Bērnam jāguļ atsevišķi. Kad radinieki uzzināja, ka mēs ar dēlu praktizējam kopā gulēšanu, man nācās noklausīties veselu lekciju sēriju par kopīgās gulēšanas kaitīgumu un bīstamību. Pati populārākā frāze, ko dzirdēju: “Tā arī kopā ar tevi armijā ies”. Esmu pateicīga tuviniekiem par rūpēm, bet, kāda velna pēc, man būtu jāinteresējas par svešām domām attiecībā uz tādu jautājumu, kā miegs? Man ir ērti, kad mazulis guļ pie sāniem, man patīk labi pagulēt, bet mūsu situācijā tas tiek nodrošināts tikai kopāgulēšanā. Bet es arī saprotu tās mammas, kuras ar bērnu guļ atsevišķās istabās. Mēs visi darām tā, kā uzskatām par pareizu un ērtu veidu sev un mūsu bērniem. Tā ir mūsu izvēle, un tā negaida citu ļaužu atbalstu. 0
Viņš vēl ir pārāk maziņš, lai ietu bērnudārzā (vai arī – viņam jau ir laiks iet bērnudārzā). Kad dēlam palika pusotrs gads, es atsāku strādāt, kur man bieži vaicāja, ar ko esmu atstājusi bērnu, šūpoja galvas, izelpoja un piebilda, ka viņš vēl ir pavisam maziņš, viņam nepieciešama mamma. Pagaidiet, pirmkārt, mamma viņam bija un palika, es nekur no viņa neesmu pazudusi. Bet, otrkārt, man ir tiesības izvēlēties – visu laiku audzināt bērnu vai turpināt būvēt karjeru, pelnīt naudu, un tas automātiski nenozīmē, ka esmu dēlu pametusi likteņa varā.
Daudzām mammām finansiālu apsvērumu dēļ ir jāiet strādāt, viņas pārdzīvo un uztraucas par saviem bērniem, un nav nepieciešams līst citu cilvēku dvēselē ar jautājumiem, kāpēc viņa ir atsākusi strādāt. Ja reiz mamma izlems bērnus audzināt, iztiekot bez bērnudārza un skolas, arī tad viņai nav obligāti jāklausās komentāri par socializēšanos un skolas dzīvi, tici, viņa pati tiks galā, un izlems, kas ir labākais pašai un bērniem.
Tev jānotievē, jāsaved sevi formā. Mūsdienu skaistuma standarti diktē, kā jāizskatās jaunizceptajai mammai, proti, – tā, it kā viņa nekad nebūtu dzemdējusi. Slaidums, nekādu rētu pēc ķeizargrieziena operācijas. Knapi esam atguvušās pēc dzemdībām, kā tūliņ sākam domāt par to, kā atgriezties “dobermaņa formā”.
