Publicitātes (Jura Kalniņa) foto

“Ir nepieciešami miera nesēji.” Saruna ar domātāju Bernāru Sordē 1

Bernārs Sordē (1942) ir franču domātājs, pasniedzējs un diplomēts kibernētiķis. Latviešu lasītājam jau pazīstams ar grāmatu “Iespējamā Eiropa” (“Mansards”, 2014).

LA
LA.LV
Kokteilis
Tev bija šodienai kādi plāni? Aizmirsti par tiem! Horoskopi 8.maijam
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Valdība paziņo, kad tiks sniegta informācija par gatavību ieviest stingrākus ierobežojumus 93
16 stundas
LE
LETA
Veselam
Jaunākā Covid-19 izplatības karte: Cik slimnieku šobrīd katrā pilsētā? 2
13 stundas
Lasīt citas ziņas

2018. gadā Rīgā, Anglikāņu baznīcā, Sordē piedalījās multimediālā latviešu–franču mākslinieku kopprojektā – intelektuālajā meditācijā “Da.zA-3”, kur līdzās Liānas Langas dzejai, Ilmāra Latkovska poetēzēm skanēja fragmenti no viņa darba “Homo-Natura alteritas”.

Grāmata ar šādu nosaukumu (Kristīnes Našenieces tulkojumā) un apakštitulu “Filozofija un māksla 2015–2018” nu nākusi klajā apgādā “Mansards”. Tā aicina atvadīties no Sistēmas, kas darbojas pretēji sabiedrības interesēm, un pāriet uz pasaules mēroga Sabiedrību-Universitāti-pilsoņu Kopienu, kur politiķi kalpotu visiem, ne tikai sev. Homo-Natura alteritas – Sordē tas ir cilvēks, kurš kalpo otram, kas respektē “citādo” un mijiedarbojas ar dabu, cilvēks, uz kuru mums visiem vajadzētu tiekties.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Kultūrzīmju” saruna ar Bernāru Sordē notiek grāmatas izdevēja birojā omulīgā Rīgas klusā centra mājā, kas sestdienā diez vai ir daudz klusāka nekā darba dienās. Laba vieta domām par nemierīgo pasauli.

Franču domātājs labprāt malko kafiju un domā lēnām, rūpīgi izmeklējot atbildes, tās dažreiz savijot vienā ķēdē. Atbilde uz vienu jautājumu viņam ir tikpat kā atbilde uz visiem, jo Homo-Natura alteritas koncepcija izstrādāta līdzīgi reliģiskai sistēmai, kur dots devējam atdodas u.tml.

Nedaudz – utopija, un tomēr neuzspiesta ticība labajam brīdī, kad sliktais klauvē pie durvīm.

Dažas no Sordē domām nelika mieru un bija iemesls šim dialogam.

– Kas ir “jaunā Eiropa”?

B. Sordē: – Pirmkārt, šī “jaunā Eiropa” pilnībā atšķirtos no pēckara Eiropas. Tā vairs neko nevienam neuzspiež, bet gan rada priekšnosacījumus tam, lai būtu ilgtspējīgs miers.

Šī Eiropa nedominē, tā nav koloniālisma Eiropa. Otrkārt, šī vairs nav ne sociālisma, ne komunisma Eiropa, tā ir vērsta uz nevienlīdzības mazināšanu. Tā būtu Eiropa, kurā mēs nepakļaujamies lielvarām – vācu, franču, itāļu, krievu, arī amerikāņu.

Tā būtu Eiropa, kurā dominē analītiska domāšana, refleksijas par to, kas notiek. Ir jārada jauns mīts par Eiropu, gluži kā savulaik bija vilinošs “amerikāņu sapnis”. Šim sapnim jābalstās universitāšu zinībās.

– Vai es pareizi saprotu, ka šo “jauno Eiropu” jūs saskatāt tieši Latvijā?

