Rīgā krāmē prettanku “ežus”, bet Šmits brīdina: mūsdienu karā problēmas sagādās pavisam kas cits 0
Rīgā pie dažādiem objektiem tiek izvietoti betona bloki un prettanku šķēršļi jeb tā dēvētie prettanku eži, taču jautājums ir, cik lielu nozīmi šādi šķēršļi varētu dot mūsdienu kara apstākļos. TV24 raidījumā “Preses klubs” par to diskutēja “Radio SWH” dīdžejs un pasākumu vadītājs Kaspars Upaciers jeb UFO, producents un režisors Andrejs Ēķis un Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.
UFO uzsvēra, ka viņam svarīgāk par prettanku šķēršļu izvietošanu Rīgā šķistu sabiedrības sagatavošana iespējamai krīzei. Viņaprāt, cilvēkiem būtu jāzina, kā rīkoties situācijā, ja Latvijai nāktos saskarties ar nopietnu apdraudējumu.
Ēķis savukārt norādīja, ka ir labi, ka valsts vispār kaut ko dara, lai parādītu gatavību aizstāvēties. Viņš uzskata, ka prettanku šķēršļiem pie robežas varētu būt sava nozīme, taču vienlaikus piebilda, ka mūsdienu karā būtiska loma ir droniem.
Viņš kā piemēru minēja Ukrainas pieredzi, kur bezpilota lidaparāti kļuvuši par vienu no nozīmīgākajiem kara elementiem. Ēķis norādīja, ka Ukrainā dronu izmantošanas apjoms ir milzīgs un arī Latvijai ar šo realitāti jārēķinās.
Savukārt Šmits pret Rīgā izvietotajiem prettanku šķēršļiem izturējās daudz kritiskāk. Viņaprāt, nav jēgas imitēt aizsardzību ar pasākumiem, kuri mūsdienu kara apstākļos var nebūt pietiekami efektīvi.
“Manuprāt, darbības imitēšana noteikti nenozīmē darbību, un mēs neesam tik bagāti, lai mēs imitētu darbību, kas ir manā izpratnē nekam nevajadzīga,” sacīja Šmits.
Viņš uzsvēra, ka prettanku šķēršļiem būtu daudz lielāka nozīme pie robežas, nevis Rīgas centrā. Ja pretinieka tanki jau būtu nonākuši galvaspilsētā, būtībā būtu par vēlu domāt par šādu aizsardzības līdzekļu efektivitāti.
“Ja tanki ir Rīgā, tad mēs jau esam kaujas zaudējuši,” norādīja Šmits.
Viņš arī atgādināja Ukrainas kara pieredzi, kur Krievijas tanku kolonnas kara sākumā kļuva par viegli pamanāmiem un ievainojamiem mērķiem. Pēc Šmita domām, Latvijai no tā būtu jāizdara secinājumi, ka nākotnes apdraudējums var nebūt saistīts ar tradicionālām tanku kolonnām.
Tieši dronu attīstībai, viņaprāt, būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība.
“Tanku kolonnas nenāks. Viņas ir visvieglāk ievainojamas šobrīd no gaisa ar dronu,” sacīja Šmits, uzsverot, ka tādēļ Latvijai būtu jāattīsta savas dronu spējas.
Diskusijā gan izskanēja arī pretējs viedoklis – Ēķis uzsvēra, ka viņam ir svarīgi redzēt, ka valsts gatavojas aizstāvēties, nevis atkārto vēsturiskas kļūdas, kad sabiedrībai tika stāstīts, ka viss būs labi.
Tikmēr Šmits aicināja koncentrēties nevis uz darbības demonstrēšanu, bet uz tādu aizsardzības spēju izveidi, kas reāli atbilstu mūsdienu kara pieredzei.
