Jāņu un Līgo tradīcijas mainās līdzi laikam. Agrāk papardes zieda meklēšanai bija pavisam cita nozīme… 0
Gada īsākā nakts ir viena no emocijām visbagātākajām – tā piepilda sirdis ar gaismu, dziesmām un senču elpu. Līgo un Jāņi nav tikai svētki, tie ir pārdzīvojums – mūsu tautas dvēseles atspulgs ugunskura liesmās un rasā mirkstošās zālēs.
Kad pļavas zied pilnbriedā, sievas pin vainagus, vīri veido ugunskurus, galdā tiek likti gardumi, un mugurā vilkti tautastērpi. Gaisā virmo dūmu un ziedu smarža, skan līgo dziesmas. Mēs pulcējamies, lai kopīgi godinātu saulgriežu spēku.
Tomēr aiz redzamajiem rituāliem mīt daudz dziļāka pasaule – senču ticējumi, gudrība un simboli, kuriem bieži vien vairs neiedziļināmies. Vai vēl zinām, kāpēc ozollapu vainags vīrietim bija spēka zīme? Vai atceramies, ko nozīmē lēkt pāri ugunij?
Meklēsim atbildes – kā šodien svinam Līgo un Jāņus, ko esam saglabājuši no senču mantojuma, ko pazaudējuši, un kā atkal varam tuvoties šai īpašajai, mītiskajai svētku izjūtai.
Latviešu folkloriste, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece un direktore Dace Bula atklāj, ka cilvēki šos svētkus lielākoties vēlas pavadīt aktīvi:
“Šķiet, ka cilvēkiem joprojām ir būtiski Jāņu nakti pavadīt ārpus telpām, dabā, palikt nomodā, dedzināt ugunskurus un sagaidīt saullēktu.”
Tomēr, gadiem ejot, tradīcijas ir nedaudz mainījušās un cilvēki tām nepievērš vairs tik lielu uzmanību kā agrāk. Latviešu folkloriste skaidro: “Mūsdienās vairāk saglabāta Jāņu astronomiskā, ar saules kosmisko ritējumu saistītā nozīme un gājusi mazumā saimnieciskā. Jāņi savulaik bija ne tikai saulgrieži, bet arī agrāri svētki, kad tika veikti dažādi auglību veicinoši rituāli – lauku un dārzu apstaigāšana, lopu pušķošana un aplīgošana. Tāpat tika piekopota aizsardzības maģija pret burvjiem, skauģiem un raganām, dzīvojamās telpas un lopu kūtis, rotājot ar asiem augiem vai pīlādžu zariem. Tā ir Jāņu tradīciju daļa, kas mūsdienās, mainoties dzīvesviedam, ir mazāk aktuāla.”
Dace Bula stāsta, ka cilvēki raduši svinēt svētkus, neizbraucot no pilsētas, kas ierobežo tradīciju piekopšanu.
“Citādi Jāņi tiek svinēti pilsētvidē, kur nav vietas daudziem Jāņu rituāliem, piemēram, Jāņubērnu gājieniem no saimniecības uz saimniecību, aplīgojot mājiniekus un saņemot pretī cienastu. Līgo dziesmu dziedāšana arī būs gājusi mazumā.”
Lai arī tradīciju piekopšana ir samazinājusies, to nevarētu novelt uz jauno paaudzi, folkloriste uzskata, ka nav viena sociālā grupa, kura samazina tradīciju kultūru.
“Nedomāju, ka var runāt par jauno paaudzi kā kādu viendabīgu sociālu grupu. Tajā atradīsies visdažādāko interešu pārstāvji. Tostarp tie, kas interesējas par pagātnes kultūru, rauga iedzīvināt aizmirstas un pusaizmirstas tradīcijas vai uz to pamata radīt, ko jaunu.”
Folkloriste norāda, ka nevar aizmirst saulgriežu ticējumus, kas ir tikpat svarīgi, kā svētku tradīcijas. Viņa norāda, ka laikam ejot, dažiem ticējumiem ir mainījusies nozīme.
“Ar Jāņiem (tāpat kā jebkuriem tradicionālajiem svētkiem) saistīti daudzi ticējumi. Pētera Šmita apkopotajos “Latviešu tautas ticējumos” publicēti veseli 440. Tostarp – par papardes zieda meklēšanu, kam savulaik bijuši nedaudz citi nolūki, nekā šodien pieņemts domāt. Proti, atrast papardes ziedu nozīmējis iegūt laimi, visu vēlmju piepildīšanos vai spējas paredzēt nākotni. Tā, piemēram, K. Jansons no Plāņiem Šmita krājumam piegādājis 11523. ticējumu: “Jāņu naktī paparde zied. Kurš to ziedu dabū, tas visu zina un redz”.
Saulgriežu tradīcijas:
- Vīriešu vainagus vienmēr darina no ozollapām, taču sieviešu vainagi tiek pīti no visdažādākajām pļavas puķēm, precētām sievām piepinot klāt arī ozollapas.
- Vainaga uzlikšana citam cilvēkam ir draudzības un sirsnības izpausme.
- Tiek uzskatīts, ka saulgriežos plūktajām zālītēm esot maģisks dziedinošs spēks, tāpēc pēc svētkiem tās izkaltē un sasien pirtsslotās vai kvēpina mājās.
- Kārtīgam līgotājam visu Jāņu nakts jāpavada nomodā. Nakts beidzas ar mazgāšanos rīta rasā. Sens ticējums vēsta, ka Jāņu rītā jābrien pa rasu, jo tad apavos sabiršot nauda. Savukārt sievietēm rasā jāmazgā seja, lai iegūtu skaistumu.
Saulgriežu ticējumi:
- Ja Jāņa dienā sasien tīrumā rudzus, tad pļāvēju vai tās maizes ēdēju lauza sāpes.
- Visas zāles, kas plūktas Jāņa vakarā, der ārstēšanai.
- Jāņu vakarā salasītas lauka zāles der visu gadu visām lopu un cilvēku slimībām.
- Jāņa dienas rasa ir derīga pret acu slimībām un tura baltu ģīmi.
- Ja Jāņos nelīst lietus, tad būs jauks rudens.
- Ja Jāņos līst lietus, tad slapja vasara.
- Ja Jāņu naktī govis maujot, tad būšot slapjš rudens.
