Kallasa brīdina: Krievija varētu radīt draudus NATO austrumu flangam trīs līdz piecu gadu laikā 125
Krievija varētu atjaunot militārās spējas un radīt draudus NATO austrumu flangam trīs līdz piecu gadu laikā, intervijā britu laikrakstam “Times” brīdināja Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa.
“Mūsu izlūkdienesti lēš, ka tie būs trīs līdz pieci gadi, un tas ļoti lielā mērā ir atkarīgs no mūsu vienotības un pozīcijas Ukrainas jautājumā,” par Krievijas armijas spēju atjaunošanu sacīja Igaunijas valdības vadītāja.
“Krievija vēlas pauzi, un šī pauze ir nepieciešama, lai sakopotu resursus un spēkus. Vājums provocē agresorus, tādēļ vājums provocē Krieviju,” viņa piebilda.
Kallasa atzina, ka arvien sarežģītāka kļūst NATO vienotības saglabāšana, kad vairākās Rietumvalstīs vērojams nogurums no kara un pastāv iespējamība, ka ASV prezidenta amatā atgriezīsies Donalds Tramps, kas varētu mazināt NATO savaldīšanas spējas, lasāms avīzē “Times”.
Nepārtraukta vienotības saglabāšana “kļūst grūtāka, jo arī problēmas kļūst sarežģītākas”, teica Kallasa.
“Mēs visas esam demokrātiskas valstis, un demokrātiskās valstīs rodas iekšējās problēmas, un karš jau kādu laiku turpinās, tāpēc tas it kā kļūst par fonu,” sacīja Igaunijas premjere, piebilstot, ka līderu pienākums tomēr ir turpināt skaidrot, kāpēc Ukraina ir jāatbalsta un tai ir jācīnās par visas Eiropas drošību.
Kallasa piebilda, ka ilgtermiņā NATO ir jāpieņem Aukstā kara stila atturēšanas stratēģija attiecībā uz Krieviju, paredzot, ka Rietumvalstu minimālie izdevumi aizsardzībai ir 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā.
Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta ziņojumā, uz kuru Kallasa atsaucās, teikts, ka Maskava uzskata Igauniju par vienu no visneaizsargātākajām NATO alianses daļām un līdz ar to arī par visticamāko iespējamo uzbrukuma vietu.
Nākamos uzbrukumus Krievija varētu plānot, pat neskatoties uz milzīgajiem dzīvā spēka zaudējumiem Ukrainā, jo irredentisms un tas, ka valstij nekad iepriekš nav bijusi jāuzņemas atbildība par noziegumiem, mudina Krieviju jaunai agresijai, brīdināts ziņojumā.
Intervijā “Times” Kallasa runāja arī par GPS signāla traucējumiem Baltijas jūras dienvidos, par kuru izraisīšanu viņa vainoja Krieviju, NATO datu apmaiņas sistēmas LINK trūkumiem un dažādām teorijām par Krievijas spējām atjaunot spēkus pēc kara Ukrainā.
Lai gan Kallasa pieļāva, ka Krievija militāros spēkus atjaunot varētu līdz piecu gadu laikā, citi eksperti lēš, ka tam varētu būt nepieciešams līdz deviņiem gadiem.
