“K2 Ventum” prasa valdībai līdz augusta beigām pieņemt lēmumu par uzņēmuma vēja parka IVN 0
Vēja parka attīstītāja SIA “K2 Ventum” nosūtījusi Ministru kabinetam (MK) un ministrijām vēstuli, kurā prasa valdībai ne vēlāk kā līdz šā gada 31. augustam pieņemt lēmumu par uzņēmuma iecerētā vēja elektrostaciju (VES) parka ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) akceptēšanu, jo uzņēmuma ieskatā vairs nav pamatotu iemeslu kavēties ar lēmuma pieņemšanu.
Uzņēmumā norāda, ka lēmuma pieņemšana par vēja parka IVN akceptēšanu tiek kavēta jau vairāk nekā astoņus mēnešus. “K2 Ventum” ieskatā termiņu vairs nav iespējams tiesiski pagarināt, jo Administratīvā procesa likums neļauj pagarināt termiņu, ja sākotnējais termiņš jau ir pagājis. Tāpat uzņēmums uzskata, ka MK 28. aprīļa protokollēmumā dotie papildu uzdevumi nedod valdībai tiesības turpināt atlikt lēmuma pieņemšanu.
Viens no jautājumiem, kura dēļ aprīlī tika atlikta vēja parka IVN akceptēšana, bija projekta iespējamā neatbilstība Aizsargjoslu likumam. Tomēr “K2 Ventum” norāda, ka šogad 11. augustā saņēmis Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vēstuli, kurā ministrija apliecinājusi, ka tās ieskatā uzņēmuma iecerētā darbība nepārkāpj Aizsargjoslu likuma regulējumu.
“K2 Ventum” ieskatā tas apliecina, ka viena no galvenajām bažām, kas tika izmantota par pamatu jautājuma atlikšanai 28. aprīļa valdības sēdē, bijusi nepamatota.
Vienlaikus VARAM vēstulē norādīts, ka Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) 24. jūlijā nosūtījusi vēstuli Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu pašvaldībām, aicinot tās organizēt atkārtotu “K2 Ventum” vēja parka sabiedrisko apspriešanu.
Uzņēmums uzskata, ka atkārtota sabiedriskā apspriešana nav tiesiski pamatota un nepieciešama, lai valdība varētu pieņemt lēmumu par IVN akceptēšanu.
“K2 Ventum” atgādina, ka jautājums par atkārtotu sabiedrisko apspriešanu aktualizējās 28. aprīļa valdības sēdē pēc Dienvidkurzemes novada pašvaldības deputāta Andreja Radzeviča (LRA) norādēm uz iespējamiem procesuāliem pārkāpumiem iepriekš notikušajās sabiedriskajās apspriešanās.
Tomēr uzņēmumā uzsver, ka sūdzības par iespējamiem pārkāpumiem jau iepriekš izvērtējusi Enerģētikas un vides aģentūra (EVA), kas 2025. gada 11. septembrī secinājusi, ka sabiedriskās apspriešanas organizētas un notikušas atbilstoši normatīvu prasībām un tajās nav pārkāptas vai ignorētas sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību IVN procesā.
Tāpat “K2 Ventum” apgalvo, ka normatīvi nedod MK tiesības mainīt noteikto procedūru, kādā komersants nonāk līdz paredzētās darbības akcepta lēmuma pieņemšanai, tostarp noteikt vēl vienas sabiedriskās apspriešanas rīkošanu. Uzņēmuma ieskatā, dodot šādus papildu uzdevumus, valdība ir pārsniegusi savas pilnvaras.
Uzņēmumā arī norāda, ka tam neesot sniegts pamatots skaidrojums, kādēļ nepieciešama papildu sabiedriskā apspriešana un kādā veidā līdzšinējā procedūra neatbilstu normatīviem. “K2 Ventum” ieskatā MK, pieņemot attiecīgo protokollēmumu, savu rīcību nav pietiekami motivējis un pamatojis normatīvos.
“K2 Ventum” vēstulē arī pauž uzskatu, ka pret uzņēmumu tiek pārkāpts vienlīdzības princips, jo tam no valsts puses tiekot izvirzītas atšķirīgas un laikietilpīgākas prasības nekā citiem komersantiem.
Uzņēmumā norāda, ka projekta īstenošanai nepieciešamās procedūras veic kopš 2021. gada oktobra un paredzētajai darbībai akceptu devušas visas iesaistītās institūcijas, tostarp AS “Augstsprieguma tīkls”, Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts vides dienests, Veselības inspekcija, Aizsardzības ministrija, Satiksmes ministrija, kā arī Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu pašvaldības.
Tādējādi uzņēmuma ieskatā pašlaik ir novērstas visas neskaidrības un bažas, kas aprīļa beigās tika izmantotas par pamatu lēmuma atlikšanai, un turpmāka vilcināšanās ar IVN akcepta lēmuma pieņemšanu būtu uzskatāma par prettiesisku MK rīcību.
“K2 Ventum” vēstulē arī norāda, ka, turpinot uzņēmuma ieskatā prettiesiski un nepamatoti novilcināt lēmuma pieņemšanu, valdības locekļi riskē ar iespēju personīgi tikt saukti pie likumā noteiktās atbildības.
