Dabā
Zaļā Latvija

Neveiksmīga iepirkuma dēļ steigā top plāns, kas būtiski mainīs ikviena Latvijas iedzīvotāja ikdienu. Kāpēc tāds vajadzīgs?16

Foto: EPA/Scanpix/LETA

Saistībā ar ES izvirzītajiem mērķiem pārejai uz aprites ekonomiku Latvijas valdība septembra sākumā apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto plāna projektu “Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.–2027. gadam”.

Pasākumu plānu aprites ekonomikas attīstībai Latvijā ir iecerēts sagatavot un iesniegt Ministru kabinetam līdz 2022. gada 30. oktobrim.

Vienlaikus neveiksmīga iepirkuma dēļ neierasti īsā termiņā (divu mēnešu laikā, līdz šā gada oktobra otrajai nedēļai) ir jāsagatavo Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns (AAVP) 2021.–2028. gadam, kurā noteikto mērķu īstenošana būtiski mainīs ikviena Latvijas iedzīvotāja ikdienu.

Kāpēc vajadzīgs plāns?

Pirms vairākiem gadiem apstiprinātajos ES aprites ekonomikas tiesību aktos ir arī četras atkritumu saimniecības nozares direktīvas, kurās noteikti sasniedzamie mērķi atkritumu rašanās novēršanā, atkritumu atkārtotā izmantošanā, atkritumu pārstrādē un atkritumu apglabāšanā.

Ja valsts neizveido AAVP nākamajiem astoņiem gadiem, nevar saņemt ES atbalstu nozares sakārtošanai un izaugsmei.

Atbalsts ir vajadzīgs daudzām Latvijai jaunām iniciatīvām, toskait bioloģiski noārdāmo atkritumu (pārtikas atkritumi, dārza un parka atkritumi) dalītai vākšanai, kompostēšanai, pārstrādei, kuru Rīgā ieviesīs jau nākamajā gadā, citviet Latvijā 2023. gadā; tekstilizstrādājumu dalītai vākšanai un pārstrādei, to ieviesīs 2025. gadā, atkritumu vākšanas punktu un laukumu ierīkošanai un citiem mērķiem.

AAVP ir vajadzīgs, lai Latvijas valsts varētu izpildīt solījumu ES pārvērst atkritumus par izejvielām. Par šā uzdevuma neizpildi piemēro naudas sankcijas.

AAVP sagatavošanai ir jāsavāc un jāvērtē liels daudzums informācijas, kā arī jāspēj prognozēt atkritumu un finanšu plūsmas nākotnei. Balstoties uz AAVP, valsts plāno ES fondu naudas atbalsta piesaisti svarīgākajām nozarēm.

Kā norāda VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola, tieši apšaubāmu prognožu izteikšana bija iemesls, kāpēc VARAM un SIA “Gateway Baltic”, kas jau vairākus mēnešus darbojās ar plāna gatavošanu, šā gada sākumā abpusēji lauza līgumu par AAVP sagatavošanu.

SIA “Gateway Baltic” direktors Mārtiņš Tiknuss “ZL” paskaidroja, ka svarīgākie sadarbības pārtraukšanas iemesli bija plāna detalizācijas pakāpes atšķirīgās izpratnes pasūtītāja un piegādātāja pusēs.

Vainīgo nav. Par paveikto darbu “Gateway Baltic” saņēma 20 118,64 eiro plus PVN.

VARAM maijā sludināja jaunu iepirkumu, kurā pieteicās viens pretendents SIA “Geo Consultants”, un šā gada jūlijā ar šo uzņēmumu noslēdza līgumu par AAVP gatavošanu, kopējā atlīdzība 67 770,00 eiro plus PVN.

Uz jautājumu, vai VARAM ierēdņi paši nespēj gatavot AAVP, A. Ozola vērsa uzmanību – nespēj gan. Iemesls ir ļoti lielais vācamās informācijas daudzums, daudzās ES prasības atkritumu apsaimniekošanas nozarei, un sasniedzamie mērķi, ar kuriem šīs prasības ir jāsamēro, kā arī prasme prognozēt jaunās atkritumu plūsmas.

