KP atļauj “Augstsprieguma tīklam” iegūt izšķirošu ietekmi pār “Gazprom” daļēji piederošo “Conexus” 0
13. decembrī Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut AS “Augstsprieguma tīkls” iegūt faktisku izšķirošu ietekmi pār Kreivijas koncernam “Gazprom” daļēji piederošo AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”). KP nekonstatēja iespējamu kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.
“Augstsprieguma tīkls” ir vienīgais elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu sniedzējs Latvijas teritorijā, kura 100% akcijas pieder Latvijas Republikai, to turētāja ir Finanšu ministrija. Savukārt “Conexus” ir vienīgais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas pakalpojumu sniedzējs Latvijā.
Atbilstoši KP saņemtajam ziņojumam AS “Augstsprieguma tīkls” kopš šī gada 1. janvāra ir faktisks balsu vairākums “Conexus” lēmējinstitūcijās.
Tomēr KP secināja, ka “Augstsprieguma tīkls” ar balsu vairākumu pamatotā ietekme “Conexus” tirgus dalībnieku apvienošanās kontroles regulējuma kontekstā nav uzskatāma par ilgstošu un pastāvīgu, kas ir priekšnoteikums, lai uzņēmumam atzītu faktisku izšķirošu ietekmi.
Vienlaicīgi KP vērtēja, vai faktiskas izšķirošas ietekmes iegūšana nākotnē varētu radīt kaitējumu konkurencei.
Izvērtējot uzņēmuma sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, KP secina, ka faktiskas izšķirošanas ietekmes iegūšanas gadījumā apvienošanās nemazinās konkurenci un neradīs un nenostiprinās dominējošo stāvokli nevienā no tirgiem Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki.
Līdz ar to apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis nevienā no tirgiem Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki. Tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.
Lai nepieļautu būtisku konkurences samazināšanos uzņēmumu apvienošanās rezultātā, apvienošanās darījumiem, kas atbilst Konkurences likumā noteiktajiem kritērijiem, nepieciešama KP atļauja.
Tādējādi KP nodrošina valstisku kontroli pār tirgu koncentrēšanos, lai neveidojas tādas strukturālas izmaiņas, kuru rezultātā patērētāji cieš ilgtermiņā, jo tiem tiek ierobežotas izvēles iespējas vai preces un pakalpojumi jāiegādājas par nekonkurētspējīgu cenu.
