Konkrētus lēmumus Covid-19 izplatības dēļ grūtībās nonākušo uzņēmumu atbalstam sola jaunnedēļ 1
Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem uzsvēra, ka jaunnedēļ tiks pieņemti konkrēti lēmumi, atgādinot jau iepriekš pausto, ka Valsts kasē ir pieejams miljards eiro, kas gan ir aizņemta nauda, proti, daļa no valsts parāda, tomēr līdzekļi ir pieejami.
“Šos līdzekļus izmantosim, lai sniegtu uzņēmējiem garantijas, lai konkrētos gadījumos un kategorijās sniegtu uzņēmējiem iespēju atlikt nodokļu maksājumus, jo, protams, mūsu mērķis ir nākt uzņēmumiem pretī no valsts puses, jo gaidāms, ka šis ir paredzams un īslaicīgs pasākums, lai varētu pārziemot šos laiku, bet tie lēmumi būs jaunnedēļ.
Jaunās konservatīvās parijas valdes loceklis Gatis Eglītis koalīcijai grasās piedāvāt krīzes vissmagāk skartajās nozarēs ļaut nemaksāt darbaspēka un pievienotās vērtības nodokļus. “Valstij šāds risinājums var būt izdevīgāks, nekā pabalstus maksāt. Otrdien būs arī vairāk zināms par kredītu/eksporta garantijām,” sociālajā vietnē “Twitter” raksta Seimas deputāts.
Kā ziņots, Kariņš 13.martā tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku un nozaru ministriem, lai spriestu par Covid-19 ietekmes mazināšanu uz Latvijas tautsaimniecību. Pēc tikšanās tika paziņots, ka Covid-19 ietekmes mazināšanai uz ekonomiku valsts dažādu finanšu instrumentu veidā uzņēmumiem atvēlēs līdz miljardam eiro.
Premjers uzsvēra, ka Covid-19 negatīvā ietekme uz pasaules un arī Latvijas ekonomiku, ticamākais, būs īslaicīga, proti, vienu līdz divus mēnešus. Vienlaikus Kariņš atzina, ka patlaban notiekošais nav salīdzināms ar finanšu krīzi, kādu piedzīvojām pēc 2008.gada. “Salīdzinot ar 2008.gadu, patlaban esam labā situācijā, jo šī nav strukturāla krīze ar pārmērīgiem parādiem,” piebilda premjers.
Tāpat Kariņš paziņoja, lai palīdzētu uzņēmumiem, kuru darbību negatīvi ietekmējusi Covid-19 izplatība, valsts būs gatava palīdzēt, dažādiem finanšu instrumentiem veltot līdz miljardam eiro.
Daļa šo Valsts kasē esošo līdzekļu uzņēmumiem būs pieejami caur “Attīstības finanšu institūciju “Altum”” (“Altum”) un banku programmām, piemēram, kā kredītu garantijas, lai palīdzētu uzņēmumiem ar īslaicīgu apgrozījuma kritumu. Pēc Kariņa teiktā, jautājums par “Altum” programmas aktivizēšanu tiks skatīts jaunnedēļ Ministru kabineta sēdē.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) papildināja, ka kopumā ar Valsts kases līdzekļiem uzņēmumiem plānots nodrošinot ne tikai kredīta garantijas, bet arī eksporta garantijas, tāpat šis valsts atbalsts paredz nodokļu brīvdienas uzņēmumiem un valsts līdzdalību slimības lapu apmaksā. Līdzšinējās aplēses liecina, ka Covid-19 dēļ izsniegto slimības lapu finansiālā ietekme ir 200 miljoni eiro.
Vaicāts par nozarēm, kurām tiks paredzēts valsts atbalsts, Reirs uzsvēra, ka patlaban ar grūtībām saskaras tūrisma, ēdināšanas un izmitināšanas nozares, bet valsts palīdzība tiks sniegta visiem, kam tāda radīsies.
Tāpat vēstīts, ka Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē sestdien nolemts par papildu ierobežojumiem, tostarp, no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi.
Tāpat noteikts, ka līdz 14.aprīlim, sporta, izklaides, kultūras un citām atpūtas vietām darbu jābeidz līdz plkst.23. Neatkarīgi no apmeklētāju skaita aizliegti arī visi sabiedrībai publiski pieejami svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta, atpūtas pasākumi, kas tostarp notiek naktsklubos un diskotēkās, kā arī aizliegtas sapulces, gājieni, piketi un reliģiskās darbības veikšanas pulcējoties.
Tāpat nolemts ierobežot neorganizētu pulcēšanos kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās līdz vairāk nekā 50 cilvēkiem vienlaikus.
Pēc šīs sēdes Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicināja iespējami ātri rast risinājumus uzņēmēju atbalstam. “LDDK respektē valdības lēmumu, jo liels skaits saslimušo radītu daudz lielāku ietekmi uz ekonomiku, nekā šādi ierobežojumi, kas var būtiski palēnināt vīrusa izplatību,” aģentūrai LETA sacīja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Vienlaikus LDDK ģenerāldirektore aicināja iespējami ātri rast risinājumus uzņēmēju atbalstam – iespēju atbalstīt nodokļu iesaldēšanu, par kredītu atmaksu, pārskatu iesniegšanu, darbnespējas lapām u.c.
