Daniels Pavļuts
Daniels Pavļuts
Foto: Timurs Subhankulovs

Kam tiks valsts apmaksātā medicīna? 106

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Krievi paceļ balto karogu! Nofilmēts, kā okupanti padodas ukraiņiem
FOTO. Keita Midltone iziet sabiedrībā ģērbusies kleitā, ko tagad vēlas iegādāties teju visas Lielbritānijas sievietes
VIDEO. Krievijas propagandists tiešajā ēterā izplūst asarās un nolād no mobilizācijas bēgošos krievus
Lasīt citas ziņas

 

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vakar nobalsoja, ka Veselības aprūpes finansēšanas likuma labojumi būtu atzīstami par steidzamiem un jāpieņem vēl šī parlamenta laikā. Ar likuma grozījumiem plānots noteikt, ka valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi ir pieejami tiem cilvēkiem, kuri ir deklarēti Latvijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Kaut gan likuma labojumiem par viena veselības aprūpes pakalpojumu groza ieviešanu valstī vajadzētu stāties spēkā jau no 2023. gada 1. janvāra, tomēr Veselības ministrijai (VM), kura izpildīja Saeimas uzdevumu un izstrādāja šos likuma grozījumus, nav izdevies panākt, ka valdība tos akceptē.

Iepriekš tika plānots ieviest divu tā saucamo veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” principu, paredzot veselības aprūpes minimumu jeb “pamata grozu” un valsts obligāto veselības apdrošināšanu jeb “pilno grozu”, taču šī modeļa ieviešana tika atlikta. Saeima 2019. gadā konceptuāli nolēma, ka valstī nepieciešams viens veselības aprūpes “grozs”, kuru nodrošina valsts no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.

Tāpēc parlaments valdībai deva uzdevumu nostiprināt šo vienu “grozu” likumprojektā un iesniegt Saeimai. VM vairākkārt ir virzījusi koalīcijā piedāvāto redakciju, taču neveiksmīgi, tāpēc tagad VM tiešā ceļā vēršas pie Saeimas, lai tā izdiskutētu un pieņemtu likumprojektu.

Veselības ministrijai lielākās domstarpības radušās ar Finanšu ministriju (FM) un Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu par to, ka plānots ieviest viena “groza” valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, par pamatu ņemot šo pakalpojumu saņēmēja deklarēto dzīvesvietu.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“A/P”) pastāstīja, ka viena no galvenajām valdības prasībām bija skaidri noteikt iedzīvotāju grupu, kurai pienākas valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi, bet vienlaikus censties izvairīties no situācijas, ka valsts apmaksā arī to cilvēku ārstēšanu, kas Latvijā faktiski nedzīvo, nestrādā un nemaksā šeit nodokļus. Izņēmums ir neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas tiek nodrošināta visiem.

“Līdz ar to likumprojektā ir noteikts, ka veselības aprūpes grozs tiktu nodrošināts visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri Latvijā ir deklarējuši savu dzīvesvietu. Deklarētā dzīvesvieta cita starpā ir viena no pazīmēm, kas liecina par to, ka cilvēks ir Latvijas nodokļu rezidents. Latvijā ir spēkā likuma prasība, kas paredz, ka cilvēkam, atstājot valsti uz ilgāku laiku, pārceļoties uz citu valsti strādāt un dzīvot, ir pienākums anulēt dzīvesvietas deklarāciju.

Patlaban veselības aprūpe Latvijā ir nodrošināta visām personām, kurām ir personas kods. Šo cilvēku skaits ir līdz 2,3 miljoniem, jo tie nav tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī citu valstu iedzīvotāji, kam šeit ir dažādi statusi,” sacīja veselības ministrs. Viņš skaidroja, ka likumprojektā ir ietvertas 26 pacientu grupas, kuru veselības aprūpi valsts apdrošinātu pilnībā.