Komentējot iepriekš “K2 Ventum” provizoriskās aplēses, ka saistībā ar vēja parka projektu valstij varētu draudēt tiesvedības risks līdz pat 120 miljonu eiro apmērā, uzņēmumā aģentūrai LETA skaidro, ka pašlaik “K2 Ventum” izvērtē visus tiesiskos līdzekļus savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai. Ja MK likumā noteiktajā termiņā nepieņems tiesiski pamatotu lēmumu vai turpinās nepamatotu vilcināšanos, uzņēmums patur tiesības vērsties tiesā, tostarp prasot valsts rīcības rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu. Galīgais lēmums par konkrētu tiesvedību un prasījuma apmēru būs atkarīgs no MK turpmākās rīcības.
“Tas nav uzskatāms par galīgu vai jau tiesā pieteiktu prasījumu. Kopējais aprēķins var ietvert gan tiešās papildu projekta attīstības, administrēšanas un finansēšanas izmaksas, gan iepirkumu un būvniecības sadārdzinājumu, projekta īstenošanas pārcelšanas ekonomiskās sekas un iespējamo atrauto peļņu,” skaidroja uzņēmumā, norādot, ka ikvienas pozīcijas esamība, cēloņsakarība un apmērs tiesvedības gadījumā būtu atsevišķi jāpamato ar pierādījumiem tiesā. Turklāt detalizētā aprēķina informācija šobrīd nav publiskojama arī komercnoslēpuma un iespējamās tiesvedības apsvērumu dēļ.
Biedrības “Piekraste rītdienai” valdes locekle Sandra Stepiņa 14. augustā, informēja, ka biedrība konstatējusi vēja parka “K2 Ventum” IVN dokumentācijai pievienoto foto vizualizāciju viltojumus, jo ainavas foto vizualizācijas ir mākslīgi papildinātas ar dabā neesošiem kokiem un mākslīgi paaugstināti mežu masīvi ar acīmredzamu mērķi aizsegt plānotos vēja ģeneratorus.
“K2 Ventum” skaidroja, ka IVN vizualizācijas ir veidotas, balstoties gan uz lauka apsekojumiem, gan “Google streetwiev” materiāliem, turklāt atsevišķu materiālu trūkuma dēļ izmantoti atsevišķi mākoņu dati. Kompānijā arī norādīja, ka ainava apsekota 2024. gadā un atsevišķās vietās var būt notikušas izmaiņas. “K2 Ventum” uzsver, ka, izmantojot izvēlēto datu izšķirtspēju un metodes, izveidot precīzu esošās ainavas digitālo dvīni ir faktiski neiespējami.
“Modelis ir vispārēja vēja turbīnu reprezentācija no publiski pieejamām vietām izmantojot brīvpieejas datus. Modeļa izveidotā realitātes reprezentācija sniedz vispārēju ieskatu par potenciālo turbīnu redzamību, nevis absolūtu nemainīgu un dabā aktuālu realitātes atspoguļojumu,” skaidroja uzņēmumā.
Jau ziņots, ka valdība aprīlī pēc plašām diskusijām akceptēja vēja elektrostaciju parku “Eko Ziemeļi” un “Kurzeme” ietekmes uz vidi novērtējumu, savukārt projekta “K2 Ventum” IVN akcepta apstiprināšana patlaban tika atlikta.
KEM valsts sekretāre Līga Kurevska valdības sēdē informēja, ka rīkojumu apstiprināšana nozīmē IVN procesa noslēgšanos. “Tas nav gala lēmums un nenozīmē, ka rītdien vēja parku attīstītāji var sākt būvniecību,” uzsvēra Kurevska, vienlaikus piebilstot, ka nākamā fāze ietver būvprojekta izstrādi.
Savukārt bijušais klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) piebilda, ka institūcijas, kas apšauba, piemēram, konkrētu ekspertu ziņojumus, var vērsties tiesā, bet, viņaprāt, ar šiem projektiem ir jāvirzās uz priekšu.
Biedrības “Mēs Ēdolei” pārstāvis Edgars Maļinovskis ministriem pauda, ka biedrība iebilst “Eko Ziemeļi” IVN apstiprināšanai, jo tas vairākās vietās pārkāpjot likumu “Par ietekmi uz vidi novērtējumu”.
Tostarp Maļinovskis pārmeta, ka “Kurzemes” IVN pamata dati nav korekti – kartogrāfija un izpēte neesot veikta pēc būtības. Tāpat, pēc viņa sacītā, teritorijā nav arī identificēti visi dižkoki.
“Firmas.lv” informācija liecina, ka “K2 Ventum” reģistrēts 2023. gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmums pērn ieņēmumus no pamatdarbības neguva un cieta 62 320 eiro zaudējumus.
“K2 Ventum” pieder SIA “Eko Kursa” (51%) un “Ventum Capital” (49%). Savukārt “Eko Kursa” kapitālā pa 32,5% pieder trim Šveicē reģistrētām kompānijām – “ATM Energy”, “Meta Engineering” un “Golden Hill Energy”, bet vēl 2,5% daļu pieder Armandam Sadauskim. Savukārt “Ventum Capital” uz pusēm pieder Agrim Kalniņam un Mārtiņam Šveidem.