– Latvijai nav pretenziju uz varu, un tā ir saglabājusi pieticību – tas un vēl citi iemesli ļauj saprast, ka te cilvēki var domāt pa īstam.

– Grāmatā jūs runājat par labo un slikto migrāciju.

– Sliktā migrācija ir tā, kas ekspluatē cilvēkus, lai gūtu peļņu.

– Un labā?

– Ja var tā teikt, tad “labā” ir tā, kas palīdz mums celt zināšanu līmeni, tāpēc es īpašu uzmanību pievēršu tam, ka nepieciešams veidot brīvu prasmju un zināšanu apriti, kurā cilvēkiem būtu iespēja piedalīties. Viens piemērs – izglītībai vajadzētu būt pieejamai bez maksas, vai tā būtu Latvija vai Kembridža.

– Un vēl rakstāt par to, ka ceļošana būtu ieteicamais veids ikviena indivīda demokratizācijai. Bet vai zināšanas, tāpat kā cilvēkus, nevar izmantot, lai gūtu peļņu? Piemēram, “smadzeņu aizplūšana”…

– Jā, tāds aspekts, protams, ir iespējams. Pret migrāciju izturoties piesardzīgi, jāņem vērā, ka tā arī var bagātināt mūs, padarīt gudrākus.

– Gan saiknē ar migrāciju, gan ar visu citu sanāk, ka cilvēka lielākais ienaidnieks ir viņa negatīvā uztvere – iekšējie dēmoni. Un katram būtu jāsāk ar sevi.

– Mums ir nepieciešams “citādais”, bez tā mēs nevaram eksistēt. Dažādība, nevis vienādība.

– Vai “kopējais labums” un indivīda autonomija nav pretrunīgi jēdzieni?

– Autonomija iet roku rokā ar solidaritāti, citādi pastāv risks, ka pārlieka autonomija novedīs pie egoisma.

– Kas īsti ir autonomija? Kur tā katram beidzas?

– Piemērs tam varētu būt šāds: kalnu ciemati, kuriem ir grūti piekļūt, un tāpēc tie ir maksimāli autonomi un reizē solidāri ar citiem. Ne vienmēr iespējams iedot pilnu definīciju, bet grāmatā es cenšos saprast, kas mūs var padarīt laimīgākus un solidārākus, kāda varētu būt šāda sabiedrības organizācija, kā mums vienam pret otru izturēties. Es piedāvāju definēt galvenos principus. Un tikai vēlāk var vilkt robežas.

– Ko jūs domājat par “dzelteno vestu” protestiem Francijā?

– Frančiem ir jāmācās pašiem sev uzdot jautājumus. Tāpat kā latviešiem.

Politiķu formulētie jautājumi ne pie kā nevedīs.

Un, tiklīdz mēs paši iemācīsimies formulēt šos jautājumus, iegūsim lielāku tālredzību nekā politiķi.

– Pastāstiet – kas ir labs politiķis? Latvijai tas, kā parasti, ir aktuāli…

– Labs jautājums. Es personīgi uz politiķiem pārlieku neceru, viņi vairāk strādā ar pagātni, nevis ar jaunām koncepcijām. Šodien politiķi neatrodas īpaši labās pozīcijās. Toties es patiesi un dziļi ticu cilvēkam.

– Tomēr šis pats cilvēks, kuram jūs ticat, ievēl politiķus, par kuriem jūs domājat pesimistiski.

– Cilvēks demokrāts ir atbildīgs par sevi un citiem, viņam būtu jābūt spējīgam veikt padziļinātu darbu un jābūt spējīgam iztikt bez politiķiem. Tādēļ es ticu cilvēkiem, kuri atrodas savā vidē, piemēram, universitātes pasniedzēji, labi žurnālisti, labi sava darba darītāji. Tie visi jau ir politiķi. Šis ir fundamentāls jautājums.

