“Ja cilvēkam trūkst naudas ēdienam, tās ir lielas ziepes.” Silenieks min, ka daudzi varētu mēģināt stādīt un audzēt dārzeņus paši 109
Vai pārtikas cenu kāpums kaut kā ietekmēs mūsu sabiedrības maksātspēju un dzīvi kopumā?
“Es domāju, ka noteikti, jo pārtika ir tā, ko patērē ikdienā. Var jau no kaut kā atteikties – nepirkt jaunu mašīnu, ilgāk panēsāt kādu džemperi un nepirkt jaunu, bet jāēd ir katru dienu,” TV24 raidījumā “Preses klubs” ar viedokli dalās Viesturs Silenieks, Latvijas Riteņbraucēju apvienības vadītājs.
Pārtika palikusi dārgāka, pateicoties energoresursiem, kuru cena visā pasaulē kāpj. “Sildīšana, transportēšana, pakošana, jebkur, kur klāt ir kabelis vai dzinējs, tam uzreiz cena būs augšā!” viņš skaidro.
Augušas arī pārvadājumu cenas gan degvielas, gan loģistikas ķēžu dēļ – Amerikas, Ķīnas tirgus izmaiņas, abu šo valstu cīņa par importu un eksportu, šobrīd ir arī konteineru trūkums pasaulē, kuriem cenas ir augušas, metāla cenas augušas, kas nereti tiek izmantots iesaiņojumos, automašīnu riepas paliek dārgākas – visi šie komponenti gala rezultātā sadārdzina pārtikas preces.
“Es domāju, ka cilvēkiem, kuriem ir zemi ienākumi, tas ir kritiski, jo, ja cilvēkam trūkst naudas ēdienam, tās ir lielas ziepes. Ja viņam trūktu nauda vēl vienai mašīnai, nu štrunts par to, bet ar ēdienu ir citādāk,” Silenieks saka.
Viņš gan uzsver, ka svarīgi, par cik centiem vai eiro pieaugs pārtikas cenas, jo tās ir palielinājušās jau visu pagājušo gadu, vienīgā prece, kam vismazāk augusi cena, ir cūkgaļa.
“Pozitīvi ir tas, ka šī ziņa liks cilvēkiem padomāt, varbūt pašiem kaut ko vajadzētu iestādīt un audzēt, tas gan nav stāsts par to, ka tas būs lētāk, bet tas lielai daļai varētu nomākt depresiju,” Latvijas Riteņbraucēju apvienības vadītājs min.
