Paliek jautājums, kāpēc attālinātajās sēdēs nevar piedalīties deputāti, kuri nav uzrādījuši sertifikātu 18
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc pagājušajā nedēļā piedzīvotājām tehniskajām problēmām platformā e-saeima, kas nodrošina Saeimai iespēju strādāt attālināti, tiekot vērtētas arī klātienes sēžu sasaukšanas iespējas. Taču esot visas cerības, ka tehniskie traucējumi būs novērsti un deputāti trešdien varēs turpināt darbu attālināti.
Tādā gadījumā paliek vairāku deputātu uzdotais jautājums, kāpēc sēdēs nevar piedalīties neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko un Romāns Naudiņš (NA), kuri nav uzrādījuši vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu.
Likums “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam” nosaka, ka deputāti, kuriem nav sertifikāta, ne tikai nevar piedalīties parlamenta darbā, bet nesaņem arī algu un kompensācijas.
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents Jānis Pleps un Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce savos atzinumos Saeimai norāda, ka parlamentam ir tiesības pašam noteikt, kā rīkoties šādos gadījumos.
Tam neiebilst arī citi juristi, bet viņu domas atšķiras jautājumā par Saeimas noteikto prasību samērīgumu.
Līdz ārkārtējās situācijas izsludināšanai 11. oktobrī, kad notika arī darbs klātienē, deputāti, kuriem nebija sertifikāta, uzrādīja negatīvu testa rezultātu. Taču likums šādu iespēju vairs neparedz.
Valdība rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu noteica, ka valsts un pašvaldību institūciju darbinieki un amatpersonas no 15. novembra savus pienākumus var veikt tikai tad, ja ir uzrādījuši sertifikātu. Ārkārtējā situācijā ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā valdība var noteikt tādus ierobežojumus.
Taču Saeimas un pašvaldību deputāti ir vēlētas amatpersonas. Viņu darbību, atsaucoties uz nepieciešamību deputātiem solidarizēties ar citās institūcijās strādājošajiem un rādīt piemēru, noteica īpašā likumā.
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere norādīja: “Uzskats, ka Ministru kabinets ārkārtējās situācijas laikā varētu ierobežot Saeimas deputātu tiesības pildīt tiem noteiktos pienākumus, ir pretrunā ar parlamenta autonomijas principu, kas izriet no Satversmē noteiktā varas dalīšanas un tiesiskuma principa.”
Juridiskā biroja ieskatā, Ministru kabineta rīkojums neskar konstitucionālo orgānu amatpersonu statusu un pilnvaras.
Attālināti neredz apdraudējumu
Pagājušajā nedēļā neatkarīgais deputāts Ralfs Nemiro Saeimas sēdē, atsaucoties uz Satversmi, kas nosaka, ka Saeima sastāv no 100 deputātiem, vaicāja, kāpēc Saeimas darbā nevar piedalīties J. Stepaņenko un R. Naudiņš.
“Šī ir netaisnība, jo nav loģiska iemesla, kāpēc šie deputāti nevarētu piedalīties attālinātajās sēdēs. Ne mēs varam viņus inficēt, ne viņi mūs var inficēt. Es vēlos, lai mēs kā atbildīgi deputāti par šo jautājumu runātu, jo nevaram izslēgt no Saeimas dalības tautas mandātu saņēmušus cilvēkus.”
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) atbildēja, ka tajā brīdī Saeimas sēdē piedalās tikai 81, nevis 100 deputāti.
R. Nemiro gan runāja nevis par tiem, kuri nav sēdē komandējuma vai kāda cita iemesla dēļ, bet gan par deputātiem, kuriem liegts būt klāt, jo viņi nav uzrādījuši sertifikātu. Tādi ir tikai divi parlamentārieši, jo Vladimirs Nikonovs (“Saskaņa”) sertifikātu dažas dienas vēlāk saņēma.
Pagājušajā nedēļā sēde ilga tikai aptuveni pusstundu, jo tehnisku iemeslu dēļ Saeima darbu attālināti platformā e-saeima vairs nevarēja turpināt.
Saeimas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju direktors Indulis Bikše aģentūrai LETA skaidroja, ka, iespējams, tehniskās problēmas radušās “Google Chrome” pārlūkprogrammas atjauninājuma mijiedarbībā ar e-saeimas sistēmu. Tās bija saistītas ar video, bet, piemēram, balsošanas sistēma darbojās.
Nenotikušās sēdes pārceltas uz šo trešdienu un ceturtdienu, kad parlamentā vajadzētu skatīt arī jautājumus, kas nav izskatīti vēl 25. novembra sēdē.
Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”) un sekretāra biedre Inese Voika (“AP”) “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka tehniskās problēmas varētu būt novērstas un deputāti tad turpinās darbu attālināti. Taču nepieciešamības gadījumā varētu notikt arī darbs klātienē, pieļāva I. Voika.
