“Kad visi sapratīs, būs par vēlu”: eksperts brīdina Eiropu, kādus slazdus gatavo ar Putins 0
Krievijas diktators Vladimirs Putins pret Eiropu īsteno hibrīdkara stratēģiju, un tās darbības principus pasaule jau varēja novērot Krimas okupācijas laikā. Tā intervijā “Radio NV” sacīja Globālo pētījumu centra “Stratēģija XXI” drošības programmu vadītājs Pavlo Lakijčuks.
Eksperts pievērsa uzmanību arī Putina izteikumiem par Eiropas drošību. Krievijas diktators iepriekš norādījis, ka Krievijai ar Eiropu it kā “neesot ko dalīt”, jo viss jau esot sadalīts atbilstoši Otrā pasaules kara rezultātiem.
“Un atgādināšu: saskaņā ar Otrā pasaules kara rezultātiem Padomju Savienības ietekmes un kontroles zona sasniedza Austrumvāciju. Tas ir smalks mājiens, ka lieta nav saistīta ar Ukrainu,” sacīja Lakijčuks.
Pēc eksperta teiktā, būtiskākā problēma ir tā, ka Eiropā hibrīdkaru joprojām bieži saprot kā darbības, kas notiek pirms īsta kara. Taču Krievijas izpratnē hibrīdkara mērķis ir pavisam cits – panākt, lai pretinieks pēc iespējas ilgāk nesaprastu, ka pret viņu jau tiek vērsts karš.
“Pēc Gerasimova domām, hibrīdkara būtība ir tāda, ka ienaidniekam nevajadzētu saprast, ka viņi karo ar viņu līdz brīdim, kad viņam pienāks laiks kapitulēt, kad viņš būs zaudējis karu,” sacīja eksperts.
Krimas scenārijs: visi gaida, kad “viss kļūs skaidrs”
Lakijčuks uzskata, ka tieši šādu taktiku Krievija izmantoja Krimas okupācijas laikā 2014. gadā. “Mazie zaļie vīriņi iebrūk Krimā, ieņem Ukrainas objektus, Kijiva un Eiropa skatās ar plaši atvērtām acīm un nesaprot, kas notiek,” situāciju raksturoja eksperts.
Viņš atgādināja, ka arī toreiz tika bažīgi runāts par to, lai Krievijas spēku klātbūtne nepāraugtu atklātā karā.
“Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sanāksmē viņi saka: “Nē, nē, tikai nevediet tankus, jo tas būs karš.” Mūsu Eiropas partneri saka: “Pagaidiet, neko nedariet, viss kļūs skaidrs. Kad viss būs skaidrs, mēs visu izlemsim”,” stāstīja Lakijčuks.
Taču Krievija tikmēr turpināja rīkoties. Pēc tam notika tā dēvētais referendums, Krievija paziņoja par Krimas iekļaušanu savā sastāvā, bet Maskava noliedza, ka sākotnēji pussalu būtu ieņēmuši Krievijas karavīri.
“Un tad Putins rīko pseidoreferendumu, iekļauj Krimu Krievijas Federācijas sastāvā un saka: “Nē, tie nebija mazie zaļie vīriņi, tie bija mūsu militāristi, un Krima tagad ir Krievijas teritorija.” Tas arī viss, karš ir beidzies. Kad tas bija beidzies, visi saprata, ka tas ir karš,” sacīja eksperts.
Eksperts: Ukrainu Kremlis var uztvert kā atspēriena punktu
Lakijčuks uzskata, ka līdzīga pieeja var tikt izmantota arī attiecībā uz Eiropu. Viņaprāt, Maskava cenšas vienlaikus radīt draudu sajūtu un pārliecināt Eiropas valstis, ka tām nav pamata uztraukumam.
“Putins uzskata Ukrainu par atspēriena punktu uzbrukumam Eiropai. Bet tajā pašā laikā viņš saka: “Nē, nē, neuztraucieties.” Un Lukašenko tādā pašā balsī paziņo, ka Baltkrievija neapdraud nevienu no saviem Eiropas kaimiņiem,” sacīja Lakijčuks.
Viņš īpaši minēja Baltijas valstis un Poliju. “Ne Lietuvai, ne Igaunijai, ne Polijai nevajadzētu uztraukties. Ukraina nav šajā sarakstā,” viņš piebilda.
NATO jau vērtē Krievijas iespējamos nākamos soļus
Bažas par iespējamu Krievijas mēģinājumu nākotnē pārbaudīt NATO gatavību aizstāvēties publiski izteikušas arī citas amatpersonas un bijušie alianses vadības pārstāvji.
Bijušais NATO Sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā Džeimss Stavridis iepriekš norādījis, ka Krievija rūpīgi pēta NATO aizsardzības spējas un nākotnē varētu mēģināt pārbaudīt alianses apņēmību reālā konfliktā.
Šādā situācijā Krievija varētu izmantot ne tikai militārus draudus, bet arī hibrīdkara instrumentus – dezinformāciju, politisku spiedienu, provokācijas un draudus, kuru mērķis būtu radīt šķelšanos Rietumu valstu starpā.
Lakijčuka brīdinājuma būtība ir vienkārša: ja Eiropas valstis gaidīs brīdi, kad Krievijas rīcība kļūs pilnīgi nepārprotama, iespējams, reakcijai jau būs atlicis pārāk maz laika.