Ja mēs turpinām ievēlēt pēckara ēras politiķus, tam nav nekādas jēgas. Mums ir nepieciešami miera nesēji. Arī nesen, runājot ar reliģiskās pasaules pārstāvjiem, es tiem uzdevu jautājumu: vai jūs esat miera vēstneši? Tas ir ļoti svarīgi. Šis miera nesējs var būt musulmanis vai katolis, reliģiskā piederība un izcelsme nav no svara.

– Vai tā ir misija?

– Tas ir pienākums. Tas ir vēl spēcīgāk.

– Vai viss jau ir tik slikti?

– Jā. Tāpēc šis padziļinātais darbs arī vajadzīgs.

Man jādomā, ka šie jautājumi liecina par pieskaršanos patiesībai: jūs nevēlaties pakļauties nekam. Un es nevēlos, lai atkārtotos situācija pēc Otrā pasaules kara, vajadzīgs kas jauns. Šī saruna var būt ļoti plaša – mēs varam runāt par to, ko jūs gribat un ko ne. Latvija negrib būt vadāma, bet gan atbildīga. Jums Latvijā ir labi cilvēki – miera vēstneši, bet arī tādi, kas, piemēram, tiecas pārstāvēt Dieva vārdu, taču nav miera nesēji.

– Jūsu darbā tiek uzsvērta nepieciešamā cilvēka saikne ar dabu.

– Miers, par kuru runājām, ir mīlestība – pret dabu un savu ainavu. Tas arī nozīmē nepieņemt tādus lēmumus, kas iznīcina, bet gan tādus, kas sargā dabu. Cilvēks un daba ir jāuztver kā viens vesels. Lēmumi, kas iznīcina dabu, iznīcina mūs pašus. Piemēram, laukiem būtu jāienāk pilsētā, metropoļu urbānismu mēs nevaram pieņemt, gribētos tomēr dzīvot kopā ar dabu.

– Saprotu, ka šī ideja ir daudz plašāka. Bet kā ir, piemēram, ar jums – cik tuvs ir franču filozofs dabai?

– Es pats mītu kopā ar septiņiem kaķiem un vienu lielu suni. Tiem visiem ir savas attiecības, ne visi kaķi viens ar otru satiek, bet viņi ir daļa no manas ģimenes.

– Jūsu grāmatā ir skaistas reprodukcijas – jūsu paša gleznas un Jura Kalniņa fotogrāfijas. Kā jums ienāca prātā tās apvienot?

– Gleznošana man palīdz progresēt. Un Jura Kalniņa fotogrāfijas “attīsta citādo”. Ar šīm fotogrāfijām un gleznām es aicinu ikvienu radīt, jo paša radītais ļaus nokļūt tālāk par prāta izdomāto.

 

Paldies tulkotājai un diplomātei Kristīnei Našeniecei par palīdzību sarunas tapšanā.

 

“KZ Grāmatplaukta” lasītājiem piedāvājam ieskatīties Bernāra Sordē jaunās grāmatas fragmentā no nodaļas “Izvēle starp Cilvēku (saiknē-ar-Dabu) vai Sistēmu”.

 

Kā virzīties uz priekšu? Es ieteiktu praktizēt trīspadsmit konceptus, kuri ietverti grāmatā “Iespējamā Eiropa” (tās pilnajā versijā, kurā apkopotas divdesmit septiņas transformācijas), kā arī četrpadsmit darbos, kas uzrakstīti pirms “Iespējamās Eiropas”, definējot “jaunu laikmetu”, un vairākos darbos, kuri tapuši pēc “Iespējamās Eiropas”, pievēršoties garīgumam. Šie trīspadsmit koncepti ir šādi:

1. Nevienlīdzības izskaušana ar pasaules mēroga Kopējā Labuma palīdzību (līdz pat Kopējā Labuma garantēšanai ikvienam jaundzimušajam, ikvienam jaunietim un senioram).

