“Piena zupa ūdens krāsā un pieci banāni uz grupiņu!” Mamma dusmīga par mazo bērnu mērdēšanu badā
0
Bērns uzsācis adaptāciju bērnudārzā, taču līdz ar pirmajām dienām jaunajā vidē kādai mammai radušās bažas ne tikai par bērna iejušanos, bet arī par to, ko viņam bērnudārzā pasniedz ēst. Sieviete sociālajos tīklos aprakstījusi redzēto un neslēpj – viņai radušās šaubas, vai bērniem piedāvātais ēdiens ir pietiekams.
“Ieraugot ēdienu – nevis ēdienkarti, bet reālu ēdienu – piena zupa caurspīdīga, pamatīgi atšķaidīta ar ūdeni. Uz grupiņu pieci banāni, kuri tiek sadalīti mazos gabaliņos. Zaptes maizes – zapte maziņa bundžiņā un maize. Bērni prasa vēl un vēl, bet nav,” raksta mamma.
Viņas uzmanību pievērsusi arī prosas putra, kas, pēc sievietes vērtējuma, bijusi ļoti šķidra, kā arī neliela tomāta šķēle. Mamma norāda, ka par bērna ēdināšanu bērnudārzā tiek maksāts katru dienu, taču bērns tur gandrīz neko neēdot un, pārnākot mājās, ķeroties pie ēdiena ar lielu apetīti.
“Es nesūdzos, ka mājās ēd daudz, bet satraucos. Jo tas čakarē kuņģi. Pusi dienas dārziņā neēd un mājās pierijas kā ruksis,” viņa raksta.
Sieviete uzsver, ka secinājumus izdarījusi nevis tikai pēc bērna stāstītā vai publiskotās ēdienkartes, bet pati redzējusi pasniegto ēdienu. Pēc viņas teiktā, vismaz tajā nedēļā, kuru viņa novērojusi, situācija šķitusi “gaužām baisa”.
Diskusija zem ieraksta ātri kļuva plaša, un citu vecāku pieredze izrādījās ļoti atšķirīga.
Daži rakstīja, ka viņu bērnudārzos situācija esot pilnīgi pretēja – ēdiens esot daudzveidīgs, garšīgs un porcijas pietiekamas. Kāda mamma stāstīja, ka viņas bērns dažkārt prasot pat otru porciju, savukārt cita norādīja, ka pašvaldības bērnudārzā bērni saņemot lielas porcijas un mājās pēc dārziņa izsalkuši nepārnākot.
Kāda cita vecāka pieredze liecina, ka par trim ēdienreizēm – brokastīm, pusdienām un launagu – dienā tiek maksāti 2,60 eiro, bet ēdienkartē esot putras, risoto, sautējumi, salāti, zupas, plāceņi, kotletes, maizītes un citi ēdieni.
Arī šajā gadījumā vecāks norādīja, ka bērnam ēdiens garšojot un reizēm tiekot prasīta papildporcija.
Citi komentētāji gan mammas satraukumu saprata un aicināja situāciju neatstāt bez ievērības. Izskanēja ieteikums fotografēt reāli pasniegtās porcijas, salīdzināt tās ar oficiālajā ēdienkartē norādīto porciju svaru un vērsties pie bērnudārza vadības. Kāds komentētājs ieteica arī noskaidrot, kas konkrētajai iestādei nodrošina ēdināšanu.
Diskusijā izskanēja arī jautājums, vai problēmas nav saistītas ar pāreju no ēdiena gatavošanas pašā bērnudārzā uz ārēja ēdinātāja piegādātiem ēdieniem. Tomēr arī šeit vecāku pieredze atšķīrās – daži apgalvoja, ka piegādāts ēdiens viņu bērnudārzā ir kvalitatīvs, savukārt citi slavēja tieši uz vietas gatavotu maltīti.
Svarīgi gan – viena bērna nevēlēšanās ēst bērnudārzā pati par sevi vēl nenozīmē, ka porcijas ir nepietiekamas. Adaptācijas laikā apetīti var ietekmēt arī stress un jaunā vide. Taču situācija ir cita, ja vecāks redz, ka faktiskās porcijas vai produktu daudzums būtiski atšķiras no ēdienkartē norādītā.
Ko bērnudārza ēdienkartē nosaka likums?
Bērnudārzs nevar brīvi izlemt, ka bērniem brokastīs, pusdienās un launagā pasniegs jebko un jebkādā daudzumā. Prasības nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 172 “Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem”. To mērķis ir bērniem nodrošināt veselīgu un līdzsvarotu uzturu. Noteikumi paredz arī to, ka izglītības iestādēs jānodrošina pasniegšanas dienā svaigi pagatavots ēdiens no noteiktajām prasībām atbilstošiem pārtikas produktiem.
Bērnudārzā, kuru bērns apmeklē līdz 12 stundām dienā, vienas dienas vidējai ēdienu enerģētiskajai vērtībai nedēļas griezumā 1–2 gadus veciem bērniem jābūt aptuveni 760 kcal, bet 3–6 gadus veciem bērniem – aptuveni 1015 kcal. Šī enerģētiskā vērtība jāsadala starp brokastīm, pusdienām un launagu.
