“Augstsprieguma tīkla” un “Sadales tīkla” sagatavoto tarifu projektu pamatotību daudzi apšauba. Attēlā: “Augstsprieguma tīkls” uzstāda balstu Rūjienas novadā 2019. gada maijā.
“Augstsprieguma tīkla” un “Sadales tīkla” sagatavoto tarifu projektu pamatotību daudzi apšauba. Attēlā: “Augstsprieguma tīkls” uzstāda balstu Rūjienas novadā 2019. gada maijā.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunie tarifi – cik pamatoti? Dancis ap “Augstsprieguma tīklu” un “Sadales tīklu” tarifu projektu ievilcies 23

Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis 183
Krimināls
Krituši visi antirekordi – savākts 600 000 narkomānu izlietoto šļirču. Atrasta arī traģiskā “narkozombiju” viela 8
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Lasīt citas ziņas

Pērn aizsāktais riņķadancis ap “Augstsprieguma tīklu” un “Sadales tīklu” sagatavoto tarifu projektu ir ievilcies, kaitinot gan elektroenerģijas ražotājus, gan patērētājus.

Pagājušā gada 20. decembrī valdības sēdes slēgtajā daļā tika skatīts informatīvais ziņojums “Par “Augstsprieguma tīklu” un “Sadales tīklu” sistēmas pakalpojuma tarifu projektu pārskatīšanu”, kuru valdība pieņēma zināšanai un uzdeva jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai turpināt darbu pie ziņojumā iekļauto potenciālo risinājumu izvērtēšanas. Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars jau paspējis publiski atzīt, ka elektroenerģijas sadales un pārvades tarifu plānoto pieaugumu varētu samazināt uz pusi. Tas lielā daļā sabiedrības raisa neizpratni, proti, kā tarifi rēķināti, ja to pieaugumu var tik būtiski mazināt.

Vēlas caurskatāmākus tarifus

CITI ŠOBRĪD LASA

Tā kā “Augstsprieguma tīkla” (AST) un “Sadales tīkla” (ST) sagatavoto tarifu projektu pamatotība ir apšaubāma, jo aprēķinu metodika satur sabiedrības zināšanai atvērtu un slēgtu daļu, tie tagadējā formā ir jāatceļ, uzskata kustības “Par pašpietiekamu elektroenerģiju Latvijā” iniciatīvas grupa. “Lai aprēķini, kas būtībā skar visas valsts turpmāko ekonomisko un sociālo drošību, būtu saprotami un taisnīgi, to veikšanas metodika ir jāatver pilnībā, jānodod neatkarīgu speciālistu un akadēmisko spēku izvērtējumam. Līdzšinējā prakse, ka pakalpojumu cenas nosaka kā kliedzēju, cietēju un lūdzēju kompromisu, ir jāizbeidz. Par šādu praksi un nostāju liecina, piemēram, politiķu skaļie paziņojumi, ka tarifs varētu būt puse no pieteiktā,” teikts kustības aicinājumā, kas nosūtīts Saeimas deputātiem.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) skaidro, ka gan elektroenerģijas pārvades, gan sadales tarifu aprēķināšanas metodika ir publiski pieejama. Tomēr arī apstiprina, ka eksistē tarifa projekta publiskojamā un nepubliskojamā daļa. Pēdējā neesot atklājama, jo saturot komerciālu jeb ierobežotas pieejamības informāciju, piemēram, par tarifa projektā noteiktiem aprēķiniem, cenām (ja līgums nosaka komercnoslēpumu), līgumu sastāvdaļām u. c. Komercinformācijas nonākšana atklātībā var kaitēt komersantam, radot konkurences apstākļiem nelabvēlīgu situāciju, tāpēc atbilstoši likumam SPRK ir pienākums aizsargāt to informāciju, ko komersants iesniedzis kā komercinformāciju, uzsver SPRK.

