“Sajūta bija pilnīgi ne tā…” Jānis Aišpurs atklāj, kāpēc Līgo svētkus vairs negrib svinēt ārpus Latvijas 0
Kamēr Latvijā savus dubultsvētkus – vārda dienu un saulgriežus – šogad sagaida vairāk nekā 43 tūkstoši Jāņu (liecina PMLP dati), mūziķis Jānis Aišpurs svētkus sagaidīs pēc jaudīga darba posma. Vēl nesen viņš bija redzams šovā “Koru kari”, kur vadīja Ikšķiles Saules kori.
Sarunā ar LA.lv Aišpurs atzīst, ka reiz mēģinājis Līgo svētkus svinēt ārpus Latvijas, taču ar to pieticis, lai saprastu – īstā Jāņu sajūta viņam ir tikai mājās.
Tas bijis pirms vairākiem gadiem. “Sajūta bija pilnīgi ne tā. Tad sapratu, ka man ļoti svarīgi ir tieši Latvijā piedzīvot tās lietas – izjust un izdzīvot tās tradīcijas. Tas man rada īsto Līgo sajūtu,” saka Jānis.
Bez kā tad viņam šie svētki nav iedomājami? Pirmais, kas nāk prātā, protams, ir dziesma. Bet tikpat svarīga ir gatavošanās svētkiem: “Ugunskurs, svētku pošanās, meijas, dažādi uguns rituāli, plostiņu gatavošana, ugunskura kuršana, mājas pošana. Arī piedomāšana pie svētku drānām. Un dziesmas. Tas viss tradīciju kopums.”
Kad pavaicā par pašu neaizmirstamāko vai spilgtāko Jāņu nakti, Jānis uzreiz atceras bērnību, kad mācījies mūzikas skolā. Svētku jautrībā toreiz pamatīgi cieta viņa instruments.
Izrādās, viņš bija nolicis vijoli zālē, lai tā nebūtu par tuvu ugunskuram. “Tad mēs gājām rotaļās, un kāds tai uzlēca virsū. Ar to arī mana vijoles spēlēšana beidzās,” atceras Jānis.
Lielu asaru pašam par to neesot bijis, jo spēlēt nemaz tik ļoti nepatika, bet neliela sāpe par salauzto mantu gan palika.
“Kā bērns es daudz nepārdzīvoju, jo man īsti nepatika spēlēt vijoli, bet bija bēda, ka instruments tika salauzts. Vecāki gan bija dusmīgi, ka esmu bijis neapdomīgs. Tas man palicis atmiņā kā viens no neaizmirstamākajiem Līgo vakariem.”
Vaicāts par bērnības garšu vai smaržu, Jānis domās uzreiz atgriežas tajā pašā Ikšķilē, tikai daudzus gadus atpakaļ.
“Laikam tā ir Ikšķiles pļava pretī vectēva mājām. Toreiz tur vēl nebija apbūves. Tie bija mani pirmie vasaras saulgriežu rituāli, ko atceros kā bērns. Katru gadu braucām kopā ar radiem un draugiem, svinējām Līgo svētkus. Tā pļava un ugunskura vieta pretī vectēva mājām Ikšķilē – tā man ir bērnības Jāņu sajūta. No turienes nāk visas tās dziesmas, tradīcijas un gatavošanās svētkiem.”
Pēc aktīvās darba dunas, šajos vasaras saulgriežos Jānis ir nolēmis izvēlēties atpūtu, un konkrēta galamērķa plānošanu mūziķis pagaidām atstāj pašplūsmā.
