Kāpēc tik vēlu pavasarī vēl ir salnas? “Gluži pretēji – marts un aprīlis ir siltāks par normu!” 0
Gandrīz ik gadu Latvijā salnas uznāk vēlā aprīlī, maijā, dažkārt pat jūnijā. Savvaļas augi tām ir pielāgojušies, bet dārzos salnas bieži nes postījumus. Arī šogad dārzu īpašnieki un lauksaimnieki sūdzas par salnām, lai gan pavasaris ne tuvu nav auksts, par to plašāk raksta lsm.lv.
Gluži pretēji – marts bija 3,6 grādus siltāks par klimatisko normu, bet aprīlis – 1,3 grādus siltāks par normu (1991.–2020. gads). Klimata pārmaiņu dēļ pēdējos gados pavasaros arvien biežāk uznāk netipiski silts laiks, kam sekojošais vēsums šķiet neierasts, lai gan salnas ir normālas Latvijas klimatam.
No kurienes nāk aukstums?
No Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem zināms, ka salnas zāles augstumā Latvijā iespējamas līdz pat jūlija sākumam, bet biežāk tās novērojamas aprīļa beigās un maijā.
Galvenais iemesls ir auksto gaisa masu ienākšana no Skandināvijas un arktiskajiem reģioniem. Kamēr Skandināvijas ziemeļos vēl ir sniegs un Arktikā gaiss nav iesilis, atmosfēras cirkulācija var atnest aukstumu līdz Baltijai.
Retos gadījumos, kad pavasarī ilgstoši valda dienvidu vēji, salnu nav – tāds siltums pēdējo reizi bija 2018. gada maijā, kad iestājās noturīgs siltums līdz pat vasarai.
Latvijā laikapstākļus nosaka atmosfēras cirkulācija jeb vēju virziens. No saules saņemtais siltums pavasarī ir līdzīgs kā augusta sākumā, taču aukstais gaiss no ziemeļiem to nespēj pietiekami sasildīt, tāpēc salnas ir biežas.
