Pērkot elektrisko zobubirsti, cita starpā jānosauc arī personas kodu? Krāpnieki veikli apstrādā lētticīgos 0
Krāpniekiem vairs nav vajadzīgs izdomāts stāsts par nelaimē nonākušu radinieku vai “bankas drošības speciālistu”. Dažkārt viss izklausās pavisam nevainīgi – ar telefona zvanu un piedāvājumu iegādāties elektrisko zobu birsti.
Taču sarunas laikā pārdevējs sāk uzdot jautājumus, kas uz preci īsti neattiecas, un pamazām mēģina noskaidrot arvien vairāk par potenciālo pircēju.
Kā liecina ieraksts socvietnē Threads, tieši tā noticis ar kādu sievieti, kura, saņemot zvanu par elektrisko zobu birstu iegādi, bija pārsteigta, kad viņai bez adreses tika prasīts arī personas kods.
Kad viņa apjautājās, kāpēc šāda informācija nepieciešama, sekoja skaidrojums, ka firmai esot jāpārliecinās, vai kliente par preci samaksās. Sievietei radās aizdomas, un viņa sarunu pārtrauca.
Šis gadījums, iespējams, beidzās tikai ar neiegādātu zobu birsti. Taču tas atgādina par daudz plašāku problēmu – krāpnieki nesnauž un izmanto arvien dažādākus ieganstus, lai cilvēku iztaujātu un iegūtu informāciju par viņiem.
Zvani var būt saistīti ar iepazīšanos, investīcijām un biržu, aptaujām, precēm un pakalpojumiem vai pat it kā izdevīgiem piedāvājumiem. Bīstamākais ir tas, ka informāciju ne vienmēr cenšas iegūt uzreiz – dažkārt tā tiek savākta pamazām, pa vienam šķietami nevainīgam jautājumam.
Asociācija: Banku novērsto krāpniecības mēģinājumu īpatsvars četru gadu laikā pieaudzis no 63% līdz 80%
Banku novērsto krāpniecības mēģinājumu īpatsvars četru gadu laikā pieaudzis no 63% līdz 80%, intervijā aģentūrai LETA teica Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.
Viņš teica, ka, paskatoties uz pēdējiem četriem gadiem, finanšu iestāžu spēja novērst krāpnieciskus darījumus šajā laikā ir palielinājusies. To var redzēt, ja skatās uz to, kādu īpatsvaru no krāpniecības mēģinājumiem bankas ir spējušas novērst. Šis īpatsvars dažu gadu laikā ir pieaudzis no 63% līdz 80%. Īstenoti tiek aptuveni 20% krāpšanas mēģinājumu.
Ņemot vērā to, ka krāpniecības mēģinājumu skaits katru gadu pieaug, īstenoto krāpšanas gadījumu apmērs paliek, vairāk vai mazāk, konstants, un iedzīvotājiem tiek izkrāpts kopumā apmēram viens miljons eiro mēnesī, skaidroja FNA vadītājs.
“Tas nozīmē, ka mums ir darīšana ar augsti attīstītu krāpšanas industriju, kas strādā katru dienu. Tie ir cilvēki, kas katru dienu iet uz darbu, lai apkrāptu Latvijas iedzīvotājus,” teica Cērps, piebilstot, ka no šāda viedokļa raugoties, vēl ir daudz darāmā.