2. Sabiedrības, Pilsoņu Kopienas organizēšana Universitātē, tām saplūstot vienā veselā, pasauli aptverošā Universitātē-Sabiedrībā-Pilsoņu Kopienā, kura pasaulē nodrošina brīvu zināšanu un prasmju apriti un iznīdē saknē jebkādu diskrimināciju.

3. Kompanjonāža pasaules mērogā – spēja uz laiku atstāt savu dzīvesvietu, lai iepazītu citas vietas un mācītos no citu pieredzes.

4. Dzīves formu un tīklu veidošana (par Cilvēku un Dabu, tuvumu un tālumu, reālo un virtuālo vairs nebūtu iespējams domāt atsevišķi).

5. Uz sabiedrību un sociālo labumu vērstas “dzīves ekonomikas” inovāciju spirāles, kas nozīmē meklēt pasaules problēmu risinājumus nevis konkurējot, bet gan papildinot citam citu.

6. Solidaritātes ķēdes – līdzīgas tām, kuras mums deva iespēju iegūt brīvību.

7. “Iežogojumu” nojaukšana (dés-closures) – deprivatizācija (jo iežogojumi (enclosures) ir radījuši nabadzību…).

8. Domas un gara paplašināšana, jebkādu gara robežu nojaukšana; valsts izdomāšana no jauna.

9. Ticība labajam (kas jāuztur sevī, jāveido katram pašam un kopā ar citiem, smeļoties spēku no citiem).

10. Domāšana konkrētas teritorijas un vienlaikus arī pasaules mērogā (jezuītiem labi zināma prakse – ignāciskais vingrinājums, kad vienlaikus tiek domāts gan konkrētas teritorijas, gan pasaules mērogā, lai konkretizētu ideju par pasaules pilsoni; domāt ticībā gan par attiecīgo teritoriju, gan par pasauli).

11. Demultinacionalizācija – solidāra sadarbība, ko īsteno, lai nevis attālinātos no problēmām, bet gan esot saiknē ar realitāti un pateicoties dažādām pasaulē uzkrātām kompetencēm, tuvotos to atrisinājumam.

12. Pasaule kā taisnīga kolokācija, jo mēs visi uz šīs pasaules esam kaimiņi, pasaule ir mūsu kopējās mājas, un mēs par tām esam atbildīgi; mums ir pienākums garantēt sociālo drošību pasaulē.

