Latvijā
Izglītība

Skolotāji būs arī mediķi: par “neredzamajām” Covid-19 pazīmēm, vecāku “zīmēm” un reālo situāciju skolās4


Kaut Latvijas skolās nav noteikta prasība nēsāt sejas maskas, daži skolēni tās tomēr lieto. Tikmēr citviet Eiropā maskas skolēniem jāvalkā, ja nav iespējama distancēšanās.
Kaut Latvijas skolās nav noteikta prasība nēsāt sejas maskas, daži skolēni tās tomēr lieto. Tikmēr citviet Eiropā maskas skolēniem jāvalkā, ja nav iespējama distancēšanās.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Dažādots stundu sākuma un pusdienošanas laiks, atcelta mācību kabinetu sistēma, pārejot uz mācībām lielākoties vienā telpā, – tie ir tikai daži pasākumi, ko Latvijas un arī citu valstu skolas ieviesušas, lai varētu turpināt mācības Covid-19 pandēmijas laikā.

Divām Latvijas skolām jau nācies rīkoties, kad saslimst kāds skolēns, – no šīs nedēļas vienai no Daugavpils 16. vidusskolas 9. klasēm mācības notiek attālināti, jo kādam audzēknim konstatēts Covid-19.

Pašizolācija līdz 22. septembrim noteikta 26 skolēniem un astoņiem skolotājiem (šī Daugavpils skola izvēlējusies nodrošināt skolotāju rotācijas, kamēr visi klases skolēni mācās tikai vienās telpās).

Septembra sākumā inficēšanās tika konstatēta audzēknim Rīgas Austrumu vidusskolā, un mājas karantīna noteikta 14 klasesbiedriem un četriem pedagogiem.

Taču par mācību norisi visām skolām vēl daudz jautājumu. Tie izskanēja arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) rīkotajā sanāksmē.

Piemēram, nav skaidrs, kā mācības tiks organizētas tad, ja pašizolācija vai karantīna būs jāievēro skolotājiem.

Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir arī, kā skolās atpazīt iespējamu saslimšanu ar Covid -19. No mediķu teiktā var secināt, ka tas nav vienkārši. Piemēram, sākotnēji ķīniešu mediķi bija vēstījuši, ka klasiskas pazīmes ar koronavīrusu sasirgušiem bērniem ir klepus, drudzis, elpošanas grūtības.

Toties, kad slimība nonāca Amerikas Savienotajās Valstīs, tur tika secināts, ka trešdaļai saslimušo bērnu ir arī galvas un muskuļu sāpes, var būt caureja un vemšana.

Tikko Lielbritānijā publicēts pētījums arī apstiprina, ka bērniem ar šādu saslimšanu var būt gremošanas traucējumi.

Tāpat sastopams nogurums, aukstuma sajūta, ožas un garšas izmaiņas. Kopumā par Covid–19 saslimšanu var liecināt 11 simptomi, bet var būt tikai viens simptoms, turklāt neizteikts. Latvijā 17 procentiem saslimušo bērnu vispār nebija simptomu.

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) apkopotie fakti par nepilngadīgajiem Covid-19 pacientiem liecina, ka paaugstināta temperatūra virs 37,5 grādiem bija 46% saslimušo, 27% novērotas iesnas, bet 23% – klepus un tikpat daudziem mazajiem slimniekiem bija galvassāpes.

Gastroenterālas problēmas bija 15% saslimušo bērnu. BKUS Klīnikas vadītājas vietniece Jana Pavāre secinājusi, ka “tikai pēc simptomiem nav iespējams diagnosticēt Covid -19, jo līdzīgi simptomi ir gan citām vīrusu infekcijām, piemēram, gripai, gan hroniskām slimībām”.

Tāpēc nav mērķtiecīgi ik dienu skolā vai bērnudārzā pārbaudīt, vai bērniem nav simptomu, to nedarot nekur pasaulē.

“Ja bērns klepo un viņam tek deguns, bet nav temperatūras, noteikti nevajag skolēnu identificēt kā slimu un sūtīt mājās. Apsārtis kakls arī nav iemesls neiet uz skolu, jo tas tāds var būt dažādu iemeslu dēļ,” teica J. Pavāre.

Savukārt, ja zināms, ka bērns vai viņa tuvinieki atgriezušies no valsts, ko vairāk skāris koronavīruss, tad gan pie šādiem simptomiem ir pamats aizdomām par Covid-19 infekciju. “Izglītības darbiniekiem šogad būs tomēr nedaudz jānodarbojas arī ar medicīnu,” atzīst J. Pavāre.

