Foto: Pexels

Ekonomists: sitiens pa ekonomiku būs nopietns un recesija kļuvusi reāla 0

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu dēļ recesija Latvijas ekonomikā šogad kļuvusi reāla, aģentūrai LETA atzina “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Tests: kurš no bērniem ir visjaunākais? Tava izvēle atklās tava prāta un intuīcijas vienreizējās spējas
Krievijas televīzijā parāda karti ar valstīm, kuras Putins varētu apbruņot, lai uzbruktu “jutīgiem mērķiem” Rietumvalstīs 196
TV24
Krievi ved prom raķetes no Krimas. Par ko tas liecina? 162
Lasīt citas ziņas

“Esam nonākuši ārkārtas apstākļos, kur situācija turpina mainīties ik pa stundām. Tādēļ izteikt prognozes attiecībā uz ekonomiku šajos apstākļos, manuprāt, ir teju neiespējami,” teica Gašpuitis, vienlaikus norādot, ka sitiens pa ekonomiku būs nopietns un arī recesija kļuvusi reāla.

Pēc Gašpuita sacītā, situāciju novērtēt un aplēst turpmāko virzību varēs tuvāko nedēļu laikā, kad konkrētāk iezīmēsies vīrusa izplatības gaita. Pozitīvā scenārijā vīrusa izplatība stabilizēsies un ārkārtas pasākumi tiks pamazām atcelti mēneša laikā. Taču arī tad, tas notiks pakāpeniski, kas nozīmē, kad daudzas nozares cietīs ilgāk. Savukārt negatīvā scenārijā cīņa ar vīrusu ievilksies vairāku mēnešu garumā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Jo ilgāk darbosies ārkārtas pasākumi, jo vairāk ekonomika atdzisīs, jo sarežģītāk to būs atkal atgriezt iepriekšējā līmenī. Pilnā mērā atgriezties izejas pozīcijās varētu prasīt arī viss nākamais gads,” pieļāva Gašpuitis.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā palielināsies bezdarba līmenis, bet, jācer, ka nodokļu reforma būs ļāvusi uzņēmumiem uzkrāt rezerves, lai tas notiktu mazāk strauji. Situāciju ietekmēs arī proaktīva valdības rīcība un atbalsta pasākumi. “Pašreizējā valdības rīcība ļauj cerēt, ka no lielām kļūdām var izdoties izvairīties,” piebilda Gašpuitis.

Tāpat viņš norādīja, ka iedzīvotāju uzkrājumu līmenis ir audzis, kas ļauj cerēt, ka sitiens pa mājsaimniecībām nebūs tik destruktīvs kā pirms vairāk nekā 10 gadiem. Tomēr ne visiem uzkrājumi būs pietiekami, lai noturētu patēriņu iepriekšējā līmenī, kas nozīmē, ka atgriešanās pirmskrīzes līmenī būs nevienmērīga.

“Grūti prognozēt kā šī krīze mainīs paradumus un uztveri. Tas ir gaidāms, īpaši noteiktās vecuma grupās, kas, piemēram, vēl kādu laiku var atturēties no ceļošanas, vai arī patēriņš būs ļoti piesardzīgs. Tādēļ recesija šogad kļuvusi reāla. Tāpat pieaugs bezdarbs,” sacīja Gašpuitis.

Tajā pašā laikā viņš arī uzsvēra, ka, skatoties uz priekšu, līdzīgu krīžu iespējamība ir augsta, kas akcentē nepieciešamību pēc aktīvākas digitālo risinājumu attīstīšanas. Tāpat valstis un valstu bloki mainīs rūpniecības un piegāžu ķēžu politiku, lai būtu mazāk atkarīgas no šādiem pavērsieniem citviet. “Citiem vārdiem, iesāktajam deglobalizācijas procesam būs dots jauns papildus stimuls,” teica Gašpuitis.

Jau ziņots, ka jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi.

Reklāma
Reklāma

Arī citas Eiropas valstis ir slēgušas savas robežas ārvalstniekiem vai grasās to darīt, kā izņēmumu nosakot kravu pārvadājumus.

Piektdien, 13.martā, visā Latvijā spēkā stājas ierobežojumi, kas saistīti ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. Ārkārtējā situācija valstī izsludināta saistībā ar Covid-19 izplatību un būs spēkā līdz 14.aprīlim ar mērķi ierobežot infekcijas izplatību. Kopumā valstī reģistrēti 26 ar šo vīrusu saslimuši iedzīvotāji.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.