Klimata izmaiņas. Zinātnieki, šķiet, atrisinājuši pelēko vaļu masu pašnāvību noslēpumu 27
Pēdējo četru gadu laikā pelēko vaļu populācija Klusajā okeānā ir samazinājusies par pusi. Zinātnieki beidzot nonākuši pie secinājuma, kāpēc jau jau četrus gadus ilgst intensīva vaļu masveida pašnāvības Klusajā okeānā, kādi ir tam cēloņi. Saskaņā ar jaunu hipotēzi, iemesls ir izmaiņas Arktikas ledus segas zonā un tās intensīvā kušana, tā raksta vietne Independent.
Zinātnieki vienmēr ir bijuši neizpratnē par šo dabas fenomenu – vaļu mešanos krastā. Turklāt kopš 2019. gada strauji pieaudzis pelēko vaļu krastā mešanās gadījumu skaits.
Pēc aptuveniem aprēķiniem, šo zīdītāju populācija Klusā okeāna ziemeļdaļā pēdējos gados ir samazinājusies gandrīz par pusi – no 27 000 īpatņu 2016. gadā līdz 14 500 īpatņu 2023. gadā.
“Tās ir ārkārtējas skaita svārstības, kuras nedrīkstētu noteikt ar tādām lielām sugām kā, piemēram, pelēkajiem vaļiem,” sacīja Džošua Stjuarts, Oregonas štata universitātes Jūras zīdītāju institūta pētnieks.
Kad Arktikas rajonos pārtikas un medījumu kļūst mazāk, vaļi nevar sasniegt ierastās barošanās vietas jūrā ledus dēļ, to populācija piedzīvo strauju kritumu.
Jauns pētījums atklāj, ka pat tik ļoti mobilas, ilgstoši dzīvojušas sugas, ir jutīgas pret klimata pārmaiņu ietekmi.
Veicot ilgstošu uzraudzību, pētnieki atklāja, ka nelabvēlīgie Arktikas apstākļi izraisīja jau divus iepriekšējos šo vaļu izzušanas viļņus 1980. un 1990. gados. par laimi tas nebija letāli, jo populācija ātri atjaunojās, apstākļiem uzlabojoties.
Pētnieki norāda, ka garnelēm līdzīgi vēžveidīgie, kas ir pelēko vaļu galvenais pārtikas produkts, ir jutīgi pret ūdens temperatūras maiņām. Tagad siltāki ūdeņi veicina vēžveidīgo populāciju samazināšanos, kas samazina pelēko vaļu dzīvotni.
Pašreizējais vaļu izzušanas vilnis ir daudz ilgāks nekā iepriekšējie gadījumi. “Mēs tagad atrodamies neatklātā teritorijā. Abi iepriekšējie notikumi, lai gan bija nozīmīgi un dramatiski, ilga tikai pāris gadus,” sacīja Dr. Stjuarts.
