Somija un Polija brīdina sabiedrību: jābūt gataviem iespējamiem Krievijas dronu un hibrīduzbrukumiem 1
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs aicinājis iedzīvotājus “psiholoģiski sagatavoties” iespējamiem dronu incidentiem un Krievijas hibrīdajām operācijām. Viņš uzsver, ka Maskava pret Eiropas valstīm īsteno naidīgas darbības.
Intervijā Somijas telekanālam MTV Stubs norādīja, ka šogad Somijas teritorijā nokrituši jau četri droni. Prezidents gan vienlaikus mudināja sabiedrību saglabāt mieru, norādot, ka Somijas aizsardzības spēki un citas atbildīgās institūcijas strauji pastiprinājušas spējas reaģēt gan uz bezpilota lidaparātiem, gan hibrīdajiem draudiem.
Stubs uzsvēra, ka mūsdienās jārunā par diviem kara veidiem.
“Pirmais ir kinētiskais karš, ko mēs pašlaik redzam starp Ukrainu un Krieviju. Otrais ir hibrīdkarš, ko Krievija īsteno pret Eiropu,” sacīja Somijas prezidents.
Vienlaikus viņš aicināja somus nekrist panikā un “saglabāt vēsu prātu”, jo valsts aizsardzības struktūras jau pielāgojas jaunajiem apdraudējumiem.
“Jaunā normalitāte”
Reaģējot uz pieaugošajiem hibrīddraudiem un iespējamu sabotāžu, Somijas spēki Somu līcī sarīkojuši mācības, kurās trenējās ieņemt un pārmeklēt kuģus.
Mācībās piedalījās robežsardze, policija un bruņotie spēki, trenējoties situācijai, kad nepieciešams apturēt kuģi saistībā ar aizdomām par zemūdens infrastruktūras apdraudējumu.
Pēdējos gados Baltijas jūrā notikuši vairāki incidenti, kuros bojāti elektrības kabeļi, telekomunikāciju savienojumi un gāzes cauruļvadi. Somijas amatpersonas tādēļ gatavojas gan iespējamiem sabotāžas gadījumiem, gan incidentiem ar kuģu enkuriem, nirējiem vai zemūdens bezpilota aparātiem.
Somijas Krasta apsardzes komandieris Ilja Iļjins norādīja, ka šādi draudi faktiski kļuvuši par “jauno normalitāti”.
“Pēdējos divos vai trijos gados Baltijas jūrā bijuši vairāki incidenti, kas saistīti ar kritiskās zemūdens infrastruktūras bojājumiem. Tāpēc mums jābūt gataviem brīdim, kad notiks nākamais incidents,” viņš sacīja.
Jau augustā Stubs pauda pārliecību, ka NATO un Krievija, visticamāk, nenonāks līdz atklātam konvencionālam karam, atsaucoties uz izlūkošanas informāciju un NATO kodolatturēšanas spēju. Tomēr Somijas vadība uzskata, ka hibrīdo operāciju risks saglabājas.
Arī Polija brīdina: Krievija varētu gatavot “nejaušus” triecienus NATO valstīm
Somijas prezidenta brīdinājums izskanējis laikā, kad līdzīgus signālus pauž arī Polija. Premjerministrs Donalds Tusks, atsaucoties uz izlūkdienestu informāciju, paziņojis, ka Krievija varētu gatavot hibrīdus uzbrukumus ar droniem un raķetēm valstīm, kas atbalsta Ukrainu.
Tusks Polijas parlamentā sacīja, ka pastāv reāls risks – bezpilota lidaparāti vai raķetes varētu nonākt vienas vai vairāku NATO austrumu flanga valstu teritorijā un pat nodarīt postījumus.
Pēc Polijas premjera teiktā, šādiem uzbrukumiem varētu tikt piešķirts šķietami “nejaušs” raksturs. Viņaprāt, mērķis būtu pārbaudīt NATO reakciju un vājināt dalībvalstu apņēmību izmantot alianses kolektīvās aizsardzības mehānismus, ja notiktu uzbrukums kādai NATO valstij.
Tusks arī pieļāva, ka šādas provokācijas varētu sakrist ar politiskām pārmaiņām atsevišķās Eiropas valstīs, kur pie varas varētu nonākt spēki, kuri, piesaucot mieru, iestātos par Ukrainai nelabvēlīgiem nosacījumiem. Šis ir Tuska politiskais vērtējums, nevis neatkarīgi apstiprināts Krievijas plāns.
Brīdinājumi izskan pēc vairākiem incidentiem NATO austrumu flangā. Septembra vidū NATO iznīcinātājs Lietuvā notrieca bezpilota lidaparātu, kas bija ielidojis no Baltkrievijas puses un kurā tika atrastas sprāgstvielas. Lietuvas amatpersonas to raksturoja kā aizdomās turētu Krievijas “Geran-2” tipa dronu.
Tusks arī norādījis uz Krievijas triecieniem Ukrainas teritorijā ļoti tuvu Polijas robežai. Polijas valdības vadītājs šos incidentus raksturojis kā pazīmi, ka Krievijas eskalācija kļūst arvien tuvāka NATO robežām.
Tādējādi gan Helsinku, gan Varšavas pēdējo dienu vēstījums ir līdzīgs: Eiropai jābūt gatavai ne tikai tradicionālam militāram apdraudējumam, bet arī dronu incidentiem, sabotāžai un citām hibrīdoperācijām, kuru mērķis var būt pārbaudīt sabiedroto reakciju un radīt nedrošību sabiedrībā.
