Skatītājs jautā: Kā lai izdzīvo pensionārs ar 300 eiro mēnesī, saēsties cūkgaļu tikai? Kur viņam iepirkties? 190
“Kā lai izdzīvo pensionārs, kuram pensija ir 300 eiro, viņam neinteresē energoenerģijas cenu kāpumi, cenu pieaugšana, ko lai viņš nabags ēd, tikai to cūkgaļu jāsaēdās tagad? Kā lai viņš izdzīvo? Kur viņam iepirkties?” TV24 raidījumā “Uz līnijas” jautā kād skatītājs.
“Šis jautājums vairāk droši vien ir par to, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem ir tik zemi ienākumi, nevis par to, kāpēc pārtikai ir tik augstas cenas, par ko es būtu gatavs atbildēt. Par iedzīvotāju zemajiem ienākumiem esam valstiskā līmenī daudz diskutējuši, turpināt to darīt arī tagad. Šis ir vēlēšanu gads, tāpēc pieļauju, ka vismaz solījumu līmenī, cerams, arī darbu līmenī, ienākot svaigiem spēkiem politikā, noteikti arī šis jautājums tiks kārtots, bet, atbildot, kāpēc pārtikas produktu cenas ir tik augstas, pamatā tam ir tas, ka mēs esam globālās ekonomikas sastāvdaļa un šobrīd atrodamies neapskaužamā situācijā,” uz jautājumu atbild Pēteris Liniņš, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāvis.
Jau ziņots, ka jaunākie elektrības rēķini nozarei liek savilkt jostas. Gāzes cenu pieaugums vislielāko ietekmi atstāj uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
“Arī pārtikas ražotāji ir saņēmuši jaunākos elektrības rēķinus, un tie ir šokējoši. Lielajiem pārtikas nozares ražotājiem, kam elektroenerģijas rēķini iepriekš bija mērāmi desmitos tūkstošu eiro, tagad tie pieauguši vairākas reizes un ir jau mērāmi simtos tūkstošu. Tās ir satraucošas ziņas Latvijas tautsaimniecībai, jo rezultāts būs papildu trieciens pārtikas cenām un patērētāju maciņiem,” brīdina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Gāzes cenas kāpums visvairāk ietekmējis maizniekus, kā arī citus mazos un vidējos ražotājus, tādēļ jāmeklē risinājumi arī gāzes cenu kāpuma ietekmes mazināšanai. Piemēram, maiznīcai “Flora” gāzes cena novembrī pret iepriekšējā gada novembri pieaugusi par 301%, savukārt elektrības izmaksas – par 51%. Maiznīcai “Lielezers” kopējais elektroenerģijas cenu pieaugums gada pirmajos desmit mēnešos bija par 54%, bet maiznīcai “Madona” – par 40%. Kā skaidro Latvijas Maiznieku biedrības (LMB) vadītājs Kārlis Zemešs, patlaban gāze ir neadekvāti dārga un tiem uzņēmumiem, kas izmanto dabasgāzi ražošanā, ir ļoti grūti.
Iepriekš izskanēja prognozes, ka cenu kāpums nebūs ilgstošs, un daudzi ražotāji izvēlējās biržas cenas, bet notika neparedzētais un cenas aug joprojām. Šāda pati situācija vērojama ar elektrības cenām, turklāt aug arī izejvielu cenas. Maizei jau tagad vajadzētu būt par 30% dārgākai, taču lielas konkurences apstākļos cenu celšana tiek bremzēta. “Daļa maiznieku oktobrī un novembrī nedaudz pacēla cenas, balstoties uz septembra aprēķiniem, taču tas nesegs cenu straujo kāpumu. Maizei jau tagad bija jābūt dārgākai, taču atkarībā no līgumu nosacījumiem, kamēr ir ārkārtas situācija, veikalos netiek uzklausītas runas par cenu celšanu,” skaidro Zemešs.
Covid-19 pandēmijas laikā maizes patēriņš jau ir samazinājies vidēji par četriem kilogramiem uz vienu iedzīvotāju. Tas ir liels apjoms, ņemot vērā, ka sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi bija ciet, izglītības iestādes nestrādāja un bija citi ierobežojumi. Tas nozīmē, ka maizniekiem situācija nav laba. Prognozes liecina, ka izejvielu cenas visu nākamo periodu turēsies augstas. “Maizes cepšana par esošajām dabasgāzes cenām ir ļoti dārga.
Vēl var izmantot propāna butāna gāzi vai dīzeļdegvielu kā kurināmo, bet tas prasa ieguldījumus. Politiķi iesaka izmantot šķeldu, bet tad pilnībā būtu jānomaina apkures sistēmas,” spriež Zemešs.
