Latvijā
Politika

“Kāpēc viss notiek tik kosmiskā, bezjēdzīgā ātrumā?” darbinieki neizpratnē par apvienotu ēku sabiedriskajiem medijiem2

Foto: AP/SCANPIX/LETA

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Sabiedrisko mediju uzraugs Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) Finanšu ministrijā (FM) pieteikusies naudas saņemšanai apvienoto sabiedrisko mediju ēkas būvei, pretendējot uz Eiropas Savienības (ES) finansējumu, kas paredzēts Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Līdzās šim tika iesniegts arī otrs projekts, kas paredz atjaunot Latvijas Televīzijas ēku Zaķusalā un pārcelt tur no Doma laukuma Latvijas Radio.

NEPLP un citi iesaistītie sliecas atbalstīt jaunas ēkas celtniecību, nevis Zaķusalas ēkas rekonstrukciju. Bet kuru variantu atbalstīt, oktobrī lems Ministru kabinets reizē ar visa ES divu miljardu eiro plāna izskatīšanu. Tālāk akcepts jāsaņem arī no Eiropas Komisijas.

Par to, ka projekts tiek virzīts tik strauji, sabiedrībā izskan pārsteigums, arī Latvijas Radio atsevišķi pārstāvji brīnās, jo vēl nemaz neesot skaidrs, kāds būs pats apvienotais sabiedriskais medijs.

“Nav notikušas vēl nekādas diskusijas pat par to, pēc kādiem pamatprincipiem tiks īstenots apvienošanās process, bet jau mērkaķa ātrumā tiek izstrādāti lēmumi par jaunas ēkas vajadzībām,” raksta “Latvijas Radio 1” programmu vadītājs Aidis Tomsons.
Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons.
Foto – LETA

NEPLP virzītā iecere aizvadītajā nedēļā tika apspriesta īpaši sasauktā Attīstības komisijā, ko vadīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) un kur piedalījās arī citi politiķi.

Klāt bijusi arī Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vadība, bez kuras piekrišanas nebūtu iespējams Finanšu ministrijā iesniegt sabiedriskā medija mītnes būvniecības, kā arī rekon­strukcijas projekta aprakstu.

“Kopumā ņemot, mēs neiebildām pret jaunas ēkas būvniecību, bet Latvijas Radio valdei ir vairāki nosacījumi, kuri būtu jāizpilda, lai mēs varētu pilnībā saprast, kas jaunajā namā ir nepieciešams.

Proti, secībai un procesam būtu jāatbilst loģiskiem etapiem, kas paredz gan sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pieņemšanu, gan arī sabiedrisko mediju apvienošanās koncepciju. Tikai tad var tapt projekts, kāda būs ēka un kas tajā atradīsies.

Latvijas Radio darbiniekiem ir ļoti svarīgi, lai viņi būtu iesaistīti apvienošanās koncepcijas izstrādē un lai tiktu uzklausīti viņu viedokļi.

Liels trūkums esošajam piedāvājumam ir tas, ka nav līdz galam skaidrs, kas notiks ar vēsturisko un jo­projām unikālo “Latvijas Radio 1″ studiju Doma laukumā, jo jaunajā projektā, ko izstrādāja NEPLP nolīgtā arhitekte, tā nav iekļauta. Bet tik kvalitatīva skaņu ierakstu studija ir vienīgā valstī,” sacīja Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne. Viņa arī piebilda, ka projekts tapis pāris nedēļās, tāpēc mācot šaubas par tā kvalitāti.

Runā jau sen

Tomēr skaidrības labad jāpiebilst, ka finansējums jaunas sabiedrisko mediju ēkas būvniecībai ir ieplānots Nacionālajā attīstības plānā 2020.–2027. gadam – apmēram 40 miljoni eiro. Taču Covid-19 krīzes laikā parādījusies jauna un ātrāka iespēja – piesaistīt finansējumu no ES Ekonomikas atveseļošanas mehānisma.

Foto: Valsts Kanceleja

Jau maija nogalē NEPLP vērsās pie kultūras ministra, finanšu ministra un ekonomikas ministra ar lūgumu sākt diskusiju par sabiedrisko mediju kopīgas ēkas būvniecību. Toreiz NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš norādīja uz izskanējušo informāciju, ka ekonomikas sildīšanai pēc Covid-19 krīzes valsts varētu būvēt kādu no lielajām ēkām un tā varētu būt vienotā sabiedriskā medija ēka.

Runājot par vienoto sabiedrisko mediju I. Āboliņš paudis, ka sākumposmā Latvijas Radio un Latvijas Televīzija saglabātu atsevišķus ziņu dienestus un valdes, bet tiktu apvienotas administratīvās funkcijas un žurnālistu darba koordinācija.