Katru dienu ēdienkartē jāiekļauj saliktajiem ogļhidrātiem bagāti produkti, piemēram, putraimi, graudaugu pārslas, kartupeļi vai makaroni; dārzeņi, augļi vai ogas, tostarp svaigā veidā; olbaltumvielu avoti, piemēram, liesa gaļa, zivis, olas, biezpiens, siers vai pākšaugi; kā arī piens vai piena un skābpiena produkti. Zivīm ēdienkartē jābūt vismaz reizi nedēļā.
Noteikumi paredz arī minimālos produktu daudzumus nedēļai. Piemēram, bērnudārzā, ko bērns apmeklē līdz 12 stundām dienā, nedēļā jānodrošina vismaz 180 grami liesas gaļas vai zivs, 780 grami piena, kefīra, jogurta vai citu skābpiena produktu un vismaz 110 grami biezpiena vai siera. 3–6 gadus veciem bērniem nedēļā jānodrošina vismaz 400 grami augļu vai ogu un vismaz 650 grami dārzeņu, no kuriem noteiktai daļai jābūt svaigā veidā.
Arī pusdienu sastāvu nevar izvēlēties pilnīgi brīvi. Tajās jābūt pamatēdienam un zupai, pamatēdienam un desertam vai arī zupai un desertam. Turklāt vieni un tie paši ēdieni vienas nedēļas ēdienkartē nedrīkst atkārtoties, izņemot maizi un piedevas. Noteikti arī sāls un cukura ierobežojumi.
Tas nozīmē, ka, piemēram, viena neliela tomāta šķēle vai daži banāna gabaliņi paši par sevi vēl neļauj secināt, ka noteikumi ir pārkāpti. Atbilstību vērtē pēc visas ēdienkartes, faktisko porciju svara, uzturvērtības un nedēļas laikā bērniem nodrošinātā produktu daudzuma.
Kurš īsti izlemj, ko bērniem dot ēst?
Ēdienkarti nesaskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu pirms tās ieviešanas. PVD skaidro, ka ēdienkarti izstrādā ēdināšanas bloka vadītājs, to saskaņojot ar iestādes ārstniecības personu vai iestādes vadītāju. Savukārt tās saturam jāatbilst Ministru kabineta noteiktajām uztura normām.
Tātad arī pati izglītības iestāde nav tikai pasīvs starpnieks. Ministru kabineta noteikumi tieši paredz, ka iestādes vadītājam jānodrošina ēdienkartes atbilstība prasībām.
Turklāt nedēļas ēdienkartei jābūt novietotai vecākiem pieejamā vietā, un tajā jānorāda ne tikai ēdienu nosaukumi, bet arī porcijas svars, uzturvērtība un enerģētiskā vērtība.
Ja ēdināšanu nodrošina ārējs uzņēmums, ēdiens nav obligāti jāgatavo pašā bērnudārza virtuvē. PVD norāda, ka gatavus ēdienus drīkst iegādāties no PVD reģistrēta vai atzīta pārtikas uzņēmuma, taču arī šajā gadījumā jānodrošina pārtikas izsekojamība un jāievēro visas bērnu ēdināšanas prasības.
Ko vecākiem darīt, ja rodas aizdomas par pārāk mazām porcijām?
Vispirms vecākiem ir vērts lūgt bērnudārza vadībai parādīt konkrētās nedēļas ēdienkarti un salīdzināt tajā norādīto porciju svaru ar to, ko bērni faktiski saņem.
Ja iespējams, situāciju var dokumentēt – piemēram, ar fotogrāfijām un konkrētiem datumiem.
Vecāks var rakstiski vērsties pie bērnudārza vadītāja un lūgt paskaidrot, kurš nodrošina ēdināšanu un kā tiek kontrolēts porciju svars un ēdienkartes izpilde. Pašvaldības bērnudārza gadījumā jautājumu iespējams tālāk adresēt arī iestādes dibinātājam – attiecīgajai pašvaldībai vai tās izglītības pārvaldei.
Ja ir aizdomas, ka ēdināšana neatbilst valsts noteiktajām uztura normām, porciju daudzumam, pārtikas nekaitīguma vai higiēnas prasībām, var vērsties Pārtikas un veterinārajā dienestā.
PVD ir institūcija, kas kontrolē MK noteikumu Nr. 172 ievērošanu izglītības iestāžu ēdināšanā. 2025. gadā vien PVD šajā jomā veica 6396 pārbaudes, un 16,1% pārbaužu tika konstatēta neatbilstība uztura normām, piemēram, nepietiekama enerģētiskā vai uzturvērtība vai nepietiekams noteiktu produktu daudzums nedēļas ēdienkartē.
PVD sūdzību iespējams pieteikt arī anonīmi, zvanot uz uzticības tālruni 67027402 vai rakstot uz [email protected]. Dienests aicina norādīt pēc iespējas precīzāk – kur, kad un kas tieši novērots. Ja vecāks vēlas saņemt oficiālu atbildi par pārbaudes rezultātu, jāiesniedz parakstīts iesniegums ar savu kontaktinformāciju.
Tādēļ vecākiem, kuriem šķiet, ka “piena zupa ir ūdens krāsā” vai bērnam regulāri tiek pasniegta acīmredzami niecīga porcija, nav jāpaļaujas tikai uz sajūtām vai strīdiem sociālajos tīklos – ēdienkartē ir jābūt konkrētiem skaitļiem, un faktiskajai ēdināšanai tiem jāatbilst.
