Kari Ukrainā un Irānā izgaismojuši Rietumu lielāko problēmu: tehnoloģiskais pārākums vairs negarantē uzvaru 0
Karš Ukrainā un nesenais konflikts starp Izraēlu, ASV un Irānu izgaismojis kādu būtisku Rietumu militārās domāšanas trūkumu. Ar modernākajiem ieročiem un tehnoloģisko pārākumu vien vairs nepietiek, lai nodrošinātu ātru uzvaru. Ja Rietumi nespēs pielāgoties jaunajai kara realitātei, tie riskē atpalikt no pretiniekiem, kuri mācās un maina taktiku daudz straujāk.
Šādu vērtējumu, atsaucoties uz bijušā Austrālijas ģenerāļa un militārā stratēģa Mika Raiena pētījumu, kas sagatavots Louija institūtam, publicējis Vācijas laikraksts Die Welt. Pētījumā secināts, ka Rietumu armijas pārāk lēni apgūst mācības, ko snieguši pēdējo gadu bruņotie konflikti.
Dārga kļūda, kas atkārtojās
Par vienu no spilgtākajiem piemēriem minēts 2023. gada februāra uzbrukums Mačulišču aviobāzei Baltkrievijā, kur ar dronu tika bojāta Krievijas A-50 tālās darbības radiolokācijas un izlūkošanas lidmašīna. Tā atradās aptuveni 200 kilometru no frontes līnijas, un Krievija šādā attālumā uzbrukumu nebija gaidījusi.
Līdzīga situācija vēlāk izveidojās arī Tuvajos Austrumos, kur tika iznīcināta amerikāņu AWACS izlūkošanas lidmašīna Saūda Arābijas gaisa spēku bāzē aptuveni 700 kilometru no Irānas teritorijas.
Pēc Raiena teiktā, galvenā atšķirība starp abiem gadījumiem ir tā, ka ASV par šādiem draudiem bija brīdinātas jau iepriekš, taču aizsardzības sistēmas netika pietiekami pielāgotas.
Ar tehnoloģisko pārākumu vien vairs nepietiek
Ilgus gadus Rietumu militārā domāšana balstījās pieņēmumā, ka modernāki ieroči, pārāka tehnoloģija un lielāki resursi ļaus pretinieku sakaut salīdzinoši īsā laikā.
Tomēr Ukrainas karš un nesenie notikumi Tuvajos Austrumos pierāda pretējo. Pat ievērojami vājāks pretinieks spēj nodarīt būtiskus zaudējumus, izmantojot dronus, elektronisko karadarbību un citas salīdzinoši lētas tehnoloģijas.
Vienlaikus, karam ieilgstot, arvien lielāku nozīmi iegūst ne tikai bruņojums, bet arī valsts ekonomikas, infrastruktūras un sabiedrības noturība.
Izšķiroša kļūst spēja pielāgoties
Pēc Raiena domām, mūsdienu karā svarīga nav tikai spēja saražot vairāk ieroču vai munīcijas. Tikpat nozīmīga ir armijas un aizsardzības industrijas spēja ļoti ātri pielāgoties kaujas lauka pārmaiņām.
“Kad ir darīšana ar adaptīvu pretinieku, svarīgs ir inovāciju ciklu ātrums un mācīšanās spēju līmenis, nevis pašas tehnoloģijas veids,” laikrakstam The Wall Street Journal sacīja uzņēmuma “Palantir” Lielbritānijas struktūrvienības vadītājs Luiss Moslijs.
Tieši “Palantir” palīdzējis Ukrainā izveidot uz mākslīgā intelekta balstītu sistēmu, kas reāllaikā apkopo izlūkošanas informāciju un nodod to militārajām vienībām, ļaujot daudz ātrāk pieņemt lēmumus par triecieniem.
Ukraina rāda piemēru
Miks Raiens uzskata, ka viena no lielākajām Rietumu armiju problēmām ir vēlme jaunās tehnoloģijas vienkārši pielāgot vecajiem taktiskajiem principiem, nevis mainīt pašu domāšanas veidu.
Līdzīgu viedokli paudis arī ģenerālinspektors Karstens Breiers.
“Kaujas lauks strauji mainās. Mēs runājam par mākslīgo intelektu, kvantu skaitļošanu, lāzeriem un automatizāciju. Tehnoloģijas nosaka taktiku. Mērogojamība nosaka stratēģiju. Mums ir nepieciešama elastība un pielāgošanās spēja. Ja mēs nespēsim nepārtraukti pielāgot savus bruņotos spēkus mainīgajiem apstākļiem, izšķirošajā brīdī mēs neuzvarēsim,” drošības konferencē sacīja Breiers.
Par šādas pieejas piemēru tiek minēta Ukraina, kas izveidojusi militāro inovāciju platformu Brave1. Tā ļauj uzņēmumiem ātri izstrādāt un pielāgot tehnoloģijas atbilstoši frontes vajadzībām.
Autoritārās valstis mācās ātrāk
Pēc Raiena domām, īpašas bažas rada tas, ka Krievija, Ķīna, Irāna un Ziemeļkoreja daudz aktīvāk apmainās ar kaujas laukā gūto pieredzi.
“Rietumu valdības un militāristi ir bijuši ļoti lēni, institucionalizējot mācības, kas gūtas no kariem Ukrainā un Irānā. Tomēr viņu pretinieki nav bijuši tik lēni.
Ķīna, Krievija, Irāna un Ziemeļkoreja ir izveidojušas autoritāru zināšanu tirgu, kurā kaujas lauka pieredze, no droniem līdz elektroniskajai karadarbībai, no mobilizācijas līdz stratēģiskai piespiešanai, tiek dalīta daudz ātrāk,” uzskata militārais stratēģis.
Viņš norāda, ka arī Irāna konfliktā izmantojusi taktiku, kas lielā mērā balstīta Ukrainas kara laikā gūtajā pieredzē, īpaši bezpilota lidaparātu izmantošanā pret ASV bāzēm un sabiedrotajiem Persijas līča reģionā.
Pēc publikācijā paustā vērtējuma, lēti un masveidā ražojami droni kļuvuši par vienu no nozīmīgākajiem mūsdienu asimetriskās karadarbības ieročiem. Tāpēc Rietumu valstīm steidzami jāmaina ne tikai bruņojums, bet arī domāšanas veids, jo nākotnes konfliktos izšķiroša būs spēja mācīties un pielāgoties ātrāk nekā pretinieks.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