Savukārt FM neuzskata, ka dzīvesvietas deklarēšanas faktam ir jābūt noteicošajam, lai varētu saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Kā norādīja finanšu ministra padomniece Karina Ploka, cilvēks deklarēties varot jebkur un jebkurā brīdī un neesot iespējams to izkontrolēt.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe skaidro – informācija par dzīvesvietas deklarēšanu parādās Fizisko personu reģistrā, un personai, kura uzsāk dzīvi ārvalstīs, ir likumā noteikts pienākums norādīt savu dzīvesvietu. Taču PMLP nav iespējams izsekot tam, vai visi to dara. Arī Saeimas deputāte Anda Čakša atzina, ka lielākā pro­blēma esot kontrole, lai deklarēšanās dati tiktu salīdzināti.

Finanšu ministrijas pārstāve K. Ploka kritizēja likumprojektu arī tādēļ, ka tam neesot sasaistes ar nodokļu nomaksu, jo ne katrai Latvijā deklarētajai personai ir pienākums maksāt šeit nodokļus. Tāpēc FM uzskatot, ka ar šo likumprojektu veselības aprūpe tiekot piedāvāta pilnīgi visiem.

VM gan centās noraidīt šos pārmetumus. VM valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins sacīja, ka Nacionālajā veselības dienestā dati par Latvijā deklarētajiem cilvēkiem tiekot atjaunoti katru dienu.

Veselības ministrs pastāstīja, ka ministrijā esot veikta pat datu analīze: “Mēs zinām, ka no Latvijas izdeklarējušies vairāk nekā 200 tūkstoši mūsu valstspiederīgo. Dati rāda, ka no šiem 200 tūkstošiem cilvēku ap astoņiem tūkstošiem personu pirmajā pusgadā ir saņēmuši medicīnas pakalpojumus Latvijā. Kopumā to izmaksas bijušas 2,5 miljoni eiro. Tas norāda uz to, ka likumprojekta fiskālā ietekme, visticamāk, varētu būt pozitīva.”

Ministrs Pavļuts uzskata, ka jāstrādā pie tā, lai visi, kam jāmaksā nodokļi, to tiešām arī darītu. “Tas ir kopdarbs pie nodokļu politikas. Jāstrādā arī pie dzīvesvietas deklarāciju kontroles uzlabošanas,” atzina ministrs un uzsvēra – ja likumprojekts tiks pieņemts, veselības aprūpei jebkurā gadījumā būšot nepieciešams papildu finansējums.

SAISTĪTIE RAKSTI

Ģimenes ārstiem jau vairākus gadus datu bāze ir sakārtota tā, ka pie viņiem reģistrētie pacienti, kas savu dzīvesvietu ir deklarējuši ārzemēs, ir citā statusā. “Mēs par viņiem nesaņemam kapitācijas naudu (vidēji 2,5 eiro par katru pacientu), bet viņi skaitās mūsu sarakstā. Šie pacienti vismaz divreiz trīsreiz gadā atbrauc pie mums uz pieņemšanu – viņiem pienākas viss tāpat kā Latvijas iedzīvotājiem.

