“Kādi 15 tūkstoši? Viņš ir valsts nodevējs!” Veidemane uzskata, ka prokuratūra ir deģenerējusies, ja piespriež tādus sodus 113
“Es domāju, ka viņam vatenieki sametīs tos 15 tūkstošus eiro, ta ka vispār bez aizķeršanās un puisis tiks sveikā cauri – bez savas naudas ielikšanas šajā sodā. Bet tas, ka viņam piespriež kaut kādus 15 tūkstošus…Īstenībā valsts nodevējam! Viņš ir valsts nodevējs, simts procentīgi! Viņš ir Latvijas pilsonis. Tātad viņam, pirmāmkārtām, jāatņem pilsonība, viņš ir jāpadzen ārā no šejienes vai nu jāieliek cietumā,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” sprieda žurnāliste Elita Veidemane, diskutējot par aktuālo gadījumu, kad Ģenrālprokuratūra kādu Latvijas pilsoni sodīja ar 15 500 eiro naudas sodu par nelikumīga intelektuāla un fiziska atbalsta sniegšanu Krievijai.
“Kādi 15 tūkstoši? Viņam varbūt vajadzēja kādus 150 tūkstošus samaksāt! Arī tas būtu par maz. Viņam būtu jāsēž cietumā gadiem. Viņš ir vienkārši nodevējs! Un tas, ka vēl kaut kādiem mēsliem, es atvainojos par izteicienu, piespriež nosacītus sodus, arī par naida noziegumiem īstenībā, tas liecina par to, ka šī prokuratūra ir vienkārši deģenerējusies, es atvainojos,” tā emocionāli sacīja žurnāliste Veidemane, TV24 komentējot aktuālos piespriestos sodus.
Viņasprāt, ir ļoti labi, ka jaunievēlētais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sāka tieši ar šo jautājumu savu prezidentūru. “Principā tas bija pirmais jautājums, ar ko viņš sāka. Un tas ir ļoti labi! Bet es baidos, ka ģenerālprokurors neko nav sapratis. Viņam uzdeva konkrētus jautājumus – kāpēc tas tā notiek? Viņš atbildēja uz šo jautājumu? Tad kāpēc mums tāds ģenerālprokurors ir vajadzīgs?” tā raidījumā “Preses klubs” jautāja Veidemane.
Jau vēstīts, ka Ģenerālprokuratūra kādam Latvijas pilsonim piemēroja 15 500 eiro sodu par nelikumīgu intelektuāla un fiziska atbalsta sniegšanu Krievijai. 3.jūlijā stājās spēkā Ģenerālprokuratūras pieņemtais priekšraksts par sodu, ar kuru persona ir atzīta par vainīgu un sodīta par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka Latvijas pilsonis laikā no 2017.gada līdz 2022.gada novembrim personisku apsvērumu un mantkārīgu tieksmju nolūkā sniedza intelektuālu un fizisku atbalstu Krievijai.
Savukārt otrs gadījums ir, kad par uzbrukumu jaunietim ar Ukrainas karogu bijušās policistes dzīvesbiedram Valērijam Lazarevam piesprieda divu gadu brīvības atņemšanu nosacīti ar divu gadu pārbaudes laiku. Šonedēļ, 19.jūlijā, tika ziņots, ka Ukrainas karoga nēsātājs ir iesniedzis apelācijas sūdzību par pirmās instances spriedumu, ar kuru viņam uzbrukušajam vīrietim tika piespriests divu gadu nosacīts cietumsods ar divu gadu pārbaudes laiku. Tagad tiesā būs jālemj par apelācijas sūdzības pieņemšanu.
Sabiedrībai saprotamāk jāskaidro prokuratūras nostāja, tā šo otrdien, 18.jūlijā, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem uzsvēra ģenerālprokurors Juris Stukāns, piekrītot Valsts prezidenta paustajam, ka prokuratūrai jāskaidro savi lēmumi.
Runājot par to, vai esošā sistēma ir pietiekama, lai adekvāti sodītu par naida runu, valsts nodevību, vardarbību, Stukāns sacīja, ka likums atļauj maksimāli visas iespējas, tai skaitā bargus brīvības atņemšanas sodus. Viņa ieskatā, viss ir saistīts ar piemērotājiem – prokuroriem, tiesnešiem -, kā viņi izprot un piemēro likuma normas.