Tas gan, visticamāk, nevarētu notikt uzreiz, jo daļa deputātu neatrodas Rīgā.
Zaļo un zemnieku savienība un neatkarīgais deputāts Vjačeslavs Dombrovskis jau pagājušajā nedēļā aicināja Saeimu atsākt darbu klātienē.
Jāteic, ka varbūtējā nepieciešamība sanākt uz klātienes sēdēm bija viens no argumentiem, ar ko tika pamatota prasība deputātiem bez sertifikāta liegt dalību parlamenta darbā.
“Mani gribēja apklusināt”
Deputāte Jūlija Stepaņenko “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka gatavo prasību Satversmes tiesai (ST). “Man kā juristei tā ir goda lieta, lai konstitucionālā sūdzība būtu kvalitatīvi sagatavota augstākajā līmenī,” sacīja J. Stepaņenko.
Viņa uzskata, ka neviens no likuma mērķiem nav saistīts ar epidemioloģisko drošību. “Es biju gatava testēties, cik vien bieži tas būtu nepieciešams. Tas bija gājiens, lai mani apklusinātu,” uzskata J. Stepaņenko.
Viņa ir viena no aktīvākajām debatētājām. J. Stepaņenko ievēlēja Saeimā no “Saskaņas,” no kuras frakcijas viņa drīz izstājās. Tagad viņa ir viena no Aināra Šlesera dibinātās partijas “Latvija pirmajā vietā” līderēm.
Ar R. Naudiņu “Latvijas Avīzei” sazināties neizdevās. Iepriekš deputāts teica, ka ir vakcinējies ar Pasaules veselības organizācijas atzītu vakcīnu, kas Latvijā nav pieejama. Tāpēc viņam būs nepieciešams laiks, lai saņemtu Eiropas digitālo sertifikātu un iesniegtu visus nepieciešamos dokumentus Veselības ministrijā.
Vaicāts par noteikto prasību samērīgumu, A. Klementjevs teica, ka viņš par tām nav balsojis, bet, ja kolēģi šādu likumu ir pieņēmuši, tas ir jāpilda, jo “Saeimas deputātiem ir jārāda piemērs”.
I. Voika atzina: “Tas ir bezprecedenta gadījums, jo deputātu pilnvaru liegšana ir ārkārtējs gadījums, taču šī arī ir ārkārtējā situācija.”
Tas, ka šo jautājumu skatīs Satversmes tiesa, esot labi, jo ST ir vieta, kur “nevis soda, bet izvērtē visus aspektus”.
Deputāte atsaucās uz konstitucionālo tiesību juristu J. Plepu. Viņš Saeimai sniegtajā atzinumā atzīst, ka Saeimas Kārtības rullis neparedz deputātu atstādināšanu, izslēgšanu no Saeimas sēdes vai Saeimas sastāva, ja viņam nav sertifikāta.
“Taču ārpus juridiskā viedokļa ietvara atrodas attiecīgā jautājuma iespējamie risinājumi Saeimas deputāta politiskās atbildības ietvarā, kad ārkārtējās situācijas laikā nav izpildīts valsts amatpersonas pienākums,” norāda J. Pleps.
“Saeimai pašai šis jautājums ir jāatrisina. Saeima to arī izdarīja. Taču ir jautājums, cik samērīgi viņi to izdarīja, ņemot vērā, ka pastāv tāds tehnoloģisks risinājums kā e-saeima.
Jautājums par samērīgumu tiks skatīts Satversmes tiesā.
Man ir visa uzticība Satversmes tiesai, kas atbilstoši savai metodoloģijai to atrisinās,” tā 29. novembrī intervijā Latvijas Radio sacīja Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele.
Viņa pastāstīja, ka pēdējā laikā bijušas divas ziņas no Latvijas, kas bija Eiropas medijos. Viena ziņa bija, kad valdība pieņēma lēmumu par trīs nedēļu mājsēdi. Par to vēstījuši visi ziņu kanāli – arī Francijā, kur Latvija ļoti reti ziņās parādoties.
“Un otrs bija stāsts par to, ka Latvijas Republikas Saeimā nelaidīs iekšā deputātus, ja viņi nebūs vakcinējušies. Arī tas izskanēja ļoti plaši. Piemēram, Islandē, kas ir parlamentārisma zeme, tas viņiem likās ļoti amizanti, lai nelietotu citu vārdu,” sacīja I. Ziemele.
Uz jautājumu, “vai amizanti pozitīvā vai negatīvā nozīmē”, I. Ziemele atbildēja: “Drīzāk jau otrais.”
Viņa uzsvēra, ka Saeimai ir sava specifika, Saeima ir galvenais konstitucionālais orgāns un tai ir īpaša atbildība.
Valsts pārvalde – ierēdniecība – ir valsts politikas izpildītāji, kas atšķiras no parlamentārās debates Saeimā, kur ļoti svarīga ir klātbūtne, jo parlamentā notiek ideju un politikas cīņa, uzskata juriste.