Piebildīsim, ka 85% no AAVP gatavošanai vajadzīgās naudas ņems no Latvijai piešķirtā ES tehniskās palīdzības atbalsta. AAVP plāna gatavotāji vērš uzmanību, ka dažu mēnešu laikā nevar sagatavot visaugstākās raudzes plānošanas dokumentu.

Nesasniegtie mērķi

Patlaban Latvijā spēkā ir AAVP 2013.–2020. gadam. Visi tajā iekļautie uzdevumi nav vērtēti, tomēr, kā atzīst VARAM, daudzus sasniedzamos mērķus Latvija neizpildīs.

Piemēram, valstī nav izveidoti pietiekami daudz atkritumu dalītās vākšanas laukumu. Tie bija jāierīko jau līdz 2014. gada 31. decembrim.

Vidēji viens dalītās savākšanas laukums ir ierīkots uz 14 816 iedzīvotājiem, dalītās savākšanas punkts ir ierīkots uz 598 iedzīvotājiem (atbilst normatīvo aktu prasībām).

Līdz 2019. gada 31. decembrim Latvijā bija jāsagatavo otrreizējai izmantošanai un jāpārstrādā vismaz 50% (pēc svara) mājsaimniecības atkritumos un citās līdzīgās atkritumu plūsmās esošos papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumu. VARAM ziņo, ka reāli pārstrādāti 36,5% iepriekš nosaukto atkritumu veidi.

Iepriekš nosauktos neizpildītos uzdevumus iekļaus AAVP 2021.–2028. gadam. Latvija kritiku par neizpildītajiem darbiem atkritumu saimniecības nozarē pirms pāris gadiem saņēma no Eiropas komisijas, uz trūkumiem norādīja arī OECD.

Pie izpildītajiem uzdevumiem ministrija nosauc pilnveidoto atkritumu dalītās vākšanas sistēmu – tā daļēji ir izveidota visās pašvaldībās, atkritumu dalītās vākšanas laukumu pietrūkstot dažās no pašvaldībām.

Esot uzlabota atkritumu pārstrādes un reģenerācijas sistēma, kuras rezultātā 2018. gadā pārstrādāja 43% no radītajiem mājsaimniecības atkritumiem.

Esot nodrošināta arī specifisko atkritumu plūsmu dalītā vākšana un pārstrāde atbilstoši ES prasībām – iepakojuma atkritumi, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, bateriju un akumulatoru atkritumi.

Paskaidrosim, ka 2020. gadā Latvija atkritumu poligonos drīkst apglabāt vien 35% no 1995. gadā apglabāto bioloģisko noārdāmo atkritumu (BNA) daudzuma. Prognozes rāda, ka izpilde būs vien 55% no izvirzītā mērķa, 161 000 tonnu vietā glabāsim aptuveni 254 000 tonnu BNA.

Video:

Atkritumi jāizmanto kā izejviela

Visi izvirzītie mērķi ir vērsti uz atkritumu izmantošanu kā izejvielu. Svarīgi ir arī mazināt atkritumu rašanos, tāpēc izveidos arī Atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu.

Jaunajā AAVP ir paredzēta arī atsevišķa daļa – Pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programma, kura ietver vairākus pasākumus un aktivitātes pārtikas atkritumu rašanās novēršanas nolūkā. Precizēšu, ka Rīgā BNA, toskait pārtikas atkritumus, būs jāsāk šķirot jau no nākamā gada 1. janvāra.

Latvijas Universitātes docente Rūta Bendere nosauc vairākus samezglojumus, kuru risināšana palīdzēs valstij sasniegt izvirzītos mērķus atkritumu pārstrādē. “2025. gadā ir jāpārstrādā 55% no visiem sadzīves atkritumiem.

Patlaban šķiroti vāc un pārstrādā 25–30% no sadzīves atkritumiem. Pārstrādāt var vien sašķirotus sadzīves atkritumus. No nešķirotiem sadzīves atkritumiem ļoti grūti ir atšķirot derīgus materiālus, pārstrādātāji nevēlas ņemt netīru, nekvalitatīvu produktu. Ir vajadzīgi īpaši konteineri, kur ievietot tīrus attiecīga veida materiālus,” uzskaitījumu sāk LU docente.