Viņš ir mans reģistrētais pacients, es viņu pieņemu un uzskatu, ka ģimenes ārstu pienākums nav sekot, kādā statusā viņš atrodas un kur ir deklarēts. Pēc tam Nacionālais veselības dienests nosūta rēķinu valstīm, kur šis cilvēks maksā nodokļus,” pastāstīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Krievi paceļ balto karogu! Nofilmēts, kā okupanti padodas ukraiņiem
FOTO. Keita Midltone iziet sabiedrībā ģērbusies kleitā, ko tagad vēlas iegādāties teju visas Lielbritānijas sievietes
VIDEO. Krievijas propagandists tiešajā ēterā izplūst asarās un nolād no mobilizācijas bēgošos krievus
“Apkārt notiekošais ir suņa murgi. Visi iebaidīti.” Maskavietis Gena stāsta, kāda ir mobilizācijas gaisotne Krievijā 2
Lato Lapsa par Šlesera atgriešanos politikā: “Tā bija lieliska daudzpakāpju sazvērestība” 60
Lasīt citas ziņas
Apcietina Carnikavas pamatskolas skolotāju, kuru tur aizdomās par dzimumnoziegumu pret bērniem
Bruņoti un “ārkārtīgi bīstami”. Krievijas savervētie noziedznieki aizbēguši no frontes un devušies sirojumos uz Krimu
Partijas “Stabilitātei!” deputāte melojusi par savu amatu – uzdevusies par padomnieci, bet patiesībā bijusi palīgstrādniece
“Izmeklēšana nozieguma vietā stiprinājusi aizdomas.” Zviedrija par atklāto “Nord Stream” noplūžu vietās
“Latvijas milzis” Anglijā kļuvis ļoti populārs. Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem
22:07
Bruņoti un “ārkārtīgi bīstami”. Krievijas savervētie noziedznieki aizbēguši no frontes un devušies sirojumos uz Krimu
22:00
“Raxtu Raxti” šogad svin 10 gadu jubileju, un par godu šim notikumam mūziķi dosies plašā jubilejas koncertturnejā
21:41
Ap Līvāniem klaiņo trīs bezbailīgi sumbri. Brīdina netuvoties dzīvniekiem!
AS un NA sabloķējas pret “Progresīvo” ņemšanu koalīcijā 48
„Mēs visi esam kā rezervisti”. Saruna ar Dailes teātra aktrisi Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu
VIDEO. Krievi paceļ balto karogu! Nofilmēts, kā okupanti padodas ukraiņiem
FOTO. Tikai dažas nedēļas pēc šķiršanās, Karīnas Račko vīrs Kristaps publiski atrāda savu jauno draudzeni 15
Divu partiju pārstāvji apstrīdējuši Saeimas vēlēšanu rezultātus 9
VIDEO. “Lai viņi paši izjūt savu ieroču spēku!” Ukraiņi dod prettriecienus ar krievu karavīru steigā pamestajiem ieročiem
VIDEO. Krievijas propagandists tiešajā ēterā izplūst asarās un nolād no mobilizācijas bēgošos krievus
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Jāni Slaidiņu 1
ES apstiprina astoto sankciju paketi pret Krieviju. Ko tā paredz?
Dzimtas kapos – lieli, veci koki, tāpēc apstādījumi nīkuļo. Vai tiem var līdzēt?
FOTO. Keita Midltone iziet sabiedrībā ģērbusies kleitā, ko tagad vēlas iegādāties teju visas Lielbritānijas sievietes
Mūžībā devies matemātiķis un politiķis Andris Buiķis
Ilze Kuzmina: Viena no jomām, kurā ne tikai “Konservatīvie”, bet arī “Attīstībai/Par” grāva savu reitingu, bija izglītība
Amatu pamet ilggadējais “Delfi” galvenais redaktors Bērziņš 10
Dace Baltruma: Neatstāj sajūta, ka ar daļu vēlētāju mūsu valstī kaut kas nav kārtībā
“Apkārt notiekošais ir suņa murgi. Visi iebaidīti.” Maskavietis Gena stāsta, kāda ir mobilizācijas gaisotne Krievijā 2
Par auto vadīšanu reibumā virs 1,5 promilēm plānota kriminālatbildība un konfiscēs auto 6
SAB direktors atklāj, ka Krievijai simpatizējoši aktīvisti Latvijas nospraustās “sarkanās līnijas” kopumā nepārkāpj 7
Intriganti kulsta mēles, kura Saeimā ievēlētā sagrūs pirmā. Egila Līcīša feļetons
Rīgā notiks militārās mācības – armija vingrināsies pilsētas teritorijā 55
VIDEO. Par nelikumīgu tabakas izstrādājumu glabāšanu aiztur piecas personas; arestē īpašumus 297 000 eiro vērtībā 2
Piektdien būs pārsvarā sauss un vējains laiks
Mobilizācija Krievijā skar vairāk nabadzīgus reģionus 5