Par jaunu ēku ir arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš (viņa vadītā komisija izraugās NEPLP locekļus, un viņš bija iniciators Attīstības komisijas izveidei). “Jautājums par jaunas sabiedrisko mediju ēkas būvniecību manā redzeslokā ir bijis tik ilgi, cik esmu Saeimā, proti, sešus gadus.

Pašreizējā televīzijas ēka Zaķusalā un Radio nams Doma laukumā ir morāli un fiziski novecojušas.

Lai modernizētu Zaķusalas namu un izremontētu Radio māju, valsts budžetā būtu nepieciešami vismaz 100 miljoni eiro. Šādas naudas nav un nebūs. Bet mums ir iespēja pieteikties uz Covid-19 krīzes pārvarēšanai piešķirto ES finansējumu, kas nodrošinātu līdz pat 100% no ēkas būvniecībai nepieciešamās naudas.

Foto: Gatis Dieziņš/LETA

NEPLP ir mums iesniedzis aptuvenos aprēķinus par ēkas būvniecības izmaksām – tās varētu būt 55–58 miljoni eiro. Valstij būtu jānodrošina 20% liels līdzfinansējums,” sacīja Kaimiņš.

Kaimiņš solīja, ka Radio mājas pirmā studija tomēr netikšot aiztikta, jo, lai uztaisītu jaunu šāda veida studiju, būtu nepieciešami vismaz 5–6 miljoni eiro.

Skanstē vai Zaķusalā

“Šobrīd ir izdarīta tikai viena lieta – mēs esam ielikuši kāju durvīs, lai Latvija varētu pretendēt uz šo finansējumu. Vēl ir pāragri runāt, kurā vietā ēku cels un kas to darīs. Ja nauda netiks iedota, tad par jaunu ēku varam nesapņot vēl vismaz divdesmit gadus,” sacīja Kaimiņš.

Uzņēmums “Valsts nekustamie īpašumi” pēc NEPLP lūguma gan jau ir apzinājuši divas iespējamās sabiedrisko mediju ēkas būvniecības vietas uz valsts un pašvaldību zemes.

NEPLP pārstāve Ieva Kalderauska teikusi, ka viena atrodas Skanstes rajonā blakus Saeimas autobāzei, bet otra – Zaķusalā līdzās pašreizējai Latvijas Televīzijas ēkai, kur kādreiz tika plānots būvēt Latvijas Radio.

Tas, vai Eiropas Komisija atbalstīs ieceri būvēt jaunu sabiedrisko mediju ēku, taps skaidrs nākamā gada pavasarī. Ja atļauja tiks dota, tad būvdarbi būs jāpabeidz līdz 2026. gadam.

Latvijai kopā pieejami divi miljardi eiro

• Saskaņā ar Eiropadomē panākto vienošanos tiek izveidots jauns Eiropas Savienības budžeta instruments – Atveseļošanas un noturības mehānisms. Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši tās, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

• Finansējums pieejams periodam līdz 2026. gada vidum, un, pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, Latvijai garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,6 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 0,3 miljardi eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,3 miljardi eiro.

• Finansējuma saņemšanai Latvijai būs nepieciešams izstrādāt Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu, kas ietvers plānotās reformas un investīcijas.

* Katras dalībvalsts sagatavotais Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns tiks iesniegts apstiprināšanai Eiropas Komisijā un ES Padomē.

• Oficiāli plāns tiks iesniegts Eiropas Komisijā pēc tam, kad būs stājusies spēkā regula, iespējams, 2021. gada pavasarī, bet jau šī gada oktobrī plāna projektu paredzēts iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.

Avots: Finanšu ministrija

“Vai piekritīsim, ka mūs šādā veidā uzpērk?”

Aidis Tomsons, “Latvijas Radio 1” programmu vadītājs: “Kāpēc viss notiek tik kosmiskā, bezjēdzīgā ātrumā? Nu, protams, Covid nauda! [..] Tas nekas, ka nav pat zināms, kādas telpas vispār ir vajadzīgas, kāds šis medijs izskatīsies. [..] Runa ir tikai par pašas mājas izbūvi.

Saistītie raksti

Visa infrastruktūra, tehniskais iekārtojums, pārcelšanās maksas, nodrošinot tiešraidi, un pārējais – to jau tad redzēs. [..] Ja šādi rīkotos citas valsts institūcijas, mēs taču brēktu par to skaļā balsī!

Vai tiešām piekritīsim, ka mūs šādā veidā apklusina (vai uzpērk)? Mēs nebūsim morāli tiesīgi turpmāk runāt par valsts līdzekļu godprātīgu sadali, ja paši šo praksi īstenosim!”

Fragments no raksta portālā “delfi.lv”

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.