Viņa arī vērš uzmanību, ka noteikti ir jāsamazina viena dalīto atkritumu savākšanas punkta izveides nosacījums. Patlaban tas ir jāizveido uz 500 cilvēkiem. SIA “ZAAO” pieredze rāda, ka šķiroto atkritumu daudzums jūtami kāpj, ja šāds savākšanas punkts ir izveidots uz 200 cilvēkiem. Iemesls – cilvēki nevēlas tālu nest šķirošanai derīgos atkritumus.

Nākamais – svarīgi, ka bīstamos atkritumus un elektroniskos atkritumus cilvēki var nodot savas dzīves vietas tuvumā. Tātad ir jāorganizē mobilā savākšanas punkta ierašanās noteiktās dienās vai datumos.

Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas īstenotais projekts Bauskā, Siguldā un Olainē, arī ES pieredze rāda – tas ir vislabākais veids šīs grupas atkritumu vākšanā. Vēl svarīgi, lai par tā saucamo balto preču (tās ir preces, kur ir daudz metāla) nodošanu atkritumu vākšanas laukumos Latvijā, līdzīgi kā citā valstīs, iedzīvotāji saņemtu nelielu atlīdzību.

Ļoti liels izaicinājums būs izlietoto plastmasu vākšana un pārstrāde. Prognozes rāda, ka plastmasu ražošana līdz 2030. gadam kāps divas reizes. Patlaban Latvijā savāc salīdzinoši maz izlietoto plastmasu un vienlaikus no citām valstīm pārstrādei ieved ļoti daudz šo materiālu.

A. Ozola vērš uzmanību, ka par nepārstrādāto plastmasu no nākamā gada būs jāmaksā plastmasas nodoklis 80 eirocenti par katru nepārstrādāto kilogramu. “Mērķis ir pārstrādāt 50% plastmasu.

Prognozes rāda, ka Latvija vēl pāris gadu varētu neizpildīt mērķus un valstij no valsts budžeta būtu jāiemaksā daži miljoni eiro,” teic VARAM valsts sekretāra vietniece.

Kvalitatīvi no 2022. gada 1. februāra ir jādarbojas iepakojuma depozītu sistēmai.

No nākamā gada Rīgā un no 2023. gada – visā Latvijā bioloģiskie atkritumi ir jāvāc atsevišķi.
Foto: Karīna Miezāja

R. Bendere atgādina, ka no nākamā gada Rīgā un no 2023. gada – visā Latvijā bioloģiskie atkritumi ir jāvāc atsevišķi. Patlaban bioloģiskie atkritumi veido 30 – 40% lielu daļu no visiem atkritumu poligonā apglabātajiem atkritumiem.

Kā tos pārstrādāt? Pierīgā, Getliņu poligonā patlaban būvē pārstrādes uzņēmumu 100 000 tonnu bioloģisko atkritumu pārstrādei. Šo atkritumu pārstrāde var notikt kā kompostēšana un kā biogāzes ražošana.

Kompostēšana paliek aizvien sarežģītāka, tāpēc ka, pievienojot klāt sabiedriskās ēdināšanas atkritumus, komposts obligāti jāizkarsē vienu stundu +70 °C temperatūrā un jāpārbauda, vai neveidojas patogēni, tātad, vai komposts ir higiēniski tīrs.

Zaļajiem dārza, parku un kapsētu atkritumiem prasības ir būtiski vienkāršotas, tiem karsēšana nav vajadzīga. “Tas nozīmē – no iedzīvotājiem, no pārtikas ražotājiem, no restorāniem, no veikaliem pārtikas atkritumi ir jāsavāc stingri dalīti.

Pārtikas daļa ir jāizkarsē un jādod biogāzes ražošanai. Mūsu agrāko gadu pētījumi ar RTU Mikrobioloģijas centru rādīja, ka līdz 20% pārtikas piedevu biogāzes iznākumu palielina par 1,2–1,5 reizēm.

