Publicitātes foto

Kā Latgalē atjauno seno latgaļu koka pilis? 9

Juris Viļums, žurnāls “Baltijas Koks”

Aleksandrs Lubāns jau labu laiku visā Latvijā pazīstams kā seno latgaļu koka pils rekonstrukcijas darbu vadītājs. Šo darbu veicot kopā ar domubiedriem, kuri apvienojušies biedrībā Kroma kolna bruoliste. Viņi  pēta un jauniešiem stāsta visādas senās gudrības, rīko pārgājienus un pilskalnu sakopšanas talkas.

LA
LA
Ziņas
“Kādreiz dzērāji bļaustījās uz policiju, bet ne jau Saeimas deputāts,” Vārpiņš uzskata, ka Gobzems “velk” tautu uz anarhiju 221
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Negaidīts ciemiņš! Briedis pieklājīgi ar ragu piezvana pie durvīm 4
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lielais sals atkāpsies, taču laikapstākļi nelutinās. Sinoptiķu prognoze tuvākajām dienām 7
20 stundas
Lasīt citas ziņas

Ikdienā Aleksandrs strādā Valsts meža dienestā par Austrumlatgales virsmežziņa vietnieku, papildus uzņēmies arī pienākumus Zemessardzē. Savā piecdesmit gadu jubilejā aizceļojis uz Āfrikas augstāko virsotni un arī Latvijā nesmādē iziet garus maršrutus – pa mežu, gar jūru vai Latvijas–Baltkrievijas robežu.

Visapkārt mežs un pilskalni

Aleksandrs jau kopš bērnības iemīlējis mežu. Tieši šeit viņš smeļas spēku un enerģiju savām dzīves gaitām un darbiem.Īpaši patīkami esot ieiet vecākā mežā un sajust tā elpu. Aleksandrs ir par prātīgu saimniekošanu un daudzveidības saglabāšanu. Ne velti melnais stārķis ligzdu vij 150 gadu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Talkā ņemot jaunākās tehnoloģijas, aizvien var atrast līdz tam vēl nekur neviena nefiksētus pilskalnus. Aleksandrs pats ir uzgājis četrus. Viņš labprāt šajā jautājumā sadarbojas un konsultējas ar arheologu Juri Urtānu. Pērn kopā ar viņu apbraukājuši vairākas vietas Latgalē, kur bijušas senvietu pazīmes – kādā vietā patiešām arī apstiprinājies, ka tas ir jauns pilskalns, tiesa gan, jau pa daļai norakts.

Arī intensīvā lauksaimniecība gadu no gada kļūst tikai modernāka – visu nolīdzina. Savulaik padomju gados ar buldozeru nostumti daudzi akmeņi un koki, arī senču svētvietas, diemžēl pat senkapi. Par tiem mums joprojām maz kas zināms. Pat ja ir informācija, ka kaut kur  bijuši, bet jau gadiem arts un ecēts, tagad vairs nekādu aizliegumu neuzliksi un, visdrīzāk, ir par vēlu tur kaut ko pētīt. Saktiņas vien pa retam ārā izgriežas.

Aleksandrs sākumā interesējies tikai par pilskalniem, bet tad, meitas rosināts, sācis pētīt arī pats savu dzimtu. 1835. gads pagaidām ir vecākais, kas radurakstos uziets. Lubāna uzvārds noteikti vēl no senākiem laikiem zināms. Pamatā Lubāni no četrām vietām nākuši – no Ludzas, Baltinavas, Kristapiņiem un Nautrēniem. No Lubāna ezera gan neesot neviena.

Dzimta kopumā gana daudz cietusi – gan no tuberkulozes, gan Staļina represijām. Pietiek gan romantisku, gan arī sāpīgu stāstu: Apolonijs aprecējās, viņu izsūtīja, sieva ar bērniem viena palika, tomēr sagaidīja atpakaļ – pēc 25 gadiem Sibīrijā. Atgriezās un pēc gada nomira.

