Jurģa, Jura jeb Ūsiņa diena – zemkopja gada sākums. Ko vēsta senču ticējumi? 0
Jurģi jeb Ūsiņa diena ir seni latviešu pavasara svētki, kas sakrīt ar kristīgās baznīcas svētku dienu par godu Svētajam Jurim 23. aprīlī.
Pēc šīs svētku dienas sākās pieguļas un ganu laiks. Pēc Saules kalendāra Jurģu diena iezīmēja viduspunktu starp pavasara saulgriežiem (Lieldienām) un vasaras saulgriežiem (Jāņiem) un pēc Jūlija kalendāra tika svinēta 6. maijā.
Pēc dzimtbūšanas atcelšanas 19. gadsimta sākumā Jurģi latviešu kultūrā izveidojās par līgumu izbeigšanās termiņu.
– Jurģu rītā izliek uz kāda sevišķa galda plāceni, gaļu, alu un to noliek aiz istabas kādā paspārnē (arī pie lieliem kokiem un akmeņiem), gariem (dieviem) ko mieloties.
– Ziedos tērpies Jurģis pareģo aukstu un slapju maiju.
– Ja Jurģos pārceļoties uz citu vietu, pārskrien čūska par ceļu, tad tur labi neies.
– Jura nedēļā nedrīkst taisīt sētas, tad suņi skrien mājās.
– Ejot Jurģos uz jaunu dzīves vietu, nevienam nevajag ardievas sacīt, tad jaunā dzīves vietā ies labi.
– Jurģu dienu mēs svinam priekš zirgiem. /No Kolkas jūrmalas. “Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām” IV, 1852.
– Jurģa rītu gaili kāvu
Deviņiem cakuliem,
Lai tek mans kumeliņš
Deviņiem celiņiem.
– Jurģa dienā visās mājās ēd gaiļa gaļu.
– Jurģa dienā nedrīkst lauka darbus strādāt, jo citādi krusa nosit druvas.
– Starp veco un jauno Jurģa dienu ap visiem tīrumiem un dārziem tiek vaga dzīta, lai nezāles izskaustu.
– Lietus Jurģa dienā sludina sliktu gadu.
– Ģurģa rītā pūš visi četri vēji, kurš uzvar, tas pārvalda visu gadu.