Problēma ir, ka biogāzes ražotājiem ir jāsaņem atļauja pārtikas atkritumu pieņemšanai. Patlaban no 58 biogāzes ražotnēm šādu atļauju ir saņēmušas vien četras,” tā R. Bendere.

Latvijas Biogāzes asociācijas vadītājs Andis Kārkliņš, reaģējot uz nesen apstiprinātājiem Ministru kabineta noteikumiem, kas no nākamā gada paredz lielāku obligātā iepirkuma maksu par biogāzes stacijā ražoto elektroenerģiju, ja tajā pārstrādā arī atkritumus, pauda kritiku un sašutumu.

“Vislielākais stulbums, ko valdība izdarīja,” tā A. Kā­rkliņš.

Viņš uzskata – pārtikas atkritumi kļūšot par ekskluzīvu produktu, biogāzes stacijas nespēšot pārkārtot savu darbību un puse no tām pēc pusgada pārtraukšot darbību.

Savukārt SIA “Moss & Moss” īpašnieks Jānis Moss ir pārliecināts – pārtikas atkritumu vākšanas ienākšana Latvijas cilvēku ikdienā ir ne vairāk kā nākamo piecu gadu jautājums. Ar nosacījumu, ka cilvēki par to gūs materiālu labumu.

“Moss & Moss” ēdienu gatavošanā izlietotās eļļas vāc jau vairāk nekā desmit gadu, pārtikas atkritumus – īsāku laika posmu. Izlietotā pārtikas eļļa jau patlaban ir kļuvusi par tirgū pieprasītu produktu, tās cena ir aptuveni 35 centi/l.

“Moss & Moss” līdz šā gada beigām Olainē ir iecerējusi uzbūvēt pārtikas atkritumu pirmapstrādes rūpnīcu. Nākamais solis būs biogāzes stacijas izveide, kur iecerēts no bioloģiskajiem atkritumiem ražot autotransportā izmantojamo gāzi.

VIEDOKLIS

Lietotās preces jāsavāc, jāremontē un jālieto atkārtoti

Rūta Bendere
Foto: Karīna Miezāja

Rūta Bendere, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas valdes locekle: “Lai nodrošinātu Aprites ekonomikas prasību reālu izpildi, ir nepieciešama ne tikai aktīva VARAM darbība, bet arī nopietna sadarbība starp Ekonomikas, Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām.

Jāveicina ilgtspējīgu un labojamu preču ražošana un ievešana, kas ātri nekļūst par atkritumiem. Problemātiskās plastmasas, kuru pārstrāde ir sarežģīta un dārga, ir jāaizstāj ar vieglāk pārstrādājamām.

Plastmasas iepakojums jānomaina pēc iespējas ar stikla vai citu atkārtoti izmantojamu materiālu.

Depozīta savākšanas sistēmai ir jānodrošina pēc iespējas plašāks savācamo iepakojumu klāsts, kas ir atkārtoti izmantojams. Te, pirmkārt, būtu vieta ne tikai pudelēm, bet arī stikla burciņām.

Mums ir jāsāk saprast, ka tas ir ne tikai valsts uzdevums, bet arī mūsu pašu – aktīvi iesaistīties šķirotu atkritumu, kurus pārstrādās par materiāliem, savākšanā. Bērnu preces, mājsaimniecības iekārtas, sporta preces, mēbeles, elektriskās un elektroniskās iekārtas un daudzas citas preces ir otrreizēji izmantojamas lietas, kas var noderēt ne tikai to pirmajam īpašniekam.

Šādu preču savākšanai un remontēšanai, kā arī tālākai pārdošanai ir jāveido līdzīgi centri, kā tas jau redzams ne tikai Rietumeiropā, bet arī pie mūsu kaimiņiem – igauņiem.

Saistītie raksti

Te iniciatīva ir jāuzņemas pašvaldībām tāpēc, ka otrreizēja lietu izmantošana ne tikai samazina radīto atkritumu plūsmu, bet palīdz gan risināt sociālos jautājumus, radot papildu darba vietas, gan arī sniedz iespēju pirkt vajadzīgās lietas par zemām cenām.”

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.