Daniels Pavļuts
Daniels Pavļuts
Foto: Timurs Subhankulovs

Kam tiks valsts apmaksātā medicīna? 106

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
TV24
“Situācija mainās pa stundām!” Saņemti divi pilnīgi pretēji ziņojumi no frontes. Kurš melo?
Kokteilis
Katram cilvēkam ir sava piemērotākā un veiksmi nesošākā krāsa, ko var noteikt pēc dzimšanas datuma. Noskaidro savējo! 13
Kokteilis
Nosaukti 8 vārdu īpašnieki, kuriem gribot vai negribot sanāk iekulties nepatikšanās
Lasīt citas ziņas

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vakar nobalsoja, ka Veselības aprūpes finansēšanas likuma labojumi būtu atzīstami par steidzamiem un jāpieņem vēl šī parlamenta laikā. Ar likuma grozījumiem plānots noteikt, ka valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi ir pieejami tiem cilvēkiem, kuri ir deklarēti Latvijā.

Kaut gan likuma labojumiem par viena veselības aprūpes pakalpojumu groza ieviešanu valstī vajadzētu stāties spēkā jau no 2023. gada 1. janvāra, tomēr Veselības ministrijai (VM), kura izpildīja Saeimas uzdevumu un izstrādāja šos likuma grozījumus, nav izdevies panākt, ka valdība tos akceptē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Iepriekš tika plānots ieviest divu tā saucamo veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” principu, paredzot veselības aprūpes minimumu jeb “pamata grozu” un valsts obligāto veselības apdrošināšanu jeb “pilno grozu”, taču šī modeļa ieviešana tika atlikta. Saeima 2019. gadā konceptuāli nolēma, ka valstī nepieciešams viens veselības aprūpes “grozs”, kuru nodrošina valsts no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.

Tāpēc parlaments valdībai deva uzdevumu nostiprināt šo vienu “grozu” likumprojektā un iesniegt Saeimai. VM vairākkārt ir virzījusi koalīcijā piedāvāto redakciju, taču neveiksmīgi, tāpēc tagad VM tiešā ceļā vēršas pie Saeimas, lai tā izdiskutētu un pieņemtu likumprojektu.

Veselības ministrijai lielākās domstarpības radušās ar Finanšu ministriju (FM) un Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu par to, ka plānots ieviest viena “groza” valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, par pamatu ņemot šo pakalpojumu saņēmēja deklarēto dzīvesvietu.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“A/P”) pastāstīja, ka viena no galvenajām valdības prasībām bija skaidri noteikt iedzīvotāju grupu, kurai pienākas valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi, bet vienlaikus censties izvairīties no situācijas, ka valsts apmaksā arī to cilvēku ārstēšanu, kas Latvijā faktiski nedzīvo, nestrādā un nemaksā šeit nodokļus. Izņēmums ir neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas tiek nodrošināta visiem.

“Līdz ar to likumprojektā ir noteikts, ka veselības aprūpes grozs tiktu nodrošināts visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri Latvijā ir deklarējuši savu dzīvesvietu. Deklarētā dzīvesvieta cita starpā ir viena no pazīmēm, kas liecina par to, ka cilvēks ir Latvijas nodokļu rezidents. Latvijā ir spēkā likuma prasība, kas paredz, ka cilvēkam, atstājot valsti uz ilgāku laiku, pārceļoties uz citu valsti strādāt un dzīvot, ir pienākums anulēt dzīvesvietas deklarāciju.

Reklāma
Reklāma

Patlaban veselības aprūpe Latvijā ir nodrošināta visām personām, kurām ir personas kods. Šo cilvēku skaits ir līdz 2,3 miljoniem, jo tie nav tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī citu valstu iedzīvotāji, kam šeit ir dažādi statusi,” sacīja veselības ministrs. Viņš skaidroja, ka likumprojektā ir ietvertas 26 pacientu grupas, kuru veselības aprūpi valsts apdrošinātu pilnībā.

Savukārt FM neuzskata, ka dzīvesvietas deklarēšanas faktam ir jābūt noteicošajam, lai varētu saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Kā norādīja finanšu ministra padomniece Karina Ploka, cilvēks deklarēties varot jebkur un jebkurā brīdī un neesot iespējams to izkontrolēt.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe skaidro – informācija par dzīvesvietas deklarēšanu parādās Fizisko personu reģistrā, un personai, kura uzsāk dzīvi ārvalstīs, ir likumā noteikts pienākums norādīt savu dzīvesvietu. Taču PMLP nav iespējams izsekot tam, vai visi to dara. Arī Saeimas deputāte Anda Čakša atzina, ka lielākā pro­blēma esot kontrole, lai deklarēšanās dati tiktu salīdzināti.

Finanšu ministrijas pārstāve K. Ploka kritizēja likumprojektu arī tādēļ, ka tam neesot sasaistes ar nodokļu nomaksu, jo ne katrai Latvijā deklarētajai personai ir pienākums maksāt šeit nodokļus. Tāpēc FM uzskatot, ka ar šo likumprojektu veselības aprūpe tiekot piedāvāta pilnīgi visiem.

VM gan centās noraidīt šos pārmetumus. VM valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins sacīja, ka Nacionālajā veselības dienestā dati par Latvijā deklarētajiem cilvēkiem tiekot atjaunoti katru dienu.

Veselības ministrs pastāstīja, ka ministrijā esot veikta pat datu analīze: “Mēs zinām, ka no Latvijas izdeklarējušies vairāk nekā 200 tūkstoši mūsu valstspiederīgo. Dati rāda, ka no šiem 200 tūkstošiem cilvēku ap astoņiem tūkstošiem personu pirmajā pusgadā ir saņēmuši medicīnas pakalpojumus Latvijā. Kopumā to izmaksas bijušas 2,5 miljoni eiro. Tas norāda uz to, ka likumprojekta fiskālā ietekme, visticamāk, varētu būt pozitīva.”

Ministrs Pavļuts uzskata, ka jāstrādā pie tā, lai visi, kam jāmaksā nodokļi, to tiešām arī darītu. “Tas ir kopdarbs pie nodokļu politikas. Jāstrādā arī pie dzīvesvietas deklarāciju kontroles uzlabošanas,” atzina ministrs un uzsvēra – ja likumprojekts tiks pieņemts, veselības aprūpei jebkurā gadījumā būšot nepieciešams papildu finansējums.

Ģimenes ārstiem jau vairākus gadus datu bāze ir sakārtota tā, ka pie viņiem reģistrētie pacienti, kas savu dzīvesvietu ir deklarējuši ārzemēs, ir citā statusā. “Mēs par viņiem nesaņemam kapitācijas naudu (vidēji 2,5 eiro par katru pacientu), bet viņi skaitās mūsu sarakstā. Šie pacienti vismaz divreiz trīsreiz gadā atbrauc pie mums uz pieņemšanu – viņiem pienākas viss tāpat kā Latvijas iedzīvotājiem.

Viņš ir mans reģistrētais pacients, es viņu pieņemu un uzskatu, ka ģimenes ārstu pienākums nav sekot, kādā statusā viņš atrodas un kur ir deklarēts. Pēc tam Nacionālais veselības dienests nosūta rēķinu valstīm, kur šis cilvēks maksā nodokļus,” pastāstīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.