Viss tautas rokās

“Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš ir teicis, ka elektrība ir munīcija. To var uztvert gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Kad ST iesniedza sadales tarifu projektu, šī munīcija uzspridzināja Latvijas sabiedrību,” atzīst iniciatīvas grupas pārstāvis, biedrības “Latviešu strēlnieku apvienība” valdes loceklis Māris Niklass, atgādinot, ka AS “Latvenergo” ir tautas īpašums. “2000. gadā 307 tūkstoši Latvijas Republikas pilsoņu Satversmes 64. panta kārtībā izteica savu gribu, ka šis uzņēmums nav privatizējams. Lai arī Saeimā pieņemtais un valdībā apstiprinātais lēmums joprojām nav atcelts, pēc pāris gadiem elektroenerģijas ražošanas koncerns tika pārveidots, tam izveidojot divus meitas uzņēmumus – AST un ST. Rezultātā sabiedrība jau gadiem ilgi pārmaksā par to pakalpojumiem. Tagad valdība gatavojas piekrist vēl straujākam tarifu kāpinājumam 2023. gadā,” satraucies ir M. Niklass, norādot, ka ar tautas īpašumu ir jāstrādā kā labam saimniekam un godprātīgi. “To, ka šie uzņēmumi strādā kā labi saimnieki, pierāda peļņas rādītāji. Taču, vai bija īstais brīdis iesniegt jaunu tarifu projektus, ja 2019. gada novembrī apstiprinātie tarifi ir spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim,” spriež M. Niklass, aicinot sabiedrību domāt līdzi, piemēram, tarifos iekļautajiem elektroenerģijas zudumiem. Lai nepieļautu plānoto tarifu palielināšanu, viņš redz divus rīcības scenārijus. “Pirmais, dot tautai iespēju nobalsot par esošā tarifa saglabāšanu līdz 2024. gada beigām. Otrais, vērsties Satversmes tiesā. Šis gan ir garš process, taču tiesiskā valstī, ja tautas griba netiek uzklausīta, cita ceļa nav.”

Reklāma
Reklāma

Kā var būt tik dārgi?

“Mēs esam šo energouzņēmumu līdzīpašnieki, tāpēc esam vitāli ieinteresēti, lai to cīņā par peļņu netiktu nodarīta skāde nedz mums pašiem, nedz uzņēmumiem un valsts konkurētspējai,” uzsver enerģētiķis Aleksandrs Lielmežs, kurš savā īpašumā ir uzlicis saules paneļus un bijis priecīgs, sagaidot, ka elektroenerģijas izmaksas samazināsies. “Kad ieraudzīju plānotos tarifus, biju neizpratnē un sāku pētīt. Man nav skaidrs, kā tik lētu produktu var pārdot tik dārgi. Minēšu tikai pāris skaitļu. Pagājušā gada 52. nedēļā Latvija ir pirkusi elektroenerģiju 230,38 eiro par megavatstundu (MWh), Igaunija – par 159,77 par MWh, bet “Nord Pool” biržas vidējā cena bija 137,67 par MWh,” teic A. Lielmežs, aicinot sabiedrību iedziļināties un rīkoties. “Pretējā gadījumā, kur būs aitas, tur būs arī cirpēji.” Viņš uzskata, ka lielos vēja un saules parkus vajadzētu veidot pie katras valsts­pilsētas, jo tad eletroenerģijas zudumi būtu mazāki, bet ekonomiskais izdevīgums – daudz lielāks. “Kad veidoja Klimata un enerģētikas ministriju, tika gaidīts, ka beidzot vienas ministrijas rokās būs visa enerģētikas nozare, bet nekā, jaunā ministrija no Ekonomikas ministrijas tomēr nepārņems ST. To uzzinot, rokas nolaižas, jo diezin vai šādi izdosies sasniegt tos rezultātus, kādus vajadzētu sasniegt,” spriež enerģētikas eksperts.

