Publicitātes foto

Izrakumos Turaidas Jāņkalnā apstiprinājies pagājušā gada secinājums, ka tieši šajā vietā, visticamāk, atradies senākais Turaidas ķieģeļu ceplis, aģentūra BNS uzzināja Turaidas muzejrezervātā.

Lasītākie

Kļūdas, kas var maksāt ļoti dārgi! 14 lietas, ko nekad nedarīt, ja dzīvo viens

VIDEO. Šausmu brīdis trasē: 19 gadus vecs olimpiskais favorīts paliek nekustīgs pēc smaga kritiena

Kokteilis

Katram dzīvokļa vai mājas numuram līdzi nāk sava aura un “liktenis”. Noskaidro savējo!

Lasīt citas ziņas

Senākais Turaidas ķieģeļu ceplis pastāvēja un darbojās no aptuveni 13. līdz 16. gadsimtam.

Jūlijā notika atkārtoti arheoloģiski pārbaudes izrakumi Turaidas Jāņkalna ziemeļu daļas paaugstinājumā, lai iegūtu papildu ziņas par senāko Turaidas pils ķieģeļu un jumta kārniņu izgatavošanas vietu, kas atrodas aptuveni 350 metru uz ziemeļiem no Turaidas baznīcas.

“Ministrei ir citas prioritātes.” Sabiedrībā saasinās bažas par jauniešu latviešu valodas zināšanām – likumus aizmirst jau nākamajā dienā

“Viņi teica, ka sadurs…” Pie skolas divi pieaugušie vajā trešās klases skolēnus

Sestdien Latvijā kļūs nedaudz siltāks, vietām gaidāms sniegs

Izrakumu laikā konstatēts, ka viss paugurs ir mākslīgi uzbērts aptuveni 1,5 metru augstumā un aptuveni 40 metru diametrā no dažādu lielumu ķieģeļu un klostertipa jumta kārniņu lauskām. Šāda tipa kārniņus gatavoja 13.–16. gadsimtā. Laukuma teritorijā konstatēti arī no laukakmeņiem un ķieģeļiem būvēti līdz vienu metru biezi sienas pamati, bet to nozīme pagaidām ir neskaidra.

Tāpat izrakumos atrastas kalēja kaltas dzelzs naglas kā arī daudzi ceplī gatavoti būvmateriāli – jumta kārniņu un ķieģeļu fragmenti un brāķa produkcija jeb pārdedzināti, deformējušies un sadrupuši ķieģeļi.

Izrakumos, tāpat kā iepriekšējos gadus, piedalījās Siguldas pašvaldības finansētie novada skolu jaunieši.