Publicitātes foto

Aleksandrs piedalījies visos Latvijas valsts neatkarības atgūšanas procesos – Baltijas ceļā, barikādēs, bijis Tautas frontē. Viņš kā mežsargs, apskatot Latvijas ģerboni, vispirms ierauga ozola lapas. Ozolu visi ciena – tas ir spēks un enerģija. Tajāpašā laikā ilgāk par 15 minūtēm pie tāda liela veca koka arī nevajadzētu stāvēt. Sākumā tas dod spēku, pēc tam sāk ņemt nost. Nav jau tā, ka tev slikti paliek – vienkārši tu sāc trīties un sazin kādu vainu meklēt, koka mizu plūkāt. Pietiek – ej tālāk!

Un nevajag ieciklēties tikai uz ozoliem. Citam tā ir pie mājas augoša lapegle, priede vai bērzs. Aleksandram visi koki mīļi, taču ozols ir karalis.

Latgalē ir vairākas iespaidīgas veco ozolu audzes saglabājušās. Te gan jārēķinās, ka koks, līdzīgi kā cilvēks, augdams kopā ar citiem, no vienas puses, ir stiprāks, jo visapkārt atbalsts, bet reizē arī ievainojamāks – ja tiks klāt kāda nelaime, tad visiem – slimība, kukainis, sēne, vīruss, ugunsgrēks, plūdi vai vējš. Tādā barā auguši koki ir vairāk izstīdzējuši.

Ja cilvēks viens pats uz salas dzīvo, tad pat pie gripas netiks. Tā arī ozols, ja viens aug, tad tam mazāk citu sugas brāļu problēmu. Tā teikt – abos gadījumos ir savi plusi un  mīnusi.

Vēl deviņdesmitajos gados Aleksandram radās ideja izveidot jaunu skaistu ozolu audzi nākotnei. Pusotra hektāra platībāsastādīja ozolus – kopā aptuveni 2000 gabalu. Par to avīzē pastāstīja Anna Rancāne, līdz trīs seno latvisko vērtību meklētāji Ēriks Hānbergs, Aivars Berķis un Imants Ziedonis atbrauca pie Aleksandra.

Pastāstījis visu par sevi, par savu sētu, par pilskalnu pētīšanu, kas Latgalē vien ir pāri simtam, par senajām koka pilīm. Prasījuši, lai ko vairāk parāda. Tobrīd vēl neko daudz parādīt nevarējis. Taču šis jautājums dzimdināja spītu un Aleksandrs turpināja pētīt vēl cītīgāk.

Sapirka visādas grāmatas – nu jau vesela bibliotēka. Līdz viņa īpašumā noplūda sešarpus hektāri meža. Sācis domāt, ko ar tiem baļķiem darīt? Kalkulatorā parēķināja. Skaista summa. Varētu ar sievu uz kādu tropu valsti aizbraukt, atpūsties ar vērienu. Taču Aleksandrs izlēma celt senās latgaļu koka pils kopiju.

Publicitātes foto

Sava pils un katram savs cirvis

Aleksandrs smej, ka pils būvniecību sācis pats sava prāta vājuma dēļ. Tādu vienu pili autentiski atjaunot praktiski nav iespējams – ziņas ir pārāk sadrumstalotas: kaut kas atrodams par kuršiem, kaut kas par latgaļiem. Par pamatu ņēmis viena Krustpils puses pilskalna aprakstu.

Pamazām idejai pieslējās arī citi vēstures entuziasti – tā tapa biedrība Kroma kolna bruoliste. Kopā meklējuši, domājuši, darījuši, arī citiem stāstījuši – ciemos braucis gana daudz skolēnu, arī tūristu.

Aleksandrs par savu galveno misiju  izvirzījis tieši informēšanas un izglītošanas darbu, lai ļaudīm, it īpaši bērniem, būtu vismaz priekšstats par to, kas mums  bijis: vēsture, pilskalni, pilis,  arī svētvietas.

Sākumā Aleksandrs pa Kroma kalnu staigājis džinsos un gumijas zābakos, līdz sapratis, ka te iederas kāds tautiskāks apģērbs. Ludzas amatnieki nākuši talkā, un tagad Aleksandram jau trešais arheoloģiskais tērps. Tā pamazām viss attīstās – apģērbs, ēkas, dažādi priekšmeti.