Sagaida godīgu cenu algoritmu

Ja elektroenerģijas sadales un pārvades tarifu plānoto pieaugumu tiešām var samazināt uz pusi, kā izteicies jaunais klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars, rodas jautājums – kā tarifi rēķināti, ja to pieaugumu var tik būtiski mazināt.
Foto: Dainis Bušmanis

“Facebook” grupas “Mikroģeneratori Latvijā” iniciators Andris Romanovskis uzskata, ka energopratība sākas ar saprašanu. “Enerģētiskā neatkarība ir visas sabiedrības koplabums. Lai tas būtu uzticības vērts, ir jābūt pilnībā caurspīdīgai un uz nākotni vērstai tarifu aprēķināšanas metodikai, lai nepieļautu situāciju, ka izrēķina tā, kā kādam vajag. Sabiedrībai ir jāuzzina patiesās pārvades sistēmas izmaksas, kas ļautu nonākt pie godīgas pakalpojuma cenas,” uzsver A. Romanovskis, piebilstot, ka tas arī sniegtu iespēju atteikties no infrastruktūras līmeņa subsīdijām un kompensācijām. Viņš uzskata, ka ST tarifu projekts ir tikai aisberga redzamā daļa. “Pašās dzīlēs ir Eiropas Savienības (ES) aktivitātes, bet pa vidu ir pelēkā kaste – biržas algoritmi, attiecības starp tirgotājiem un biržas darījumos iesaistītajām personām, kā arī elektroenerģijas pārvades tarifi,” secina A. Romanovskis.

Kā zināms, galvenā pārvades un sadales tarifa komponente ir elektroenerģijas cena. Ar mērķi pārskatīt visu elektrības tirgus uzbūvi, Eiropas Komisija (EK) šī gada martā ierosinās elektrības biržas “Nord Pool” tirgus modeļa reformas un prezentēs ierosinājumus, kuros piedāvās risinājumus maksimālajām cenām, piemēram, laikā, kad patēriņš pārsniedz saražotās elektrības apmēru. Dalībvalstīm tiek lūgts iesniegt secinājumus par iespējām slēgt īpašus līgumus ar lielajiem elektrības patērētājiem, kas apņemtos samazināt patēriņu maksimuma patēriņa stundās. Tāpat EK plāno ierosināt, lai biržas cenas formulā netiek iekļauta dārgākā piedāvātā cena. Diskusijas par “Nord Pool” darbību un cenas aprēķina algoritmu saasinājās šovasar, kad 17. augusta vakarā uz vienu stundu Baltijas valstīs elektrības cena sasniedza “Nord Pool” biržas griestus – 4000 eiro par megavatsundu (MWh).

Mudina tiesāt par maldināšanu

Viens no kustības “Par pašpietiekamu elektroenerģiju Latvijā” iniciatoriem, vadības konsultants Dainis Šēnbergs, kurš arī ir uzstādījis saules paneļus, atzīst, ka ir viens no tiem mikroģeneratoriem, kurš nesēž rokas klēpī salicis un negaida, kādus tarifus piedāvās tīklu operatori, bet rīkojas un aicina to darīt arī pārējo sabiedrību. “Meklējam veidu, kā iekustināt masas. Cilvēki jau ir pieraduši, ka cenas visam pieaug. Ja AST un ST būtu plānojuši palielināt tarifus par kādiem 30%, neviens pat neliktos ne zinis, “norītu”. Ar savu drastisko soli AST un ST rosināja domāšanu,” secina D. Šēnbergs, atzīstot, ka iedzīvotājiem ir jāmaina attieksme pret valsti un tās īpašumiem, jo liela daļa tos neuztver kā savējos. Savukārt M. Niklass uzskata – ja plānoto tarifa pieaugumu tiešām var samazināt uz pusi, ir laiks sūdzēt AST un ST valdes un padomes locekļus tiesā par maldināšanu.

Pašlaik AST pārvades tarifu  plānots palielināt 2,1 reizi, savukārt sadales sistēmas operators ST plāno palielināt elektroenerģijas sadales tarifu par vidēji 75%. Iecerēts, ka AST tarifs varētu stāties spēkā no šī gada 1. marta, bet ST tarifs – no 1. jūlijā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.