“Ļoti labi, ka skolā veic temperatūras mērījumus, jo tas liek atcerēties par Covid-19. Taču to nevar izmantot kā rīku, lai pateiktu, ka bērnam noteikti ir šī saslimšana.”

Tomēr skolai vajadzētu ar vecākiem vienoties, ka bērni ar paaugstinātu temperatūru netiek vesti uz skolu. Pirms bērns atkal dodas mācīties, vismaz diennakti viņam jābūt bez paaugstinātas temperatūras un nav jālieto temperatūru pazeminoši līdzekļi.

Vecāku zīmes vairs nav uzticamas?

Iepriekš, ja bērns bija nedaudz apslimis, parasti viņš dažas dienas palika mājās un attaisnojošu zīmi rakstīja paši vecāki.

Tagad Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane uzskata: ja skolēns bijis apslimis, pirms atgriešanās skolā tomēr vajadzētu ārsta konsultāciju.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) direktora vietniece attīstības un epidemioloģiskās drošības jautājumos Ilona Liskova ieteica: skolām jāuzskaita skolēnu prombūtne, jo tad saslimšanu gadījumā varētu pārbaudīt, ar ko tā saistīta.

Tāpat ikdienā skolu darbiniekiem jāuzmana, lai skolu neapmeklē personas ar akūtām elpceļu infekcijas pazīmēm, taču, kā jau minēts, iesnas nav šāda pazīme.

SPKC tīmekļa vietnē aprakstīts, gan kādiem simptomiem vajadzētu pievērst uzmanību, gan ko darīt, ja simptomi pamanīti u. c. Atgriezties skolā tādos gadījumos drīkstēs tikai ar ārsta atļauju.

Ja skolēns tiešām inficējies ar Covid-19, skola noteikti to uzzinās, jo būs jānoskaidro, ar ko inficētais bijis tuvā kontaktā un jādezinficē klase un koplietošanas telpas. “Tikai, kad skolās būs saslimšana, būs redzams, cik labi strādā skolas plāns par skolēnu nošķiršanu,” atzina I. Liskova.

Bērni slimo vieglāk

Pasaules pieredze liecina, ka skolu atvēršana būtiski neveicina saslimšanu ar koronavīrusu. Vismaz pagaidām novērots, ka bērni vīrusu aktīvāk izplata mājsaimniecībās un nometnēs ar nakšņošanu, nevis skolās.

Turklāt bērni ar šo kaiti slimo salīdzinoši reti: gan Latvijā, gan, piemēram, ASV tikai aptuveni astoņi procenti Covid-19 pacientu ir bērni.

Kā piebilda J. Pavāre, hospitalizēti viņi tiek 20 reizes retāk nekā pieaugušie, tātad slimo vieglāk. No 35 Latvijā saslimušajiem bērniem deviņus ievietoja slimnīcā, septiņus tur paturēja.

Tiesa, tie, kuriem ir hroniskas slimības un aptaukošanās, slimo smagāk.

Citās valstīs arī jau bijuši saslimšanas gadījumi skolās. Parasti tādos gadījumos skolu neslēdz, bet nosaka stingrākas distancēšanās prasības.

Tikai tad, ja daudz saslimšanas gadījumu, pāriet uz attālinātām mācībām. Tādam scenārijam jāgatavojas laikus, ieteica J. Feldmane. Tāpat skolām būtu savlaicīgi jāizstrādā plāns, kā tās darbosies, ja saslims vai būs pašizolācijā, piemēram, skolas vienīgais ķīmijas skolotājs.

LPS rīkotajā sanāksmē skolu pārstāvji lūdza likumā skaidri noteikt, vai drīkst attālināti nodarbināt skolotāju, kam noteikta karantīna. Veselības ministrijas un Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pārstāvji sacīja, ka aizliegts strādāt nav, pat ja paņemta slimības lapa.

Tomēr Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas direktors Guntis Vasiļevskis norādīja – ja ir izsniegta slimības lapa, strādāt nevar, tāpēc ir bažas, ka, saslimšanai ejot plašumā, skolas vairs nevarēs nodrošināt mācību norisi.

Ko skolai nav tiesību zināt?

Nav īsti skaidrs, kā skola var iegūt informāciju par to, vai skolēns bijis valstī, pēc kuras apmeklējuma jāievēro pašizolācija. Skolām neesot tiesību taujāt, kur skolēns vai viņa kontaktpersonas bijušas… IKVD Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs sacīja, ka skolām ir tiesības uzdot šādus jautājumus, taču skolēniem un vecākiem nav pienākuma atbildēt.

