Krievija atklāti sāk runāt par gatavošanos “lielajam karam ar NATO” 0
Krievijas dronu ražotāji un bezpilota lidaparātu operatori gatavojas ikgadējai konferencei “Dronņica”, kas šā gada augusta beigās notiks Krievijas pilsētā Veļikijnovgorodā. Kā vēsta izdevums “Newsweek”, pasākuma organizatori atklāti paziņojuši, ka viens no galvenajiem konferences uzdevumiem ir “gatavošanās lielajam karam ar NATO”.
Iepriekšējās “Dronņica” konferencēs uzmanība tika pievērsta Krievijas dronu operatoru apmācības pilnveidošanai, bezpilota vienību attīstībai un kļūdu analīzei Krievijas armijas izmantotajā dronu taktikā.
“Newsweek” norāda, ka Ukraina vairākkārt brīdinājusi – pēc kara beigām simtiem tūkstošu Krievijas karavīru, kuri pašlaik atrodas frontē, varētu tikt novirzīti citiem mērķiem, radot potenciālus draudus arī citām Eiropas valstīm.
Izdevums raksta: “ASV virzītās miera sarunas tika aizkavētas Vašingtonas kara ar Irānu dēļ, taču paredzams, ka pēc galīgās vienošanās panākšanas ar Teherānu tās atkal kļūs par Baltā nama prioritāti. Atsevišķas NATO amatpersonas brīdina, ka Maskava tuvāko gadu laikā varētu uzbrukt alianses austrumu flangam. Iespējamais Krievijas uzbrukums, visticamāk, būtu vērsts pret Poliju, Igauniju, Latviju vai Lietuvu.”
Tāpat publikācijā atgādināts, ka pagājušajā mēnesī Lielbritānijā notikušajās militārajās mācībās tika izspēlēts scenārijs par NATO reakciju gadījumā, ja Krievija 2030. gadā iebruktu Baltijas valstīs.
Vienlaikus izdevums norāda, ka arī Latvijas izlūkdienesti iepriekš brīdinājuši par iespējamām Krievijas militārām provokācijām pret Baltijas valstīm vai Poliju.
Pieaugošo draudu dēļ vairākas Eiropas valstis pēdējos gados būtiski palielinājušas aizsardzības budžetus. Tikmēr Krievija militārajām vajadzībām novirza ievērojamu daļu no sava iekšzemes kopprodukta un ik mēnesi papildina bruņojumu ar simtiem tanku, bruņutehnikas vienību un artilērijas sistēmu.
Lēmumu par uzbrukumu NATO varētu ietekmēt ne tikai Maskava
Tikmēr bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers paudis viedokli, ka Krievijas spēja turpināt karu Ukrainā lielā mērā ir atkarīga no Ķīnas atbalsta.
Pēc viņa domām, Krievija attiecībās ar Ķīnu arvien vairāk kļūst par jaunāko partneri, tādēļ, ja Maskava kādreiz izlemtu uzbrukt NATO valstīm, šāds lēmums varētu būt atkarīgs ne tikai no Kremļa. Bauers uzskata, ka būtisku lomu šādā scenārijā spēlētu arī Pekina un tās intereses.
