Krampa-Karenbauere: “Nord stream 2” projekta pārtraukšana patlaban ir diezgan nereāla 0
Gāzes vada “Nord stream 2” projekta pārtraukšana patlaban ir diezgan nereāla, šodien žurnālistiem norādīja Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Karenbauere, kura ieradusies vizītē Latvijā.
Viņa atzina, ka “Nordstream 2” projekta jautājums ir ļoti sarežģīts, jo tas sastāv no divām komponentēm. “Pirmkārt, ekonomikas komponente, jo šeit doma ir saistīta ar Vācijas nacionālo enerģētikas politiku, energoapgādi un diversifikāciju. No otras puses tas ir politiskais faktors, kas skar kaimiņvalstis, tostarp, Ukrainu,” norādīja ministre.
Krampa-Karenbauere sacīja, ka projekts ir attīstījies diezgan tālu un tas iesākts iepriekšējo valdību laikā. “Pašreizēja valdība kancleres [Angelas] Merkeles vadībā mēģina sarunās nodrošināt to, ka tiek ņemtas vērā Ukrainas drošības un citu valstu drošības intereses. Bet kopumā skatoties uz to, cik tālu šis projekts attīstīts, tā pārtraukšana ir diezgan nereāla,” norādīja ministre.
Viņa nenoliedza, ka projekts skar arī drošības politikas aspektus un vērtējumus, taču, runājot par Vācijas pieredzi ar salīdzināmiem projektiem un līgumpartneri Krieviju, tad līdz šim Vācija uz šo partneri esot varējusi paļauties pat Aukstā kara laikos. “Protams, ka mēs negribam atkarību. Tas nozīmē, ka mēs aktīvi un praktiski iestājamies par dažādošanu, piemēram, sašķidrinātās gāzes termināļiem un tā tālāk,” uzsvēra ministre.
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) savukārt norādīja, ka Latvija ar Vāciju ir ļoti labi draugi un starp ļoti labiem draugiem parasti notiek aktuālas sarunas, taču pilnīgi noteikti Latvijas viedoklis par šo projektu ir negatīvs. Ministrs argumentēja, ka projekts nekādā veidā neveicina ES enerģētisko neatkarību. Tā vietā būtu jāinvestē visi spēki enerģētisko piegāžu daudzveidībai.
Krievijas valsts dabasgāzes koncerns “Gazprom”, Lielbritānijas un Nīderlandes grupa “Shell”, Austrijas OMV un Vācijas uzņēmumi “Uniper” un “Wintershall” 2015.gadā vienojās uzbūvēt jaunu gāzesvadu “Nordstream 2” Baltijas jūrā no Krievijas uz Vāciju, apejot Ukrainu, Poliju un Baltijas valstis. Jauno gāzesvadu iecerēts pabeigt līdz 2019.gada nogalei.