Jāskatās, lai pie 7. gadsimta tērpa klāt nepieliec 13. gadsimta rotas – jāmēģina ietrāpīt vismaz 100 gadu intervālā. Jāsaprot, ka pilnīgu autentiku nav iespējams uzturēt, kaut vai tāpēc, ka nekur nedabūsi 12. gadsimta aitas vilnu. Tērpu rekonstrukcija motiek atbilstoši izrakumos atrastajam. Bet tās ir tā laika goda drēbes – uzvalki un svētku kurpes. Tādās jau neviens nestrādāja. Tur arī visādi labumi salikti līdzi – rotas, cirvis.

No karavīru kapulaukiem var secināt, ka tādu spožu dzelžu, kādos šodien entuziasti satērpušies, bijis ļoti maz. Tas ir tāpat kā mūsdienās – cik daudziem ir lidmašīna vai jahta? Pārsvarā tiem karavīriem klāt nav bijis ne bruņu, ne ķiveres, ne zobena, pat par vairogiem ir plašas diskusijas: vai tie maz bijuši? Kuršiem un zemgaļiem tos daudz atraduši, latgaļiem – nav.

Ar cirvi gan toreiz vairāk nekā 95% vīriešu apbedīti. Zvirgzdenē vienam karavīram kapulaukā atrasti divi cirvji – tātad puisis cīnījies uzreiz ar diviem!

Veselai tautu grupai iedots cirvja nosaukums. Tatāru-mongoļu valodā cirvis esot baltai, tātad – tie, kas ar cirvi. Lietuvieši, latgaļi, zemgaļi. Ja mūsdienās veikalā redz kādu veci ilgi stāvam pie cirvju stenda un pētām, var zināt, ka tas ir mūsējais. Varbūt to instrumentu nemaz nenopirks, taču ģenētiski viņam tas jau iekšā sēž.

Publicitātes foto

Aleksandrs regulāri pasūta seno cirvju kopijas izrakumos atrastajiem, kas izceļas ar ko īpašu. Tie ir dažādu formu un veidu. Madalānu pilskalnā atrasti divi rusiči – tiem ir cita cirvju forma. Skandināviem ir cita, tie vairāk izdekorēti. Vieniem platāks, citiem šaurāks asmens. Daudz dažādu modifikāciju. Tāds tā laika Iphone.

Ja par tiem tikai stāsta, klausītājam grūti uztvert atšķirības, tāpēc Aleksandrs taisa paraugus un rāda. Arī puikām tika dots mazs septiņuscentimetrus liels cirvītis – caur to viņi iemantoja savu pašapziņu. Tad jau vari uz mežu aiziet un izdzīvot. Dabūt siltumu, ēdienu.

Arī mūsdienās katram vīrietim tomēr patīk kaut vai malku paskaldīt. Aleksandram puiši uzdāvinājuši īpašu šaurasmeņa cirvi, kāds lietots no 6. līdz 10. gadsimtam un pēc tam vēl turpinājis būt kā varas simbols, tikai tā rokturis ticis aizvien vairāk dekorēts.

Aleksandram tas noteikti piestāv, jo ilgus gadus bijis biedrības vadītājs un nereti saukts par virsaiti. Pats gan viņš šo vārdu izsaka ar bijību. Ja Jersikas karalis Visvaldis hronikās minēts kā rex, tad Aleksandrs smej, ka viņš tikai tāds reksītis. Vienmēr vienam ir jābūt, kurš uzņemas atbildību.

Tajā pašā laikā Aleksandrs tagad godīgi atzīst, ka nezina, kā tālāk būs ar biedrību. Pandēmijas laiks aktīvistu rindas ir paplucinājis, arī viņš pats šobrīd vairāk iesaistījies Zemessardzes pienākumu pildīšanā, un darba tur pietiek.

