Putins nobijies no jauniem militārās sacelšanās draudiem. Kas tagad apdraud diktatoru? 239
Kremlis uzskata, ka pēc algotņu grupējuma “Vagner” vadītāja Jevgeņija Prigožina likvidēšanas Krievijā pastāv jauni militārās sacelšanās draudi. Drošības dienestiem dots rīkojums sagatavoties.
To laikrakstam “The Moscow Times” pastāstīja divi Kremlim tuvi avoti un valdības amatpersona, kas iepriekš strādājusi drošības dienestā.
Pēc avotu teiktā, drošības dienesti jau tagad strādā pie tā, lai kontrolētu un novērstu jebkādu iespējamu sacelšanos.
Prigožina kaujinieki tankos mazāk nekā 200 kilometru attālumā no Maskavas, pamatīgi pārbiedējuši un atstājuši paliekošu iespaidu uz diktatoru Vladimiru Putinu, jo Prigožins ne tikai nepakļāvās armijas pavēlniecībai, bet arī nepakļāvās personīgam prezidenta rīkojumam, tāpēc tika atzīts par draudu režīmam, laikrakstam pastāstīja četri valdībai tuvi avoti.
Prigožina mantojums ir militāra vienība ar kaujas pieredzi Ukrainā, Āfrikā un Tuvajos Austrumos, ko atbalsta Telegram mediju impērija un polittehnologi. Kremlim šo vienību ir grūti kontrolēt, tāpēc pamazām sākta “Vagner” izformēšana.
“Daudzi “Vagner” kaujinieki uzskata, ka aiz (Prigožina nāves) varētu stāvēt varas iestādes. Un varas iestādes nevar ignorēt šādus riskus,” sacīja Starptautiskās krīzes grupas analītiķis Oļegs Ignatovs.
Divas dienas pēc Prigožina likvidēšanas Krievijas prezidents Putins parakstīja dekrētu, kas pieprasīja “Vagner” kaujiniekiem zvērēt uzticību Kremlim.
“Putins vēlas stingrāk kontrolēt “Vagner”, lai nodrošinātu, ka nākotnē neatkārtosies krīze,” norāda Londonas Royal United Services Institute pētniece Natija Seskurija.