13. Antroponatūrcentrisms aizstāj kapitālcentrismu, ar to saprot atbildību par dabu, tās respektēšanu, ņemot vērā to, ka daba evolucionē autonomi.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Kokteilis
Tev bija šodienai kādi plāni? Aizmirsti par tiem! Horoskopi 8.maijam
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Valdība paziņo, kad tiks sniegta informācija par gatavību ieviest stingrākus ierobežojumus 93
16 stundas
LE
LETA
Veselam
Jaunākā Covid-19 izplatības karte: Cik slimnieku šobrīd katrā pilsētā? 2
13 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Uzbāzīsies ar krievu valodu? Kā “Vakcinācijas avīze” no apšaubāmas kļuva par bezjēdzīgu 43
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Mūs gaida termošoks!” Bricis par laiku šonedēļ un nākamnedēļ 18
1 diena
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
Turbulence koalīcijā: Vai pirmdien kritīs Kariņa valdība? 64
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Valdība paziņo, kad tiks sniegta informācija par gatavību ieviest stingrākus ierobežojumus 93
16 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Uzbāzīsies ar krievu valodu? Kā “Vakcinācijas avīze” no apšaubāmas kļuva par bezjēdzīgu 43
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Antropologs: Ja valdība ietu lokdauna virzienā, tad rudenī uz “Covid-19 brīvu” ikdienu var cerēt 48
17 stundas
KA
Kristīne Akmentiņa
Kokteilis
Atceries – lai justos mīlēts, atveri sirdi un mīli arī pats! Horoskopi no 8. līdz 19. maijam
09:28
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
“Bagāti ar olbaltumvielām, taukiem un šķiedrvielām!” Uz eiropiešu šķīvjiem parādās pirmie “oficiāli” ēdamie tārpi
09:28
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Staņislavs, Staņislava un Stefānija
09:27
IE
Ināra Egle
Ziņas
“Īstie profesionāļi negrib būt “peramie zēni”! Saeimā viedokļu vētra par mediju uzraugu lielajām algām 5
16 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
“Vakcinācija nav vienīgā aizsardzības līnija pret Covid-19.” Līdz gada beigām jāiepērk vismaz trīs jauni terapeitiskie līdzekļi 8
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Man vismaz ir ko ēst!” Šadurskis uzskata, ka labāk būtu izmaksāt dīkstāves pabalstus, nevis rīkot Skolēnu dziesmu un deju svētkus 30
20 stundas
LE
LETA
Veselam
Zināms, cik daudzi šobrīd Latvijā pēc vakcinēšanās pret Covid-19 izjūt blaknes 17
17 stundas
LL
Lilija Limane
Stāsti
Agresīvs bullis palīdz atrast zem egles paslēptu kailu vīrieti ar pārgrieztu kaklu 1
18 stundas
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Cerams, ka meteosazvērestība, ne aktīvāko “progresistu” izdabāšana tiem, kas joprojām lolo divvalodības ideju un sapņo par citu karogu 20
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Kossovičs par āra terašu atvēršanu: Par šo “ballīti” maksās visi 50
22 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Izslimoju Covid-19, bet antivielu tests ir negatīvs.” Kalviņš skaidro, vai tā tiešām var būt 19
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Princis Harijs un Megana Mārkla lūguši faniem ziedot 5 dolārus katram sava dēla Ārčija otrajā dzimšanas dienā 34
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Slepkavība tiks atklāta!” Iekšlietu ministrs dalās ar jaunāko informāciju nogalinātā Bezzubova lietā 39
1 diena
Inita Šteinberga
Praktiski
Dārznieki un dārznieces, safrizēt rudens avenājus var arī tagad!
21 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Kā 300 policisti Ņujorkas centrā spraigā apšaudē cenšas notvert leģendāro “Divu Pistoļu Krouliju” bandītu
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Influencere Katrīne Sauliete kopā ar mīļoto Pēteri devušies atpūsties uz Turciju, kur šobrīd ir augsts Covid-19 saslimstības risks 32
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Multimākslinieks Kašers dodas “šturmēt” lietoto apģērbu veikalu un tur piedzīvo pagalam neveiklu situāciju 28
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Opozīcija ar pozīciju valdību padarīja par muļķiem!” Rēvalds par Saeimas lēmumu atvērt āra terases 29
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Krējuma kūka ar pildījumu: gatava 15 minūtēs! 2
20 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Vai, jūsuprāt, vajag mainīt valdību? 77
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Mūs gaida termošoks!” Bricis par laiku šonedēļ un nākamnedēļ 18
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Jāsāk veidot griķu krājumi? Eksperti skaidro, vai Latvijas iedzīvotājiem ir jāsatraucas par Krievijas griķu eksporta aizliegumu 42
1 diena
Inita Šteinberga
Praktiski
Dārznieki un dārznieces, safrizēt rudens avenājus var arī tagad!
21 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Sātīga un bezgalīgi garšīga: zupa kā lazanja – ar malto gaļu, tomātiem un pastu 3
1 diena
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Atrasts veids, kā atbrīvoties no ierobežojumiem. Taču tā nav vakcinācija, tas ir kaut kas vienkāršāks 107
1 diena
Inita Šteinberga
Praktiski
Kad siltumnīca nav tikai siltumnīca: kā ierīkot savu oāzes stūrīti? 2
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no 8. līdz 14.maijam: kādas vēlmes piepildīsies? 1
21 stundas