Robežas

Pirms piecdesmit gadu jubilejas Aleksandram gribējies pārbaudīt savu spēju robežas. Uzdāvinājis sev ceļojumu uz Āfriku un uzkāpis kontinenta augstākajā kalnā. Arī tepat Latvijā nogājis garo gājienu gar jūru no Kolkas līdz Dubultiem un bijisviens no ātrākajiem!

Pirms gada 23. augustā pievienojies jauniešu rīkotajam gājienam gar Baltkrievijas robežu – par godu Baltijas ceļa atcerei un demokrātisko procesu atbalstam kaimiņvalstī. Lai gan gājiens sadalīts īsākos posmos, Aleksandrs nogājis pārliecinoši lielāko ceļa daļu – kopā aptuveni 70 kilometru līdz Piedrujai, kur abas valstis šķir tikai pārdesmit metru platā Daugava.

Aleksandrs emocionāli arī TV kameru priekšā stāstīja, ka viņš vienkārši nevarējis citādi. Tai pusē robežai ir daudz draugu un paziņu, par kuru tālāko likteni māc bažas.

Tagad jau kā robežsardzes pārstāvis Aleksandrs brauc ar kolēģiem palīgā robežsargiem, lai novērstu nelegālo imigrantu plūsmu, kas jau oficiāli novērtēta kā hibrīdkara izpausme. Robežsargi katru gadu palīdz Aglonas svētku norisē, tagad ik dienas seši vīri nodrošina kārtību vakcinācijas centrā Rēzeknē. Kopumā Zemessardze aizvien aicina pievienoties jaunus patriotus.

Arī kā virsmežziņa vietniekam darba pietiek. Šovasar bija daudz mežu ugunsgrēku un problēmas raisa arī parādījies cūku mēris. Tas viss iet kompleksā ar ikdienas pienākumu veikšanu.

Publicitātes foto

Sarunā Aleksandrs atgādina, cik svarīgi ir katram cilvēkam atrast dzīvē īsto vietu, apjaust savu kultūrtelpu, kurā dzīvot un nenodarīt sliktu ne citiem cilvēkiem, ne dabai, ne videi. Atrast  līdzsvaru ar mežu, zemi, ar citiem ļaudīm, ar Dievu un Dabu.

