“Sūta signālu…” Vācu medijs skaidro, kāpēc Putins draud Ukrainai ar jaunu eskalāciju 0
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, draudot Ukrainai ar arvien postošākiem triecieniem, cenšas ne tikai attaisnot Krievijas sākto karu kā it kā aizsardzības rīcību, bet arī nosūtīt vēstījumu Vašingtonai, uzskata Vācijas laikraksts “Frankfurter Allgemeine Zeitung” (FAZ).
Putins pēdējā laikā Ukrainas triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un loģistikas objektiem izmanto kā pamatojumu jauniem uzbrukumiem Ukrainas pilsētām, rūpniecības objektiem un ostām.
Runājot par Ukrainas uzbrukumiem Krievijas ekonomiskajai infrastruktūrai, Putins brīdinājis par atbildes triecieniem Ukrainas “visievainojamākajām ekonomikas nozarēm”, apgalvojot, ka tās jau esot tuvu sabrukumam.
Krievijas līderis arī paziņojis, ka Kijiva pati esot “atvērusi Pandoras lādi”, sākot uzbrukumus objektiem Krievijas teritorijā.
FAZ gan norāda uz būtisku pretrunu šajā argumentācijā – Krievija Ukrainas loģistikas un citus civilās infrastruktūras objektus apšaudīja jau ilgi pirms Ukrainas izvērstās tālas darbības dronu kampaņas Krievijas teritorijā.
Vācijas izdevums pieļauj, ka Putinam šāda retorika nepieciešama, lai arī turpmāk Krievijas sākto uzbrukuma karu sabiedrībai pasniegtu kā aizsardzību pret ārēju apdraudējumu.
Turklāt karu pašā Krievijā kļūstot arvien grūtāk ignorēt.
Kara sekas arvien jūtamākas arī Krievijā
Viens no piemēriem ir problēmas ar degvielas pieejamību pēc Ukrainas triecieniem Krievijas naftas pārstrādes infrastruktūrai. FAZ raksta, ka atsevišķos reģionos autovadītājiem nākas izmantot zemākas kvalitātes degvielu, kas neatbilst jaunāku automašīnu prasībām.
Laikraksts apraksta arī kāda Krievijas iedzīvotāja pieredzi – pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem atrast viņa automašīnai piemērotu “Euro-5” benzīnu viņš iepildījis citu degvielu un vēlāk par automašīnas remontu samaksājis summu, kas pielīdzināma aptuveni 7000 eiro.
FAZ norāda, ka šādi gadījumi neesot vienīgie.
Vienlaikus Ukraina ir paplašinājusi triecienus arī Krievijas loģistikas infrastruktūrai. Augusta beigās Ukrainas droni uzbruka vairākiem Krievijas otrā lielākā interneta tirdzniecības uzņēmuma “Ozon” loģistikas centriem. Pirms tam ilgāku laiku tika uzbrukts arī lielākā konkurenta “Wildberries” infrastruktūrai. “Ozon” apstiprināja vairāku savu objektu bojājumus.
Putina galvenais adresāts varētu būt Vašingtona
Tomēr Putina draudu galvenais adresāts varētu nebūt tikai Ukraina vai Krievijas sabiedrība.
Izdevums uzskata, ka Kremlis cenšas nosūtīt signālu Vašingtonai – Krievija joprojām spēj palielināt kara intensitāti, turpināt ofensīvu un radīt Ukrainai arvien lielākus zaudējumus.
Šāds vēstījums varētu būt īpaši nozīmīgs laikā, kad ASV uzmanību aizņem arī citi starptautiskie konflikti.
Putins, runājot par Ukrainas uzbrukumiem Krievijas teritorijā, uzsvēris, ka Krievijas armijas atbildes rīcība esot daudz postošāka.
FAZ skatījumā Maskava tādējādi cenšas panākt, lai ASV prezidents Donalds Tramps atkal palielinātu spiedienu uz Kijivu.
Parādījušies arī kodoleskalācijas draudi
Situāciju vēl satraucošāku padarījušas ziņas par diskusijām Krievijas varas aprindās saistībā ar iespējamu turpmāku kara eskalāciju.
“Bloomberg”, atsaucoties uz trim Kremlim pietuvinātiem avotiem, šonedēļ vēstīja, ka Maskava apsver iespēju ievērojami pastiprināt konvencionālo ballistisko raķešu triecienus Kijivai un infrastruktūras objektiem citās Ukrainas pilsētās.
Avoti arī apgalvojuši, ka Krievijas amatpersonu vidū arvien biežāk tiek apspriests scenārijs, kurā taktisko kodolieroču izmantošana varētu tikt uzskatīta par galēju līdzekli. Vienlaikus “Bloomberg” uzsvēra, ka pašlaik nav pazīmju, ka Krievija praktiski gatavotos kodolieroču izmantošanai Ukrainā.
FAZ šādas ziņas vērtē piesardzīgi. Sensacionāli vēstījumi no anonīmiem Kremlim pietuvinātiem avotiem Rietumu medijos parādījušies arī iepriekš, taču tie nereti sakrīt ar Maskavas politiskās komunikācijas interesēm.
Ņemot vērā stingro kontroli pār informācijas apriti Krievijas elites aprindās, izdevums pieļauj, ka šādi vēstījumi var nebūt nejaušas informācijas noplūdes. To mērķis varētu būt uzturēt Rietumos bailes no nekontrolējamas eskalācijas un tādējādi mudināt Vašingtonu izdarīt lielāku spiedienu uz Ukrainu.
Ukraina arvien vairāk uzbrūk Krievijas ekonomikas infrastruktūrai
Putina pēdējie draudi izskanējuši laikā, kad Ukraina ievērojami paplašina uzbrukumus objektiem Krievijas dziļajā aizmugurē.
Ukrainas spēki augustā sāka uzbrukt arī “Ozon” loģistikas centriem, pēc tam kad iepriekš ilgstoši bija vērsušies pret “Wildberries” noliktavām.
Kijiva norāda, ka šie loģistikas tīkli tiek izmantoti arī divējāda lietojuma preču piegādēm un ir daļa no Krievijas kara ekonomikas. Savukārt Maskava tos dēvē par civiliem objektiem.
FAZ secina, ka Putina asā retorika jāskata ne tikai kā draudi par militāru atbildi Ukrainai. Tā vienlaikus kalpo vairākiem mērķiem – skaidrot Krievijas sabiedrībai arvien jūtamākās kara sekas, uzturēt priekšstatu par Krieviju kā aizstāvošos pusi un, iespējams, pārliecināt Vašingtonu, ka turpmāka kara eskalācija var kļūt vēl bīstamāka.
