav!” Vien pirms nedēļas Tramps centās atturēt Netanjahu no uzbrukuma Irānai — tagad ASV ir uz tiešas iesaistes sliekšņa 0
Agrā 15. jūnija rītā ASV prezidents Donalds Tramps publicēja jaunu komentāru par karu starp Izraēlu un Irānu savā kontā sociālajā tīklā Truth Social. Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Vašingtona nav saistīta ar uzbrukumu Irānai, taču brīdināja Teherānu: “Ja Irāna mūs jebkādā veidā vai formā uzbruks, visa ASV Bruņoto spēku jauda un spēks kritīs pār jums nepieredzētā mērogā.” Tā vēsta portāls Meduza.io.
Tramps tomēr atgādināja, ka Irānai vēl ir iespēja vienoties (atteikties no kodolieroču izstrādes) un “izbeigt šo asiņaino konfliktu”.
Tikai pirms nedēļas Tramps centās atturēt Izraēlu no uzbrukuma Irānas kodolobjektiem. 8. jūnijā viņš Kēmpdeividas sanāksmē pauda skepsi par Irānas vēlmi slēgt vienošanos, bet tomēr ierosināja Netanjahu atlikt uzbrukumu, kamēr īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs vēl nav izsmēlis diplomātiskās iespējas.
9. jūnijā Netanjahu telefonsarunā noraidīja šo ierosinājumu. 12. jūnijā viņš atgādināja, ka nākamajā dienā beidzas 60 dienu termiņš, ko Tramps bija noteicis Irānai martā. Izraēla vairs neesot varējusi gaidīt.
Tramps piekāpās: ASV netraucēs Izraēlai, bet arī nesniegs aktīvu militāru palīdzību.
Tajā pašā naktī Izraēla uzbruka Irānas objektiem. Tramps tika pieķerts piknikā Baltā nama zālienā, bet ātri devās uz Sēžu telpu kopā ar viceprezidentu Dž.D. Vensu, Valsts sekretāru Marko Rubio u.c.
Rubio paziņoja, ka Izraēla rīkojas pēc savas iniciatīvas, bet ASV tika brīdinātas iepriekš.
13.jūnijā Tramps sāka aicināt Irānu atgriezties pie sarunām, bet jau no spēka pozīcijām — viņš paziņoja, ka atteikšanās no vienošanās radīs Irānai eksistenciālu apdraudējumu. Pretējā gadījumā no Irānas kodolprogrammas “nekas nepaliks”.
Saskaņā ar Axios datiem, Izraēla šobrīd aktīvi lobē ASV iesaisti. Viņiem ir vajadzīgas dziļurbuma bumbas, ko spēj piegādāt tikai ASV armija, lai iznīcinātu Irānas kodolobjektus, piemēram, Fordo.
Avoti norāda: Tramps privātās sarunās ar Netanjahu esot pieļāvis iespēju, ka ASV varētu pievienoties operācijai, “ja tas būs nepieciešams”.
14. jūnijā Irāna draudēja ASV, Lielbritānijai un Francijai, ka tās militārās bāzes tiks apdraudētas, ja tās iesaistīsies karā. Tajā pašā laikā Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči paziņoja: “Mēs joprojām esam gatavi dialogam. Ja vienošanās mērķis ir liegt Irānai tās kodoltiesības, mēs to nepieņemsim. Mēs piedāvājām alternatīvu plānu, kas, mūsuprāt, varētu novest pie vienošanās.”
Viņš arī pauda neticību ASV apgalvojumam par neiesaisti: “Privāti paziņojumi nav pietiekami. ASV jāizsaka sava pozīcija publiski un jānosoda uzbrukums.”
The New York Times analizēja situāciju un norādīja, ka Trampa argumentācija ir vāja un riskanta.
Vali Nasrs, bijušais Džonsa Hopkinsa universitātes dekāns un bijušais Valsts departamenta amatpersona: “Ja ASV tiks ierautas šajā karā, tiks pārzīmēta visa ģeopolitiskā karte — no Parīzes līdz Maskavai un Vašingtonai līdz Pekinai.”
Viņš arī atgādināja: Tramps kandidēja kā “miera kandidāts”, solot izbeigt karus, nevis sākt jaunus. Šis konflikts nav bijis viņa prioritāšu augšgalā.
Cits NYT avots uzsvēra, ka ekonomiskās sekas šādam karam būs smagas — panika tirgos, naftas cenu kāpums, investoru uzticības zudums. Tas var vēl vairāk graut uzticību Trampam.
Turklāt Persijas līča valstis, pat tās, kas ir naidīgas Irānai, neatbalstīja Izraēlas uzbrukumu, tādējādi ASV tiek uztvertas kā neuzticams sabiedrotais.
“Reģions arvien vairāk uzskata Izraēlu — ASV tuvāko sabiedroto — par galveno destabilizējošo spēku,” secina eksperts Daniels Levi no U.S./Middle East Project.