Zeme taču mūs pabaros, sasildīs un apģērbs. Tikai no mums pašiem atkarīgs, kā pret to izturēsimies? Piegružosim, piemēslosim ar plastmasu, pieķēzīsim upes un mežus vai saudzēsim? Vai nedomāsim par putniem, zvēriem, vabolēm un kukaiņiem?  Ikvienam ir jāsaprot, ka mums apkārt ir plaša, saudzējama pasaule. Tikai vienā kalnā, vienā nocietinājumā visu mūžu nenodzīvosim.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA
Ziņas
“Kādreiz dzērāji bļaustījās uz policiju, bet ne jau Saeimas deputāts,” Vārpiņš uzskata, ka Gobzems “velk” tautu uz anarhiju 221
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Negaidīts ciemiņš! Briedis pieklājīgi ar ragu piezvana pie durvīm 4
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lielais sals atkāpsies, taču laikapstākļi nelutinās. Sinoptiķu prognoze tuvākajām dienām 7
20 stundas
LA
LA
Ziņas
Igaunijā uz ielām vairs nekaisa sāli. Kāpēc Latvija, taupot auto un dabu, nav spērusi šādu soli? 57
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas, kas ir izdarīts ar Rīgas ielām ir noziegums!”: kur braukt avārijas dienestiem un medicīniskajai palīdzībai? 130
17 stundas
Lasīt citas ziņas
GN
Gints Narogs
Ziņas
Mērķtiecības paraugs. Saruna ar titulētāko Latvijas cīkstoni Anastasiju Grigorjevu 2
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rīgas dzelzceļa stacijā atrasta vēl viena potenciāli bīstama šahta 1
6 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Satversmē teikts, ka Saeimas locekli nevar apcietināt, taču Gobzems bijis tikai īslaicīgi aizturēts 41
6 stundas
IR
Ilmārs Randers
Stāsti
“Satiksmes nozare ir visas ekonomikas asinsrites pamats.” Intervija ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu 32
9 stundas
AO
Andris Ozoliņš
Praktiski
Latvijā tapušie dizaina risinājumi palīdz noformēt attālinātu darba vietu
22:49
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kā pagatavot Ziemassvētku vainagu? Padomi no Lielbritānijas karaliskās ģimenes floristiem 1
22:12
GN
Gints Narogs
Ziņas
Mērķtiecības paraugs. Saruna ar titulētāko Latvijas cīkstoni Anastasiju Grigorjevu 2
21:41
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Vai Baidena un Putina sarunas novērsīs Krievijas iebrukumu Ukrainā? 46
7 stundas
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: Latvieši zina, ka “aizstājošā migrācija” pastāv – tā ir realitāte, kuras sekas izjūtam joprojām 15
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kā pagatavot Ziemassvētku vainagu? Padomi no Lielbritānijas karaliskās ģimenes floristiem 1
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pētnieks: Novērojama pakāpeniska Latvijas iedzīvotāju attieksmes maiņa pret imigrantiem un imigrāciju 36
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai Latvijā lieto zāles pret Covid-19? Ārste izceļ, kā atšķiras kovida ārstēšana pandēmijas sākumā un tagad 36
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Atklāj, kur Terehovas muitas kontroles punkta amatpersonas slēpušas saņemtos kukuļus 16
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Brīdina par bīstamu laika parādību: piektdien un sestdien varētu veidoties atkala 7
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pie cietumniekiem neviens netiek klāt! Kāda jēga vispār sēdēt?” Advokāts atklāj, cik kritiskā situācijā ieslodzītie 25
11 stundas
LA
LA
Ziņas
Igaunijā uz ielām vairs nekaisa sāli. Kāpēc Latvija, taupot auto un dabu, nav spērusi šādu soli? 57
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cik administratīvo pārkāpumu procesi sākti pret Gobzemu? 55
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Patēriņa cenas Latvijā gada laikā pieaugušas par 7,5%. Kuras preces kļuvušas dārgākas? 22
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Negaidīts ciemiņš! Briedis pieklājīgi ar ragu piezvana pie durvīm 4
12 stundas
GR
Guna Roze
Ziņas
Guna Roze: Nav iemesla iedomāties, ka mūsu pēcteči nesaķers galvu par 21. gadsimta ļaužu tumsonību 45
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ruks: Policija ir politiski neitrāla 51
10 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Viss, kas vajadzīgs izciliem svētkiem: Ziemassvētku siera kūka 2
15 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Atgūtais “Gilgamešs”: Irāka parāda atgūtos nacionālos dārgumus, kas bija nolaupīti un nelikumīgi izvesti no valsts
13 stundas
LA
LA
Ziņas
“Kādreiz dzērāji bļaustījās uz policiju, bet ne jau Saeimas deputāts,” Vārpiņš uzskata, ka Gobzems “velk” tautu uz anarhiju 221
15 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Vai cilvēks, kurš vakcinējies ar “Sputnik”, var iegūt Covid-19 sertifikātu, kas derīgs Eiropā?
14 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
Cepumu “Selga” reklāma izraisīja pircēju viļņošanos. Kāpēc tā un kas cepumiem “vēderā”? 56
21 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lielais sals atkāpsies, taču laikapstākļi nelutinās. Sinoptiķu prognoze tuvākajām dienām 7
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Atklājies, ka princis Harijs ar savu tēvu princi Čārlzu nav sarunājies jau mēnešiem ilgi 9
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pret Covid-19 nevakcinētām personām varētu būt grūti uzturēt bezdarbnieka statusu. NVA direktore skaidro, kāpēc 94
20 stundas
LS
LSM.lv
Ziņas
“Veļu mazgājam naktī, pīķa stundā ejam pastaigāties,” Daudzbērnu ģimenes tētis par elektrības taupīšanu, kad tā dubultdārga 37
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
5 veselīgi augļi un ogas, kas patiesībā bojā zobus 7
15 stundas