Nedrīkst būt situācijas, ka skolēnu nepielaiž mācībām, kaut viņam slimības pazīmju nav, bet skola nav saņēmusi prasīto informāciju. Jāpiebilst arī – ja vecāki vai citas kontaktpersonas bijušas ārzemēs, bet bērns ne, uz bērnu pašizolācijas prasība neattiecas.

VIEDOKĻI

Pasaules pieredze liecina, ka skolu atvēršana būtiski neveicina saslimšanu ar koronavīrusu. Turklāt bērni ar Covid-19 slimo salīdzinoši retāk.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Kā mācās Latvijas skolās

Guntis Vasiļevskis, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas direktors: “Ja turpinātu mācīties kā līdz šim, nevarētu nodrošināt distancēšanos. Tāpēc šajā mācību gadā tikai 12. klase visu laiku mācās klātienē, bet pārējie – vienu nedēļu attālināti, vienu nedēļu klātienē. Nākotnē varētu arī 9. klase visu laiku mācīties klātienē.

Stundas sākas dažādos laikos, lai starpbrīži nepārklātos. Katru dienu personāls noslauka visus slēdžus, stenderes, skapīšus ģērbtuvēs. Sensors, kas uzstādīts mūsu skolā, nemēra temperatūru, bet parāda, vai tā nav virs 37,4 grādiem.

Esam noteikuši, ka ēdamzālē, kaut tā ir liela, nevar uzturēties vienlaikus vairāk par sešām klasēm. Garderobēs nedrīkst uzturēties ilgāk par piecām minūtēm. Nedomāju, ka skolotāji var tikt galā ar skolēnu veselības stāvokļa noteikšanu.”

Nataļja Rogoļeva, Rīgas 34. vidusskolas direktore: “Mūsu skolā līdz 6. klasei mācās tikai klātienē, no 7. klases – daļēji attālināti. Trīs nedēļas ir klātienes mācības, bet vienu nedēļu mācās attālināti: tad jauna viela netiks apgūta, bet, piemēram, rakstīs referātu vai projekta darbu.

Skolēni ienāk skolā pa trīs ieejām dažādos laikos. No savas klases uz citu skolēni dodas tikai dažās stundās. Vēl domājam, kā dalīt klasi grupās valodu stundās. Atteicāmies no garderobes. Virsdrēbes skolēni atstāj uz pakaramajiem pie klases. Arī uz ēdnīcu skolēni iet dažādos laikos. Mācību dienas ilgums ir ļoti pagarinājies.”

Inese Didže, Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore: “Uzsveram skolēniem, ka arī viņi ir līdzatbildīgi. Skolā ir divi temperatūras sensori, bet skolēni paši atbildīgi, vai mēra un reaģē, ja tā ir paaugstināta. Mācību process notiek klātienē. Manuprāt, jādomā, kā paaugstināt skolu māsu kvalifikāciju, jo no viņu zināšanām un prasmēm tagad atkarīgs ļoti daudz.”

Kā mācības atsāk citviet

Itālijā skolas darbu atsāka 14. septembrī. Skolās jāievēro metra distance starp cilvēkiem, skolēnu un skolotāju galdi izvietoti ar divu metru distanci. Ja nevar nodrošināt distancēšanos, jānēsā maskas. Vecākiem ir pienākums ik rītu mērīt bērniem temperatūru.

Horvātijā tiek nodalītas skolēnu grupas, ir fiziskās distancēšanas pasākumi. Ja nevar nodrošināt distanci, sākot no 4. klases, jānēsā sejas maskas vai arī skolēnus dala vēl mazākās grupās.

Dānijā skolas strādāja maijā un 10. augustā sākās jaunais mācību gads. Tur skolā spēkā metra distancēšanās, skolēnu dalīšana grupās, sejas masku lietošana. Jābūt gataviem scenārijiem attālinātām vai daļēji attālinātām mācībām.

Saistītie raksti

Vācijā skolās jāievēro pusotra metra distance. Vairāk nodarbību organizē ārpus telpām. Jālieto sejas maskas, ja sastopas dažādas skolēnu grupas.

Izraēlā arī nodala skolēnu grupas, katrā var būt ne vairāk kā 18 skolēni. Nedrīkst satikties vairāk par piecām klasēm. Tiek kombinētas attālinātās un klātienes mācības. Klātienes mācībām vecākiem katru dienu jāparaksta apliecinājums, ka bērns ir vesels.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.