“Man pat neomulīgi palika!” Sēņotāja mežā uziet ļoti biedējošu vietu 5
Kad vasara pāriet otrajā pusē un meži ir pilni ar sēnēm, tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dodas dabā ar grozu rokās. Sēņošana Latvijā ir daudz vairāk nekā tikai iespēja papildināt pārtikas krājumus – tas ir process, sena tradīcija, ģimenes kopā būšana un veids, kā izbaudīt Latvijas mežu bagātības.
Iespējams, ka daudzus sēņotājus nedaudz ir pabiedējušas pēdējā laika daudzās ziņas par lāčiem dažādās Latvijas vietās. Lai arī nav ziņu, ka lāči būtu uzbrukuši cilvēkiem, neviens, visticamāk, sēņojot negribētu nonākt kontaktā ar lāci.
Tomēr lāči nav vienīgie, kas mežā var uzdzīt šermuļus. Ar savādu sajūtu raisošiem attēliem vietnē “Threads” ir padalījusies Zane. Viņa publicējusi divus attēlus no meža. Vienā redzami īpašā veidā nolikti gumijas zābaki un tiem apkārt salikti ziedi, bet otrajā – no zariem salikta zvaigzne ar žodziņu apkārt. Pie publikācijas viņa raksta: “Sēņošana ar bonusiem.”
Komentāros valda neomulīga gaisotne:
“Negribu tevi biedēt, bet man šķiet, ka tu no tā meža iznāci kopā ar lāstu vai kopā ar kādu dvēseli, vai ko tamlīdzīgu.”
“Nu nez, man pat neomulīgi palika. Kaut kāda sātana zīme un tās puķes. Es laikam par daudz esmu skatījusies “true crime”.”
“Un saka vēl, ka lāči nav gudri dzīvnieki… Visu cieņu!”
“Tur varbūt ir līķis aprakts? Tie gumijnieki tā dīvaini atstāti ar puķēm.”
“Kurā pusē jūs to zvaigzni uzgājāt? Man arī gadījās uzskriet stipri līdzīgai zvaigznei, tikai tur vēl akmeņi bija izlikti un blakus lazdu krūmā lellītes karājās. Jāpiemin, ka es no tā meža biju ļoti ātri prom. Drosmi neesmu saņēmusi tur vēlreiz aizdoties.”
“Nevis sātans pradas brunčos, bet melnos gumijniekos.”
“Vasarā tas viss kaut kā mīlīgāk izskatās. Rudenī tie zābaki būs ar gliemežiem un izkaltušām rozēm, un uz tā zara uzsēdīsies kāda vārna lielākam efektam.”
“Vismaz var redzēt, ka mākslinieki bijuši. Tātad labi un nekaitīgi cilvēki.”
