Pat neitrālā Šveice sākusi bažīties – valsts gatavojas karam 0
Uz Krievijas kara Ukrainā fona Šveice pieņēmusi jaunu nacionālās drošības stratēģiju, kuras mērķis ir sagatavot valsti arvien nestabilākai starptautiskajai situācijai.
Kā ziņo medijs “Unian”, atsaucoties uz “Anadolu” vēstīto, jaunajā stratēģijā Šveices valdība noteikusi trīs galvenās prioritātes: stiprināt valsts, ekonomikas un sabiedrības noturību, uzlabot civiliedzīvotāju, institūciju un kritiskās infrastruktūras aizsardzību, kā arī stiprināt aizsardzības spējas.
Valdība norāda, ka starptautiskā drošības situācija kļuvusi nestabila un mainīga. Krievijas karam Ukrainā beigas pagaidām nav saskatāmas, turklāt pieaug kiberuzbrukumu, ietekmes operāciju un citu hibrīdo draudu skaits. Šveicei esot jāpielāgojas šiem drošības riskiem.
Jaunajā stratēģijā noteikti 10 mērķi
Jaunā stratēģija paredz 10 mērķus un 46 pasākumus, galveno uzmanību pievēršot draudiem, kurus valdība uzskata par visiespējamākajiem, tostarp hibrīdajiem uzbrukumiem un organizētajai noziedzībai valstī.
Aizsardzības jomā Šveices valdība norādījusi, ka valstij jāspēj efektīvi pretoties bruņotam uzbrukumam. Lai to nodrošinātu, nepieciešams savlaicīgi izveidot atbilstošas spējas un stiprināt sadarbību ar partnervalstīm.
Šveices attiecības ar Krieviju un Ukrainu
Šveice ir pievienojusies Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju, lai gan šis lēmums izraisījis diskusijas saistībā ar valsts tradicionālo neitralitātes politiku.
Būtisks solis bija Globālā miera samita organizēšana Bīrgenstokā 2024. gada 15. un 16. jūnijā. Tajā piedalījās vairāk nekā 90 valstu un starptautisko organizāciju pārstāvji, un tika apspriesti nākotnes miera procesa principi saistībā ar Ukrainu.
Tomēr Bernes nostāja attiecībā uz miera iniciatīvām ne vienmēr pilnībā sakrīt ar Kijivas pozīciju. 2024. gada septembrī Ukrainas Ārlietu ministrija pauda vilšanos par Šveices lēmumu atbalstīt Ķīnas un Brazīlijas miera iniciatīvu, kas tika izstrādāta pēc Maskavas mudinājuma.
Šveice turpina uzņemt Ukrainas kara bēgļus
Šveice arī turpina uzņemt Ukrainas iedzīvotājus, kuri kara dēļ devušies prom no savas valsts.
2026. gadā Šveice pagarināja pagaidu aizsardzības statusu Ukrainas iedzīvotājiem līdz 2028. gada martam, vienlaikus mainot nosacījumus cilvēkiem, kuri šo statusu vēlas saņemt no jauna.
