Lietuva, Polija, kas tālāk? Veicot diversijas Eiropā, Maskava var pieļaut kļūdu, kas piespiedīs NATO atbildēt ar spēku 0
Krievijas hibrīduzbrukumu Eiropai mērķis ir radīt tuvojošos kara draudu sajūtu, vienlaikus nenonākot līdz tiešam konfliktam. Tomēr agrāk vai vēlāk Maskava var pieļaut kļūdu un pārkāpt robežu, kas piespiestu NATO atbildēt ar spēku, vēsta CNN.
Pēc izdevuma vērtējuma, Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam ir divi galvenie mērķi. To sasniegšanu, kā norāda CNN, veicina ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas nevēlēšanās saasināt attiecības ar Maskavu, kā arī nepietiekamais finansējums Ukrainas pretgaisa aizsardzībai.
Pirmais mērķis ir panākt, lai izdevumi Ukrainas atbalstam Eiropas sabiedrībā arvien vairāk tiktu uztverti kā smags slogs. CNN norāda, ka tas var ietekmēt vēlētāju noskaņojumu laikā, kad vairākās Eiropas valstīs par varu cīnās prokrieviski labējie politiskie spēki.
Otrais mērķis ir pārbaudīt NATO gatavību reaģēt uz draudiem un praksē pārbaudīt kolektīvās aizsardzības principu, kas nostiprināts Ziemeļatlantijas līguma 5. pantā. Tas paredz, ka bruņots uzbrukums vienai alianses dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām.
CNN norāda, ka Krievija turpina īstenot diversijas, pārkāpt robežas un gatavot operācijas, kas vēl pirms dažiem mēnešiem būtu izraisījušas daudz asāku Eiropas valstu reakciju. Tagad, pēc kāda Eiropas diplomāta teiktā, šādi gadījumi pakāpeniski kļūst gandrīz ikdienišķi.
“Pirms dažiem mēnešiem tas, kas notiek tagad, būtu bijis iemesls NATO līguma 4. panta piemērošanai,” diplomāts sacīja CNN.
Runa ir par pantu, kas paredz sabiedroto konsultācijas gadījumā, ja kādas dalībvalsts drošība, teritoriālā integritāte vai politiskā neatkarība ir apdraudēta.
Pēc diplomāta teiktā, Krievija cenšas “iebiedēt Eiropu, lai tā neatbalstītu Ukrainu”, kā arī izmanto bailes no konflikta eskalācijas.
Vienlaikus CNN brīdina, ka pašreizējā situācija var būt tikai turpmākas eskalācijas sākums. Maskava agrāk vai vēlāk var pieļaut kļūdu un pārkāpt robežu, pēc kā kāda NATO valsts būs spiesta atbildēt ar spēku.
Izdevums atgādina, ka līdzīgs scenārijs jau reiz noticis. 2018. gadā Krievijas algotņu no privātā militārā grupējuma “Vagner” uzbrukums ASV pozīcijām Sīrijā izraisīja plašu ASV spēku militāru atbildi.
CNN pievērš uzmanību arī tam, ka Ukraina izmanto Eiropas ieročus un NATO valstu izlūkošanas informāciju triecieniem pa mērķiem Krievijā. Taču pašus ieročus izmanto Ukrainas militārpersonas.
“Taču, kad Krievija pieļaus kļūdu, tas izraisīs strauju konfrontācijas saasināšanos, kurai NATO valstu militārpersonas un sabiedrība nav gatavas. Un, visticamāk, šis brīdis ar katru dienu kļūst arvien tuvāks,” piebilst izdevums.
Krievijas hibrīduzbrukumi Eiropai — jaunākā informācija
13. septembrī Krievijas agresori ar dronu uzbruka pasažieru vilciena lokomotīvei Jagodinas stacijā aptuveni divus kilometrus no Polijas robežas. Cietušo nebija.
Savukārt 17. septembrī Donalds Tusks paziņoja, ka vēl viens Krievijas trieciendrons nokritis netālu no Ukrainas un Polijas robežas Volīnijas apgabalā. Pēc Polijas premjerministra teiktā, drons nokritis netālu no Jagodinas–Dorohuskas robežkontroles punkta laikā, kad Krievija uzbruka degvielas uzpildes stacijai.
Kara izpētes institūts (ISW) iepriekš rakstīja, ka Krievijas trieciens starptautiskā Jagodinas–Dorohuskas robežšķērsošanas punkta rajonā varētu būt bijis vērsts uz to, lai ievainotu vai nogalinātu pašreizējās un bijušās Eiropas amatpersonas, kuras izbrauca no Ukrainas.
14. septembrī viens no Dānijas bruņoto spēku militārajiem helikopteriem tika apšaudīts ar signālraķetēm no Krievijas fregates.
Savukārt 3. septembrī Dānijas Drošības un izlūkošanas dienesta pretizlūkošanas vadītājs Emīls Gresholms paziņoja, ka izlūkdienesti atklājuši Krievijas plānus un gatavošanos sabotāžai Dānijas aizsardzības rūpniecības uzņēmumos.
15. septembrī Lietuvā nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts.
Sapieri neitralizēja uz drona atrasto sprādzienbīstamo ierīci. Pēc LRT ziņotā, drons ielidojis no Baltkrievijas puses. To virs Kaišadores rajona, netālu no Kruoņas hidroakumulācijas elektrostacijas, notriekuši Šauļu aviācijas bāzē izvietotie Itālijas iznīcinātāji.
Turklāt Krievijas droni periodiski tiek atrasti Moldovas, Rumānijas, Latvijas, Igaunijas un Polijas teritorijā. Aizdomīgi vai neidentificēti bezpilota lidaparāti novēroti arī virs stratēģiskiem objektiem un kritiskās infrastruktūras Somijā, Dānijā un Beļģijā.
Vācijā jau vairākkārt izmeklētas diversijas un spiegošanas operācijas, kurās tiek turēta aizdomās Krievija. Starp šādiem gadījumiem ir gatavošanās uzbrukumiem militārās palīdzības piegādes maršrutiem uz Ukrainu, paciņas aizdedzināšana DHL loģistikas centrā Leipcigā, kā arī incidents ar sprāgstvielām aprīkotu dronu netālu no Ukrainas kravas lidmašīnas “Antonov” Leipcigas/Halles lidostā.
